Franzio La Pero
pirms 4 gadiem
Paņēmu dažus Frančus un šo.
Pagaidām patīk, lai gan neesmu visu grāmatu izbakstījis cauri. Atgādina Anna Fomas tekstus (senos)* kaut kādā ziņā. Plūdums, izteiksme.
*Pēdējos, ko esmu lasījis varētu būt ap 2012 gadu.
Garkājtētiņš Pastarītis
pirms 5 gadiem
Edvards Kuks
pirms 5 gadiem
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
0
Santa Remere: Es nezinu, kas ir sociāli neaktīva māksla
Tas vārdos nenododamais patiesības moments mākslā – tā ir vieta, kur varam kolektīvi sapulcēties un stiprināties kopā, un saprast, ka māksla joprojām ir, viņa joprojām darbojas, viņa spēj mūs satricināt, spēcināt, vienot, palīdzēt izdzīvot cauri visgrūtākajiem laikiem.

Marta Martinsone
0Kā pārmontēt savu dzīvi?
Atceros, ka vienu no savām sāpīgākajām šķiršanās reizēm es pat pierakstīju scenārija veidā – tā man šķita tieši tik absurda un "filmējama". Nezinu, vai no tā kļuva vieglāk, bet, tāpat kā Semijs un acīmredzot arī Stīvens Spīlbergs, es citādi neprotu skatīties uz pasauli.

Māris Zanders
0Zinātnes komunikācijai nevajadzētu būt konservatīvai
Es piesardzīgi izturos pret politiskās varas pārstāvju deklarācijām par to, ka viņi, lūk, apzinoties zinātnes nozīmi, un, ja vien tas būtu no viņiem atkarīgs, tad finansējums palielinātos un saule apmirdzētu nobadinātās akadēmiskās aprindas.

Par grāmatām
14.03.2018
3
Dzeja pēc kritikas