Politika

19.12.2017

11

Timotijs Snaiders: No nenovēršamā pie mūžīgā – jaunā nebrīvības politika

Valts Anders

pirms 4 gadiem

Cik es saprotu no iepriekšējiem komentāriem, tad gandrīz visiem to autoriem no Snaidera teksta vispieņemamākie vārdi izrādījušies "Deutschland, Deutschland ueber Alles" (protams, vārdu Deutschland drīkst aizvietot ar jebkuru citu ...land - Russland, Lettland etc.).

Valters Grivins

pirms 4 gadiem

Ja runājam par struktūru ieraudzīšanu vēsturē, tad Snaiders nav nekas cits kā 21.gs. jakobīnisma sludinātājs. Aklais naids pret eiropiešu nācijvalstīm un globālistiski marksistiskās Eiropas Savienības nekritiska pielūgsme, lai neteiktu beatifikācija, Snaideru padara par mūsdienu Hobsbaumu. Maskējošos, bet tik un tā - Hobsbaumu.

Edge

pirms 4 gadiem

Runa ir par nākotnes struktūru, tās veidotājiem un vēstures veidošanas paņēmieniem. Snaidera rakstītais mani nepārsteidz, jo esmu lasījis sociologa, filosofa, loģiķa A.Zinovjeva 2000.g. izdoto grāmatu "Ceļā uz virssabiedrību" / НА ПУТИ К СВЕРХОБЩЕСТВУ / Suprasociety ahead.
7.nodaļā "Rietumnieciskais ceļš nākotnē" atrodama noderīga viela pārdomām par esošo situāciju un nākotnes perspektīvām.

Edge

pirms 4 gadiem

T.S: "Padomāsim. Kuri eiropieši visvairāk cieta Otrajā pasaules karā?"
Tie, kuri Eiropā visaktīvāk pretojās agresoriem, centās aizstāvēt savu brīvību, - to arī T.Snaidera apjēdzis:" Ebreji, baltkrievi, ukraiņi un krievi. "

kuģis

pirms 4 gadiem

Ironiskākais ir tas, ka ar savu litāniju pret centrālās, austrumu un ziemeļaustrumu Eiropas tautu nāciju un nācijvalstu (līdz ar to arī tautu pašnoteikšanās) konceptiem, viņš būtībā pasaka to pašu, ko domāja un kā argumentēja viņa daudz apdziedātie asinszemju autori hitleri un staļini.

Edge

pirms 4 gadiem

"Cilvēks maldās nevis tādēļ, ka nezina, bet gan tādēļ, ka iedomājas sevi zinošu." Mišels de Monteņs (franču: Michel de Montaigne)
Ironizēt par Snaidera atziņām var tikai tāds cilvēks, kam nav pamatzināšanas par fundamentālām sabiedrības, valsts, sociālo sistēmu (organizāciju) būtību un funkcionēšanas mehānismu.

kuģis

pirms 4 gadiem

Nu, pateikt, ka Polija nekad nav bijusi "nācijvalsts" vai nācija, un visu Polijas valstiskumu - arī nācijformātā - reducēt uz starpkaru periodu, kā arī lielu daļu runas runas pavadot skaitot mantru "nav tādas lietas kā nācijvalsts" vai "viedās nācijas", cerībā, ka no biežākas burvestības atkārtošanas netīrais fenomens pats aizies prom - tas pietiekami uzskatāmi parāda Snaidera līmeni.
Var tikai jautāt, kāpēc latvju skolotajiem un lasošajiem prātiem šis kungs šķitis tik labs. Postkoloniālisma sindroms?

Māris Liepiņš

pirms 4 gadiem

Par Poliju- droši vien atkarīgs no nācijvalsts definīcijas. Kā arī es nepamanīju, ka šis "fenomens" būtu "netīrs".
Man Snaidera "Asinszemes" bija paliels eye-opener. Kā arī man šķiet trāpīgi viņa mūsdienu Krievijas un ASV raksturojumi.

