Clara Smith
pirms 9 mēnešiem
homelend sumiti
pirms 1 gada
homelend sumiti
pirms 1 gada
pirms 1 gada
Mana mamma astoņdesmitajos vienu bērnu dzemdēja "gandrīz okei" maiņā, otru - dzemdību namā "ļoti sliktajā" maiņā. Gadiem ilgi dzirdu vienu un to pašu. Nezinu, kā var panākt kaut kādus uzlabojumus sistēmiskā līmenī.
Nezinu, kāpēc sievietes (lielākoties, bet, protams, ir arī vīrieši), no kurām daudzas ir arī mātes, tā dara pāri citām sievietēm, kas kļūst par mātēm.
Varbūt šo rakstu izlasot, vairāk topošie vecāki aizdomāsies, ka dzemdības nav tas brīdis, kad riskēt vai būt taupīgiem, vai paļauties uz izglītota medicīnas personāla cilvēcību un iejūtību. Diemžēl varam paļauties tikai paši uz sevi un pašiem arī par sevi jārūpējas. Ja ne kaut kā citādi, tad vismaz paņemot līdzi atbalsta personu, kas vismaz kaut cik varēs palīdzēt un nepieciešamības gadījumā arī aizstāvēt.
Jūrmalas, Madonas u.c. slimnīcu dzemdību nodaļas dabūjušas “Mazulim draudzīgas slimnīca” nozīmīti. Kad un kurai slimnīcai pirmajai būs tituls “Dzemdētājai draudzīga slimnīca”? Pagaidām pašām augstāk jāvērtē sava veselība un labsajūta, nevis tikai bērna.
Pazīstama mamma teica, ka viņai neinteresē iegūt kaut kādu tur īpašu dzemdību pieredzi, bet gan piedzemdēt veselu bērnu. It kā liekas racionāls skatījums, vai ne. Bet ja savas vajadzības pirmajā vietā nolikt liekas egoistiski, tad var vienkārši atcerēties, ka bērna emocionālā un fiziskā veselība šajā posmā ir ļoti atkarīga no primārās aprūpes personas emocionālās un fiziskās veselības. Ir vieglāk būt par labu vecāku, ja nav jācīnās ar traumatiskas dzemdību pieredzes sekām.
Mani kaitina raksta vienpusīgais skatījums attiecībā uz dūlām un mājdzemdībām (ja pareizi sapratu). Ja nepatīk ezoterika vai uķi puķi, tad var taču var to visu izrunāt un izvēlēties tādas pakalpojumu sniedzējas, kuras nepiedāvās smaržīgas eļļiņas utml.
Skaisle Jatalniece
pirms 1 gada
Jo viegli jau teikt - viņas man tā un tā,bet nu skaidrs,ka es pati arī ...tā
Par dārgi apmaksātām privātām dzemdībām arī visu ko esmu dzirdējusi.
Par komunikāciju. Tur vienmēr ir divi. Kādā privātklīnikā,kyrā ārstējos apmēram gadu, man bija tāda māsiņa,ar kuru es no pirmās sarunas izbaudīju izrunāšanos. Vienāds humors, izpratne un sapratne. Vienmēr priecājos ar viņu sarunāties,bet nu vajadzēja tā notikt,ka tieši viņa mani sajauca - nepārbaudīja p/k , ar citu skaisli un nopūdelēja man vienu pasākumu. Bet nu labi,ka vēl tā,ka kļūdas dēļ roku vai kāju nenogrieza
Ir tik daudz laipnu ārstu,kuri neko nrpasaka,neārstē. Tad labāk niķīga ragana,bet lai izārstē.
Skaisle Jatalniece
pirms 1 gada
Mani šausmina kas notiek bērnudārzos. Ja cilvēks tiek raustīts pazemots, mobingots kppš bērnībasutt. - jā, varam gribēt laipnību,bet ....ja naktsmaiņā jāstrādā par vergu algu...
Pati nesen biju uz operāciju Gaiļezerā. Un tieši personāls bija uz 100% - lietišķš, laipns gan savstarpējā saskarsmē,gan ar pacientiem. Izcili. Nu palātās nebija wc. Smagāk operētiem tā problēma. Operējošais ārsts solīja,bet tā arī nepienāca pie manis,neko nepateica.Kaut gan tas bija pats pats svarīgākais.
Attiecības skolās ...ai ,pat domāt par to negribu
K G
pirms 1 gada
pirms 1 gada
Zane Bērziņa
pirms 1 gada
2. Man bija līguma vecmāte, noteikumus līgumam zināja perfekti - viena formāla tikšanās vizīte pirms un vēl formālāka pēc dzemdībām. Dzemdībās apgādāja ar visu iespējamiem stimulantiem, epidurālajiem, bet, piemēram, kad draugs nevarēja atrast pirmos pamperus, tad viņa noteica: "Man būs ilgi jāmeklē." Tāpat es zināju jau iepriekš, ka izspiešanu gribētu vertikāli un tā arī bija, ka mocījos uz galda. Kad teicu, ka gribu tikai piecelties (jo nebija pozitīva attieksme un citu pozu kā guļošu), un uzreiz izspiedu bēbi, viņš nokrita ar galvu uz zemes, un šī noteica: "Varēji jau pateikt, ka viņš nāk." Atvainošanās?
3. Es paņēmu ģimenes palātu un tur attieksme man likās neitrāla, nebija super, bet tāda man likās, kā uz bezmaksas ārstniecību (lai gan ģimenes palāta maksā). VIņi gribēja mani paturēt ilgāk un es nodomājuu, ka jāizmēģina bezmaksas palātu. Pārvākšanās ilga ap pusdienu. Draugs aizbrauca mājās, lai varētu kaut ko sakārtot, pēc stundas. Atnāca masīva sieviete (izskatījās, ka sanitāre) un māsiņa un teica, ka jāpārvācas. Teicu, ka draugs nav. Sanitāre: "Uztaisīt mācēja...." Kad teicu, ka varu piezvanīt un pēc 10 min būs klāt, sekoja "Nevajag."
4. Bezmaksas palātās sākās diezgan liels murgs. Māsiņas tur sēž un kaut ko raksta visu diennakti. Tiešām, tāds iespaids radās. Nez, vai darba sakarā. Man sākās raudāšanas posms, ka mūs patur ilgāk, un māsiņa mani nolamāja, ko es psihojot. Nedaudz palīdzēja, bet pēcgarša riebīga.
Kopumā gribētu teikt, ka varētu gan viņas mazāk komentēt, vairāk sniegt informāciju. Ja negrib sniegt informāciju, tad drīkst arī paklusēt.
Laura Kundziņa
pirms 1 gada
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Valda Čakare
2Par nevajadzīgā vajadzību un vēl šo to
Savā ziņā Jonesko ir gaišredzīgs, kad pauž domu, ka pilnīgi pietiktu, ja kritiķis kļūtu par darba deskriptoru, tas ir, par to, kurš seko darbam tā norisē. Citiem vārdiem sakot, kritiķis būtu darba māceklis, nevis skolotājs. Tādējādi Jonesko iezīmē ceļu uz to funkciju, kāda kritiķim atvēlēta šodienas postdramatiskajā teātrī.

