"Kāpēc tu vēl nedzemdē? Tu aizņem vietu!" Saruna par dzemdību pieredzi

Good day. Quick loans Service available here. I am a private loan lender that gives out both business and personal loans to individual at a low interest rate of 2% no matter your location. If you are interested Contact me (Whats App) number:+917310847059 [email protected] Mr. Sumiti

Good day. I am a private loan lender that gives out both business and personal loans to individual at a low interest rate of 2% no matter your location. If you are interested Contact me (Whats App) number:+917310847059 [email protected] Mr. Sumiti

Paldies par šo rakstu un atklātību.

Mana mamma astoņdesmitajos vienu bērnu dzemdēja "gandrīz okei" maiņā, otru - dzemdību namā "ļoti sliktajā" maiņā. Gadiem ilgi dzirdu vienu un to pašu. Nezinu, kā var panākt kaut kādus uzlabojumus sistēmiskā līmenī.

Nezinu, kāpēc sievietes (lielākoties, bet, protams, ir arī vīrieši), no kurām daudzas ir arī mātes, tā dara pāri citām sievietēm, kas kļūst par mātēm.

Varbūt šo rakstu izlasot, vairāk topošie vecāki aizdomāsies, ka dzemdības nav tas brīdis, kad riskēt vai būt taupīgiem, vai paļauties uz izglītota medicīnas personāla cilvēcību un iejūtību. Diemžēl varam paļauties tikai paši uz sevi un pašiem arī par sevi jārūpējas. Ja ne kaut kā citādi, tad vismaz paņemot līdzi atbalsta personu, kas vismaz kaut cik varēs palīdzēt un nepieciešamības gadījumā arī aizstāvēt.

Jūrmalas, Madonas u.c. slimnīcu dzemdību nodaļas dabūjušas “Mazulim draudzīgas slimnīca” nozīmīti. Kad un kurai slimnīcai pirmajai būs tituls “Dzemdētājai draudzīga slimnīca”? Pagaidām pašām augstāk jāvērtē sava veselība un labsajūta, nevis tikai bērna.

Pazīstama mamma teica, ka viņai neinteresē iegūt kaut kādu tur īpašu dzemdību pieredzi, bet gan piedzemdēt veselu bērnu. It kā liekas racionāls skatījums, vai ne. Bet ja savas vajadzības pirmajā vietā nolikt liekas egoistiski, tad var vienkārši atcerēties, ka bērna emocionālā un fiziskā veselība šajā posmā ir ļoti atkarīga no primārās aprūpes personas emocionālās un fiziskās veselības. Ir vieglāk būt par labu vecāku, ja nav jācīnās ar traumatiskas dzemdību pieredzes sekām.

Mani kaitina raksta vienpusīgais skatījums attiecībā uz dūlām un mājdzemdībām (ja pareizi sapratu). Ja nepatīk ezoterika vai uķi puķi, tad var taču var to visu izrunāt un izvēlēties tādas pakalpojumu sniedzējas, kuras nepiedāvās smaržīgas eļļiņas utml.

Es dzemdēju esot absolūtā histērijā, panikā un patiesībā tam personālam es neko pārmest nevaru.
Jo viegli jau teikt - viņas man tā un tā,bet nu skaidrs,ka es pati arī ...tā
Par dārgi apmaksātām privātām dzemdībām arī visu ko esmu dzirdējusi.

Par komunikāciju. Tur vienmēr ir divi. Kādā privātklīnikā,kyrā ārstējos apmēram gadu, man bija tāda māsiņa,ar kuru es no pirmās sarunas izbaudīju izrunāšanos. Vienāds humors, izpratne un sapratne. Vienmēr priecājos ar viņu sarunāties,bet nu vajadzēja tā notikt,ka tieši viņa mani sajauca - nepārbaudīja p/k , ar citu skaisli un nopūdelēja man vienu pasākumu. Bet nu labi,ka vēl tā,ka kļūdas dēļ roku vai kāju nenogrieza
Ir tik daudz laipnu ārstu,kuri neko nrpasaka,neārstē. Tad labāk niķīga ragana,bet lai izārstē.

Es domāju,ka runa nav tikai par dzemdību nama personālu,bet par to kādi esam kā sabiedrība.
Mani šausmina kas notiek bērnudārzos. Ja cilvēks tiek raustīts pazemots, mobingots kppš bērnībasutt. - jā, varam gribēt laipnību,bet ....ja naktsmaiņā jāstrādā par vergu algu...
Pati nesen biju uz operāciju Gaiļezerā. Un tieši personāls bija uz 100% - lietišķš, laipns gan savstarpējā saskarsmē,gan ar pacientiem. Izcili. Nu palātās nebija wc. Smagāk operētiem tā problēma. Operējošais ārsts solīja,bet tā arī nepienāca pie manis,neko nepateica.Kaut gan tas bija pats pats svarīgākais.
Attiecības skolās ...ai ,pat domāt par to negribu

"dzemdību nama vizītkarte" - jā! Mums jau uzņemšanā, naktī, reģistrējošā māsiņa ļoti rupji un agresīvi komentēja visu un brauca virsū par to, ka sieva nevarēja nekavējoties atbildet uz jautājumiem (mātes pasē, kas tika māsiņai iedota, viss bija rakstīt). Ārsti bija normāli, bet tas uzņemšanas personāls bija vnk sadistisks.

svētdien uzrakstīju atteikumu no talākas ārstēšanas un aizbaucu mājās. nevarēju vairs. planoju  uzrakstīt dzemdību nama administracijai par savu pieredzi, kad emocijas stabilizēsies. 

