Attēlā – dziedātāja Viktorija Tolstoja
 
Recenzija
27.07.2016

Divi vakari Saulkrastu džeza festivālā

Komentē
0
Saglabā

Kamēr Latvijas Nacionālā orķestra mākslinieki gatavojas vasaras nogales koncertiem Cēsīs, Radio koris devies uz Franciju un arī Latvijas Nacionālās operas un baleta jaunā sezona vēl nav sākusies, 2016. gada jūlijā koncertdzīvē pamatā pārstāvētas divas sfēras – senā mūzika un džezs. Turklāt katra ar diviem festivāliem – atceroties laikus, kad "Latvijas koncertu" organizētais Senās mūzikas festivāls notika ne tikai Rīgā un Rundālē, bet arī Bauskā, šogad Bauskas pilī pirmoreiz noritējis Kurzemes un Zemgales hercogu Ketleru laika mūzikas un mākslas festivāls, savukārt "Rīgas ritmu" programmām, kā jau ierasts, sekojis Saulkrastu džeza festivāls. Un, lai arī katrā no šiem notikumiem publika, protams, bija gana atšķirīga, daļu no klausītājiem varēja sastapt kā Rundāles pilī, tā arī "Minhauzena Undas" estrādē. Saulkrastu džeza festivāls šogad uzņēma arī viesus no ASV un Spānijas, tomēr lielākā daļa mākslinieku nāca no Latvijas un tai tuvākajām valstīm, un par to liecināja arī festivāla trešās un ceturtās dienas programma – mūziķu apvienības "Baltic Jazz Quartet" ģeogrāfiskā piederība ir skaidra pēc nosaukuma, līdzīgi ar otru ansambli – "Modal Jazz Quintet", programmā "Veltījums Henkam Moblijam" uz skatuves kāpa trīs latvieši un trīs norvēģi, džeza vokāliste Sofija Rubina savu karjeru sākusi Igaunijā, bet otra dziedātāja, Zviedrijā dzimusī Viktorija Tolstoja, kura Saulkrastos uzstājās ar Latvijas bigbendu "Mirage Jazz Orchestra", var lepoties ar sevišķi slavenu vecvecvectēvu – Ļevu Tolstoju.

Ja 21. jūlija koncerti sākās ar "Veltījumu Henkam Moblijam", tad "Modal Jazz Quintet" sagatavotā 20. jūlija programma, kā to atzina saksofonists Indriķis Veitners, tikpat labi saucama par "Veltījumu Fredijam Habardam". Turpat tika vēstīts, ka līdz ar to publika dzirdēs diezgan tumšās un saspringtās noskaņās rakstītus darbus, taču, lai gan slavenā amerikāņu trompetista un viņa līdzgaitnieku spēlētā un komponētā mūzika patiešām lielā mērā piederīga hārdbopam, Fredija Habarda redzesloks neaprobežojās ar vienu vienīgu stilu. Tas ietvēra arī modālā džeza harmonijas, krāsas un pasaules izjūtu, tādēļ Indriķa Veitnera, Laura Amantova, Artjoma Sarvi, Borisa Banniha un Vlada Zelkina atskaņotajā repertuārā pilnā mērā izpaudās divi emocionālie pretpoli – asas un lauzītas līnijas vēstīja par mūzikas grafisku skaidrību, intensitāti un spriegumu, bet akvareļkrāsu plūsmā izkliedēti skaņu mākoņi – par mākslinieku izvēlēto džeza opusu poēziju, lirismu un valdzinošām dejiskām intonācijām. Ne mazāk priecēja arī pašu mākslinieku spēles kvalitāte – atsevišķi iepazīstot gan Indriķa Veitnera dūmakaino saksofona tembru, gan Laura Amantova raksturā tiešāko trombona toni, varēja arī dzirdēt, cik saliedēti abu pūtēju duetā izskan Fredija Habarda darbu nebūt ne vienkāršie instrumentālie sabalsojumi, turpretī ritma grupa pievērsa uzmanību ar īpašu skanējuma kontrastainību un bagātīgumu. Reti gadās kļūt par liecinieku tādam džeza kontrabasista un bundzinieka priekšnesumam, kur katrā skaņdarbā atrastas aizvien jaunas nianses un tēli, un līdztekus Borisam Banniham un Vladam Zelkinam ansamblī teicami iekļāvās arī Artjoma Sarvi spēlētie taustiņinstrumenti.