Kristīne Briede
2Filma, ko vajadzētu rādīt Krievijā
Sievietes ar latvisku akcentu un miršanas apliecību rokās mēģina krieviski skaidroties ar padomju virsnieku, kurš viņām saka: "Bet jūs taču piekritīsiet, ka arī civilajā dzīvē ir gadījumi, kad jauni cilvēki – jauni puiši un arī meitenes – aiziet bojā?"

Vita Liberte
2Aizsargāt neaizsargātos: dzīvnieku tiesiskā statusa problēma
Vai empātija būtu jāatrunā normatīvajos aktos, attiecinot juridiskas personas statusu uz dzīvniekiem? Galu galā mēs to esam piešķīruši uzņēmumiem un kuģiem. Ir savdabīgi turpināt praktizēt līdzšinējo attieksmi, pamatojoties uz to, ka dzīvnieki nespēj spriest vai komunicēt.

1
Kāda ir Latvijas kultūras nākotnes vīzija? "Satori" prāta vētra
Kā būtu, ja mēs uz pieciem vai desmit gadiem kā prioritāti ņemtu starptautisko sadarbību – bet virzienā, kas sekotu mūsu migrācijas putniem, stārķiem? Tas nozīmētu nevis skatīties uz Skandināviju vai Vāciju – tur, kur ir nauda un atzinība –, bet uz tām valstīm, uz kurieni lido mūsu stārķi.

Rūdolfs R. Vītoliņš
1Skanstes dzīļu topogrāfija
Džungļi, atkritumi, pamestas koka vasarnīcas. Tolaik man palika apslēptas ēkas, kurās mājo autoservisi, eļļu maiņas punkti, darbnīcas. Tagad skatam atklājas kaudzēs samesti dzelži un kādā pagalmā noparkots moderns policijas auto. Vieta šķiet kā radīta zagto auto numurzīmju maiņai un pārkrāsošanai. Vai naudas viltošanai.

Vilis
0Stāsts nav par psihedēliju
Es gribēju noķert zibeni un iemest ar to citiem, apžilbināt viņus tāpat, kā biju apžilbis pats. "Norauj dzelkšņus prāta dzīlēm," reiz uzskrīpāju uz dzeloņstieplēm apvītas sienas savā Sarkandaugavas kaktā; tieši tāds man tolaik likās literatūras – un vielu – uzdevums.

Ar bērniem
02.06.2022
10
"Kāpēc tu vēl nedzemdē? Tu aizņem vietu!" Saruna par dzemdību pieredzi