Foto: "Unsplash"
 
Komentārs
19.10.2020

Covid-19 – tas nav vienkārši

Komentē
3

Saskaroties ar tekstiem žanrā "zinātnieki ir atklājuši…", rekomendēju nesteigties ar secinājumiem un lasīt uzmanīgi.

Pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai, palielinās arī sabiedrības interese par Covid-19 un pētnieku viedokli saistībā ar dažādiem koronavīrusa aspektiem. Problēma ir tā, ka dažkārt zinātnieku teiktais tiek interpretēts veidā, kas izraisa vai nu pārspīlētu pesimismu, vai pārspīlētu optimismu.

Oktobra sākumā informatīvajā telpā parādījās spilgti virsraksti: "Jaunais koronavīruss uz virsmām izdzīvo pat mēnesi." Pieļauju, ka tai publikas daļai, kas pret situāciju vispār izturas nopietni, šāds atklājums varēja tikai palielināt apdraudētības sajūtu un depresīvas noskaņas. Jāpiezīmē, ka nereti tālākajā tekstā šādu pārstāstu autori konkrēto eksperimentu atspoguļoja samērā korekti, tomēr pieļauju arī, ka virsraksti uz lasītāju (jo virsraksts taču pasaka galveno, vai ne?) atstāj paliekošāku iespaidu.

Paturot to prātā, iesaku tomēr šādos gadījumos noskaidrot, kāds bijis konkrētā eksperimenta saturs, turklāt ieteikums attiecas arī uz šķietami iedrošinošiem jaunumiem. Piemēram, aizvadītajā ceturtdienā ASV Aizsardzības departaments ziņoja, ka eksperimentāli esot secināts: ja pasažieri lieto aizsargmaskas, aviolidojums esot drošs, jo gaisa ventilācijas sistēma aviolaineros nodrošinot to, ka sešu minūšu laikā 99% no "daļiņām" salona gaisā tiekot izvadītas. Tas ir brīnišķīgi, tikai, pirms pērkat aviobiļeti, vēlams saprast, ka eksperiments notika konkrēta modeļa lidmašīnās un – kas vēl svarīgāk! – izveidotajā situācijas modelī bija tikai viens Covid-19 inficētais. Līdzīgi ar minēto "virsmu" piemēru – pirms sākt dezinficēt visas virsmas sev apkārt, vēlams izlasīt, kāds bijis satraucošā eksperimenta, kā žargonā saka, dizains.

Es vēlētos "virsmu" piemēru vēl mazliet izmantot un piezīmēt – lai korekti spētu interpretēt tekstus žanrā "zinātnieki atklājuši…", ir būtiski regulāri lasīt ar dabaszinātnēm saistītus tekstus per se (ja nu jūs esat izlēmuši interesēties par kovidu…). Proti, spēju viegli iedomāties, ka ziņa par vīrusa ilgo dzīvotspēju vai nu rada iespaidu, ka kāds mūs speciāli biedē, jo šāda izturība "nemēdz būt", vai arī liek noticēt, ka jaunais koronavīruss ir kaut kas nepieredzēts, varētu pat teikt, sātanisks. Te nu jāsaka, ka dzīvajā pasaulē netrūkst organismu, kas, no cilvēka viedokļa raugoties, ir neiedomājami dzīvelīgi. Piemēram, pētnieku iecienītais objekts – gauskāji (Tardigrade). Šie 1–1,5 milimetrus garie radījumi piecieš gan sasaldēšanu šķidrajā hēlijā, gan uzvārīšanu šķidrumā līdz 149 grādu temperatūrai, gan 6000 atmosfēru lielu spiedienu, un nu izrādījies, ka šie tiek galā arī ar intensīvu ultravioleto starojumu. Apbrīnojami (vai biedējoši), protams, bet nekā pārdabiska nav arī te, un šis nav vienīgais gadījums, kad cilvēka priekšstati par to, "kā var un kā nevar būt", ir nepilnīgi.