Kaut kas tur nav ar to Dzemdību namu. Piemēri, 1. pirmsdzemdību palātā bija personāls (sieviete, nezinu, kas viņa tur bija), kurš man kaut ko nelaipni atbildēja, ka nav ko vazāties apkārt ārpus palātas. Tā pati sieviete mani vēlāk atpazina ARSā, kur strādā mans ginekologs, un bija mīļuma iemiesojums. "Kas par smuku bēbīti," viņa man teica. Es gan atcerējos to piesvīdušo saules pusē esošo pirmsdzemdību palātu bez kondiškas un tekstu par nevazāšanos apkārt un man gribējās viņai teikt ko līdzīgu, kā viņa man RDzN.
2. Man bija līguma vecmāte, noteikumus līgumam zināja perfekti - viena formāla tikšanās vizīte pirms un vēl formālāka pēc dzemdībām. Dzemdībās apgādāja ar visu iespējamiem stimulantiem, epidurālajiem, bet, piemēram, kad draugs nevarēja atrast pirmos pamperus, tad viņa noteica: "Man būs ilgi jāmeklē." Tāpat es zināju jau iepriekš, ka izspiešanu gribētu vertikāli un tā arī bija, ka mocījos uz galda. Kad teicu, ka gribu tikai piecelties (jo nebija pozitīva attieksme un citu pozu kā guļošu), un uzreiz izspiedu bēbi, viņš nokrita ar galvu uz zemes, un šī noteica: "Varēji jau pateikt, ka viņš nāk." Atvainošanās?
3. Es paņēmu ģimenes palātu un tur attieksme man likās neitrāla, nebija super, bet tāda man likās, kā uz bezmaksas ārstniecību (lai gan ģimenes palāta maksā). VIņi gribēja mani paturēt ilgāk un es nodomājuu, ka jāizmēģina bezmaksas palātu. Pārvākšanās ilga ap pusdienu. Draugs aizbrauca mājās, lai varētu kaut ko sakārtot, pēc stundas. Atnāca masīva sieviete (izskatījās, ka sanitāre) un māsiņa un teica, ka jāpārvācas. Teicu, ka draugs nav. Sanitāre: "Uztaisīt mācēja...." Kad teicu, ka varu piezvanīt un pēc 10 min būs klāt, sekoja "Nevajag."
4. Bezmaksas palātās sākās diezgan liels murgs. Māsiņas tur sēž un kaut ko raksta visu diennakti. Tiešām, tāds iespaids radās. Nez, vai darba sakarā. Man sākās raudāšanas posms, ka mūs patur ilgāk, un māsiņa mani nolamāja, ko es psihojot. Nedaudz palīdzēja, bet pēcgarša riebīga.

Kopumā gribētu teikt, ka varētu gan viņas mazāk komentēt, vairāk sniegt informāciju. Ja negrib sniegt informāciju, tad drīkst arī paklusēt.

Diemžēl arī Stradiņu/dzemdību nodaļā, kur topošās māmiņas, visbiežāk ar/ir ar veselības problēmām, arī, kad vēl nav jādzemdē, bet ir jāparūpējas par savu veselības stāvokli un tas jāuzlabo, kas tā jau ir emocionālāk/procedūras-fiziski sāpīgāk/daudz nedrošākām sajūtām, jo esi bērniņa gaidībās (hormoni dara savu!), un vienīgi ko vēlies ir, lai visa grūtniecība noritētu veiksmīgāk, lai Tavs bērniņš dzimtu vesels, lai Tev pašai būtu veselība ar lielo burtu, jo no tā izriet viss - spēja dzemdēt - gan fiziski, gan mentāli, pēcdzemdību iespējas, labāk, paraūpēties par savu jaundzimušo, nekas nav savādāk, milzīga neziņa, neatbildēti jautājumi vai atbildēti pēc padsmit stundām - kuras nenoliedzami Tu pavadi satraukumā, bailēs un citreiz arī sāpēs,  bezpalīdzība, vientulība un nedrošība (slimnīcā, starp profesionāliem-zinošiem ārstiem - justies nedroši? Kā tas vispār var būt),  un ko vislabāk prot personāls, likt just kaunu par jautājumiem - par savu un topošā bērniņa veselību, vai papildus pieprasot izmeklējumus, kurus vajadzētu uzreiz veikt, lai nekas netiktu palaists garām/neērtumu/sajūtu, ka esi vainīgs pie situācijas un tagad vari gaidīt cik vajag, lai rastu risinājumu/notrulinājies personāls, bez cilvēcīguma un iejūtības! Tas ir uz ko Tu vari paļauties! Skumji!