Sofijas Rubinas pavadošais sastāvs bija gandrīz tāds pats, vienīgi trombonu nomainīja trompete. Nevarētu gan teikt, ka bundzinieks Ahto Abners, kontrabasists Heiko Remmels un taustiņinstrumentālists Holgers Marjamā salīdzinājumā ar iepriekšējo uzstāšanos ar kaut ko sevišķi pārsteigtu – mūziķi vienkārši godprātīgi veica savu darbu, un tas pats sakāms par saksofonista Aleksandera Pāla un trompetista Džeisona Hantera gana izkoptajiem spēles rakursiem. Līdzīgu iespaidu atstāja arī pati soliste – diez vai Sofija Rubina paliks tik dzīvā atmiņā kā šīgada "Rīgas ritmos" iepazītās vokālistes, taču arī igauņu dziedātājas tembram bija savs pievilcīgums, un viņas sniegumā neapšaubāmi varēja novērtēt gan diapazona plašumu, gan intonācijas tīrību, gan stila izjūtu. Sofijas Rubinas programmā visinteresantākais bija mūziķu skatījums uz viņu izdziedātajiem un izspēlētajiem skaņdarbiem, šajā repertuārā, kur dominēja 50. gadu džeza standarti, atrodot savstarpēji atšķirīgas noskaņas un vēstījumu. Līdz ar to mūzikas gaišākajām izjūtām te tika piešķirts nepieciešamais dinamiskums, sentimentālas balādes izskanēja tieši tādā daudzumā, lai klausītāju aizkustinātu, nevis nokaitinātu vai saraudinātu, bet pārējo opusu atskaņojumos viegli jūtamais psihodēlijas pieskāriens Sofijas Rubinas un viņas līdzgaitnieku koncertam katrā ziņā nāca tikai par labu. Un, ņemot vērā dziedātājas balss īpašības, 20. jūnijs Saulkrastos man noslēdzās ar secinājumu, ka es labprāt kādreiz uzzinātu, kā Sofijas Rubinas priekšnesumā izklausās igauņu 50., 60., 70. gadu estrādes un džeza mūzika (jādomā, ka tāda taču eksistē?), tautu draudzības vārdā klāt vēl pieliekot kādu Raimonda Paula vai Ivara Vīgnera darbu.

Mūziķu apvienība ar pieteikumu "Veltījums Henkam Moblijam", tieši tāpat kā iepriekšējās dienas "Modal Jazz Quintet" programma, bija novērtējama divos aspektos. No vienas puses, šī uzstāšanās raksturojama kā lielisks ieskats džeza vēsturē, iepazīstot Henka Moblija daiļradi, kuru, kā vēstīja koncerta idejas autori, viņa dzīves laikā aizēnoja Džona Koltreina, Stena Geca un vairāku citu slavenu saksofonistu radošā darbība. Un Saulkrastu festivālā dzirdētie Henka Moblija un viņa domubiedru skaņdarbi patiešām uzrunāja – šeit varēja sastapties ar intonatīvi trāpīgu un izteiksmīgu džezu, kur paustā aizrautīgu noskaņu sfēra brīžiem ieguva dramatiskas aprises, brīžiem izlīdzinājās liriskā vēstījumā, savukārt mūzikai piemītošo hārdbopa ekspresiju caurauda svinga ritmi un melodiskie motīvi, vairākkārt iezīmējoties arī soula zemstrāvām. No otras puses, šajā stilistisko virzienu un emocionālo afektu kompleksitātē mūziķi iejutās ļoti pārliecinoši – jau atkal ritma grupa ar kontrabasistu Andri Grunti, ģitāristu Halvaru Kauslandu, bundzinieku Kasparu Kurdeko, pianistu Madaru Kalniņu skaņurakstam piešķīra vienlīdz pārdomātus un suģestējošus akcentus, bet trompetista Roja Nikolajsena un saksofonista Šela Gunnara Hofa priekšnesumā salīdzinājumā ar iepriekš dzirdētajiem pūtējiem bija rodami tikpat individualizēti vaibsti kā Madara Kalniņa spēles manierē pretstatā 20. jūlijā dzirdētajiem taustiņinstrumentālistiem.

