Anda Baklane 1
pirms 3 gadiem
Jā, tas Baltajā grāmatā bija baigs moments, tur bija tā:
«Vai tad neatgādājat, kā bija gājis Trines Jāņa tēva mātei Ilžai? Viņai tak bija
galva pierauta pavisam pie labā pleca. Un tā viņa visu savu mūžu
nostaigāja. - Kā maza meitene viņa izgājusi pa dienasvidu cirtumā
ogās. Bijis karsts - karsts laiks. Te turpat atlasēs viens saucis taisni
mātes balsī: «Ilža! Ilž, ū!» - Šī ari, bērns, atsaukusies. Te uzreiz
sacēlies vējš, un pa celmiem nācis palēkdamies tāds brūns vīstok-
lis. Meitēns stīvs uz vietas. Tā, kā aiz nobīļa galvu piespiedusi pie
labā pleca, tā ari vairs nevarējusi visu mūžu atcelt.»
«Tepat, raug, Aruma, vecā Liepiņa māsa,» iesāka kāda cita
sieva, «naktī izvedusi bērnu laukā. Laiks tīri mierīgs, bet Aruma
māsa skatās: veļas pa celiņu no klēts tāds kā matu vīstoklis,
pieveļas pie viņas bērna un izgaist. Bērns ne kā jūt, ne zina, bet
otrā dienā saslimst un nomirst.»
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!