Valts Freimanis
pirms 1 gada
"Tā esmu radīts es ar atlētisku stāju
Nu tavā dusmībā sev jaunus spēkus krāju.
Uz savas pamatnes, ai jūra, slejos stalts;
No taviem cirtieniem un šalkām nesamalts.
Kails, spēcīgs, iegrimis ar pieri miglas gravās.
Skauts nakšu tumsību un vēju plosīts šķelts;
Es rokas paceļu, kur krēslo debess telts."
Zuko.
Ja runā par Latviešu teātri, tad R. Zuko bija uzvests arī Spīdolas ğimnāzijas teātrī 1999/2000. Varbūt arī vēl kur citur amatieru teātros. Tad sanāk vismaz 3 reizes Latviešu teātrī... :)
Nu tavā dusmībā sev jaunus spēkus krāju.
Uz savas pamatnes, ai jūra, slejos stalts;
No taviem cirtieniem un šalkām nesamalts.
Kails, spēcīgs, iegrimis ar pieri miglas gravās.
Skauts nakšu tumsību un vēju plosīts šķelts;
Es rokas paceļu, kur krēslo debess telts."
Zuko.
Ja runā par Latviešu teātri, tad R. Zuko bija uzvests arī Spīdolas ğimnāzijas teātrī 1999/2000. Varbūt arī vēl kur citur amatieru teātros. Tad sanāk vismaz 3 reizes Latviešu teātrī... :)
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Māris Zanders
0Par čipu smadzenēs un "skaļajiem" virsrakstiem
Politiskā elite un sabiedrība kopumā sagaida no Latvijā strādājošajiem pētniekiem kaut ko "unikālu", "pirmoreiz pasaulē" utt. Patiesībā daudz svarīgāk, lai zinātnei Latvijā būtu finansiālie un intelektuālie resursi strādāt kopsolī ar kolēģiem citās valstīs.
Justīne Vernera
1Kaut kas tāds var notikt vienīgi karā
Vidējais šī raksta lasītājs diez vai ir kara laika bērns. Mani un manu vienaudžu vecāki nebija kara laika bērni. Tādā ziņā karš ir beidzies, un mēs dzīvojam dzīvi, par kuru Aleksijevičas stāstu autori varētu vien sapņot, – tādu dzīvi, kurā nešauj, nespridzina, nedeg.
Teātris
08.05.2019
1
Kā izskaidrot izrādi beigtam skatītājam