Ja ne mēs, tad kurš? Talka: izvēle vai pienākums

Atvainojos, nesapratu, kāds ir raksta mērķis? Konstatēt, ka visā civilizētā pasaulē būtisks sabiedrību vienojošs elements ir talkas, bet latviešiem -naudas vākšana darbabiedru jubilejām? Maldināšana. Lai neteiktu skarbāk. Visāda veida talkas(kartupeļu, siena, mēslu u.c) arī latviešiem ir sena trādīcija, kas redzams no klasiskās literatūras darbiem. Visāda veida brīvprātīgas kopā strādāšanas un atpūšanās pasākumus nesenā vēsturē pie mums pasludināja par padomju laika atlieku. Bet tagad mēģina pasniegt kā kaut ko , protams, no ASV nākušu, kas tāpēc bez šaubām ir piekopjams. Bet teorija, ka jebkuru labu ideju var novest līdz absurdam ir palikusi. Pašreizējā Lielā talka daudzveit jau pārvērtusies par formālismu ar atkritumu maisu uzskaitīšanu. Un daudzos atkal iedzinusi riebumu pret talkām kā citu radīto mēslu savākšanu.
Un savas zemes aizsargāšana no iebrucēja, manuprāt, ir pašsaprotama lieta, nevis kāds pasākums apbīnošanai no malas. Tā liekulība publiskajā telpā un runās ir apriebusies.