Vēl viena aizvadītās nedēļas ziņa – no Igaunijas –, kas varētu pretendēt uz depresiju vairojošas statusu, saistīta ar atkārtotas saslimšanas ar Covid-19 gadījumiem. Vispār šādi gadījumi tika fiksēti jau augustā, bet Honkongā, attiecīgi tālu (atvainojiet par ironizēšanu). Tātad viedoklis, ka kovid izslimošana nozīmē aizsardzību no atkārtotas saslimšanas, izrādījies kļūdains?! Plus liela (vairāk nekā 2000) starptautiska pētnieku grupa publicējusi aicinājumu (vienkāršošu) nepaļauties uz t.s. kolektīvās imunitātes veidošanos kā instrumentu cīņā pret Covid-19. Viss – jāaizslēdz dzīvokļa durvis un jāliekas gultā līdz pavasarim! Un atkal jāsaka – nekā negaidīta šajās ziņās par atkārtotu inficēšanos nav. Problēma ir tā, ka mēs pārāk viegli izrīkojamies ar jēdzieniem "imunitāte" un "imūnsistēma", saprotot tos kā samērā vienkāršas cēloņsakarību sistēmas: "Ēdiet ķiplokus, pienācīgi izgulieties, nodarbojieties ar sportu, un jūsu imunitāte būs uzdevumu augstumos!" Ja kādu tas interesē, es arī labprāt ēdu ķiplokus, jo man garšo, tāpat taisnība, ka imūnsistēmu ietekmē stress un fiziskas aktivitātes, bet – cilvēka imūnsistēma patiesībā ir tik sarežģīta, atvainojiet par vārdu spēli, sistēma, ka dažādi patīkami un nepatīkami pārsteigumi ir garantēti. Vēl vairāk – ļoti sarežģīta sistēma ir pat kaut kas tik "elementārs" – vairuma ieskatā – kā šūna, savukārt, kad palasa, kā molekulārie biologi gadiem ilgi stīvējas ap šo "vienkāršību", saproti, ka dzīvajā pasaulē ir ļoti maz neizbēgamā un garantētā. Tostarp imūnsistēmas kontekstā.

Es šo dabas sarežģītību – ko mēs, manuprāt, pietiekami nenovērtējam – tik ļoti uzsveru arī tāpēc, ka nav jābrīnās un jāšausminās, uzzinot par jauniem Covid-19 simptomiem, slimības gaitas elementiem, blaknēm un sekām. Nav tā, ka zinātnieki kaut ko nebūtu savlaicīgi sapratuši un atklājuši – te konkrētas problēmas formā parādās dabas neizbēgamais mainīgums, ar ko mums jārēķinās. Tieši tādēļ arī vakcīnu izstrāde notiek šķietami lēni, jo pareizi organizēta procesa mērķis ir atklāt maksimāli daudz iespējamo efektu. Es uzskatu, ka Krievijā ir izcila zinātne, tādēļ nekad neesmu pievienojies smīkņāšanai par Krievijā radīto vakcīnu (šķiet, pagaidām pareizāk ir tos saukt par eksperimentāliem preparātiem) pret Covid-19, tomēr jāsaka, ka nedrīkst sākt vakcinēšanu, ja iespējamie efekti (dabas sarežģītības izpausmes) ir pārbaudīti tik nelielā lokā. Pagaidām runa ir par samērā vieglām blaknēm, ar kādām saskaras jau vakcinējušies, – paaugstināta temperatūra, izsitumi, vājums kājās – tomēr šādu blakņu varianti var vairoties un būt skarbāki. Tādēļ, atkārtošos, nav pamata dusmoties uz zinātniekiem Rietumos par "gumijas stiepšanu" vakcīnas izstrādē.

Rezumēju: ja jūs informatīvajā vidē saskaraties ar "zinātnes jaunumu", kas jūs ieinteresē, mēģiniet tekstā atrast autoru un tad ar meklētājsistēmu palīdzību palasīt vēl arī citas versijas par šo jaunumu (atklājumu, apgalvojumu utt.). Savukārt neskaidrības vai pat kļūdas zinātnieku izteikumos nav jāinterpretē kā kaut kādas apzinātas manipulācijas, patiesības slēpšana, nevēlēšanās atzīt savu nezināšanu un līdzīgi. Precīzāk sakot, gadās arī šādas neglītas lietas, tomēr vairumā gadījumu runa ir par to, ka arvien parocīgāka un it kā "gudrāka" sadzīves elektronika vēl nenozīmē, ka mēs labi saprotam apkārtējo pasauli.

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
3

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!