Saulkrastu festivāla 21. jūlija programmu turpināja "Baltic Jazz Quartet", kurā apvienojušies latviešu saksofonists Deniss Paškevičs, krievu pianists Andrejs Kondakovs, zviedru kontrabasists Rikards Malmstens un igauņu bundzinieks Tanels Rubens – viņi arī šajā koncertā dzirdētās mūzikas autori. Diemžēl jāteic, ka salīdzinājums ar Fredija Habarda, Henka Moblija un viņu laikabiedru daiļradi "Baltic Jazz Quartet" dalībniekiem nenāca par labu, tikai pastiprinot jaunradīto opusu konvencionalitāti un bezpersoniskumu. Vislabāko iespaidu te varēja gūt no pašu mākslinieku uzstāšanās kvalitātēm, kas uzskatāmi liecināja par Denisa Paškeviča un viņa ārzemju līdzgaitnieku ansambļa izjūtu, prasmīgajiem tembru salikumiem, ritma plastiskumu un dinamiskajiem izvērsumiem. Taču, tiklīdz iedziļinājos viņu atskaņotās mūzikas saturā un stilā, nācās secināt, ka šie darbi līdzinās neskaitāmām citām mūsdienās un agrākos gadu desmitos sarakstītām džeza partitūrām – tematiskais materiāls vienmuļš, forma izplūdusi, stilistiskais ietvars sakombinēts pa drusciņai no visa, un improvizācijas tā rezultātā, lai arī cik virtuozi nospēlētas, protams, nespēj no iepriekš izskanējušajiem motīviem izveidot kaut ko principiāli jaunu. Lai gan virtuozitāte un priekšnesumā atklātās profesionālās iemaņas "Baltijas džeza kvarteta" spēlē brīžiem izpaudās patiešām vērienīgi.

Visbeidzot – Viktorija Tolstoja ar "Mirage Jazz Orchestra" un dziedātājas dzīvesbiedru Rasmusu Kīlbergu pie bungām. Jādomā, šī programma spēja vismaz daļēji uzrunāt arī tos klausītājus, kuriem solistes izvēlētais repertuārs un vokālais tembrs nebija pats tuvākais, jo mūziķu uzstāšanās bija teicami sagatavota un izteiksmīgu kontrastu caurvīta. Šeit nebūt ne otrā plāna lomu spēlēja arī "Mirage Jazz Orchestra" priekšnesums, kurā piedalījās daudzi labi zināmi latviešu džeza pūšaminstrumentālisti, trombonistu, trompetistu un saksofonistu sniegumam viscaur pārliecinot ar krāšņiem un saliedētiem atskaņojuma rakursiem, kas pienācīgi iedzīvināja profesionāli veidotos aranžējumus. Un uz šī bigbenda veikuma stabilā pamata tad arī izgaismojās Viktorijas Tolstojas dziedājums – skaidrs, precīzs un skanīgs, ar piepildītu augšējo reģistru un spēju izpausties arī mecosoprāna diapazonā, pievienojot klasiskā džeza krāsām popmūzikas atklātību un enerģētiku. Līdzīgos vārdos raksturojamas arī repertuāra metamorfozes – jau džeza standartu lasījumiem piemita kaut kas no ārtroka, bet tālākie atskaņojumi pauda atbruņojošu stilistisko robežu pārkāpšanu – krievu folkloras intonāciju un džeza impulsivitātes sapludinājumam sekoja drūmi ekspresīva stilizācija par Čaikovska "Gulbju ezera" tēmu, un, pat ja tas nesajūsmināja, nav noliedzama aranžētāju un pašu interpretāciju autoru izdoma.

Šķiet, ka Viktorija Tolstoja, līdzīgi kā Sofija Rubina, varētu iejusties vēl daudzveidīgākās muzikālās dimensijās nekā Saulkrastu džeza festivālā īstenotajā priekšnesumā. Katrā ziņā gluži labi iespējams iztēloties Viktoriju Tolstoju dziedam, piemēram, Dzintaru koncertzālē blakus citiem krievu estrādes mūziķiem (to gan labprātāk atstātu žanra cienītāju ziņā) vai arī līdz ar pāris instrumentālistiem daudz intīmākos apstākļos atskaņojam Kurta Veila un Džordža Gēršvina opusus (tas jau saistītu daudz vairāk). Vai arī trešais variants – jau pieminētā Raimonda Paula mūzikas programma. Kopā ar Zigfrīdu Muktupāvelu. Vismaz teorētiski pie prasmīga menedžmenta nav nekādu šķēršļu, kādēļ tas nevarētu ieinteresēt gan Sofiju Rubinu, gan Viktoriju Tolstoju.

Tēmas

Armands Znotiņš

Armands Znotiņš ir mūzikas un kultūras kritiķis, Normunda Naumaņa balvas 2017. gada nominants. Apmeklē koncertus un raksta par tiem.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!