Edge

pirms 4 gadiem

"Briesmīgie japāņu noziegumi Otrā pasaules kara laikā, par kuriem nez kādēļ vēsture ir aizmirsusi." (populars.eu)
Uzdot jautājumus par snaideristu popularitāti var tikai tāds cilvēks, kam nav pamatzināšanu par vēsturi un apjēga par vēstures politiku LV pēc 1991.gada.

Māris Liepiņš

pirms 4 gadiem

Edge, tu akal visu esi pārpratis. Snaiders uz tavām dzirnaviņām ūdeni nelej.

Edge

pirms 4 gadiem

Skaidrs ir viens -, kas uz Snaidera dzirnavām nelej, tam ceļš pie grantiem (naudas) vienmēr būs akmeņaināks, ilgāk būs "ķepa jāsūkā":"...Ņemot vērā pieredzi, esam pārliecināti, ka finansējumu šai programmai [Letonika] dabūsim, ātrākais, vasarā. Bet, visticamāk, kā teicu, ar gada nobīdi…" Akadēmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārlietu sekretārs, tiesību zinātņu doktors, habilitētais politikas zinātņu doktors, Juridiskās koledžas direktors, Baltijas Stratēģisko pētījumu centra direktors, pirmais atjaunotās Latvijas aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis. (NRA, 15.12.2017.)

ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Māris Zanders

2

Trioceros jacksonii xantholophus Latvijas politikā

Iekšlietu ministres Marijas Golubevas un ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga profesionālās karjeras nedienas, ja paveras uz citu valstu pieredzi, nav nekas īpašs. Tomēr Latvijas politikas saprašanai visnoderīgākā lasāmviela ir pētījumi bioloģijā.

Iveta Kažoka

7

Par pilsonisko nāciju un neredzamajiem krieviem

Vai pamanījāt, cik viegli un dabiski kara laikā ir Ukrainas pilsoņus saukt par ukraiņiem? Neatkarīgi no tā, vai viņu ģimenes valoda ir ukraiņu, baltkrievu vai krievu. Un, ja tā, vai mēs līdzīgi lietojam arī vārdu "latvietis"?

Roberts Rasums

1

Ko mēs svinam?

Raugoties uz karu Ukrainā, mainās prioritātes. Mums pagaidām ir izdevies izvairīties no kara ar Krieviju – tas ir bijis iespējams, tikai un vienīgi pateicoties visas sabiedrības, mūsu, lēmumiem, kas stiprināja Latviju kā neatkarīgu valsti.

Ksavjē Lands

2

Marina Lepēna un Kremļa garā ēna Francijas politikā

Būdama eiroskeptiķe, NATO pretiniece un Kremļa domubiedre, Lepēna, visticamāk, būs Trojas zirgs un liks šķēršļus lēmumu pieņemšanai (domājams, tandēmā ar Orbānu). Šis ir vislielākais drauds – abu institūciju tiesiskuma un rīcībspējas kropļošana autokrātu (arī Putina) labākajās interesēs.

Māris Zanders

2

Ar bažām un interesi gaidot priekšvēlēšanu debates

Skaidrs, ka agresija pret Ukrainu būtiski ietekmēs gan partiju piedāvājumu, gan retoriku, tomēr būtu labi, ja tā nepārvērstos par sacensību, kurš brašāk nosoda Krieviju un atbalsta Ukrainu.

Tomass Pildegovičs

2

Piezīmes par Ukrainu. 18. daļa: kāpēc mēs esam vajadzīgi NATO?

Ir skaidrs, ka mūsu dalība NATO ir vissvarīgākais mūsu valsts ārpolitikas un drošības stūrakmens. Taču ir cits būtisks jautājums, ko būtu svarīgi izprast – kāds NATO sabiedrotajiem ir labums no mūsu dalības aliansē?

Roberts Rasums

5

Šķērsot Rubikonu

Mēs esam gatavi karam. Mēs esam sagatavojušies noskatīties nopietnā, konvencionālā karā ar sagrautām pilsētām, līķu kalniem un galvaspilsētas ieņemšanas operāciju mazāk nekā 1000 kilometru attālumā no Rīgas un Varšavas.

Roberts Rasums

7

Ukraina; morālā dimensija

Laikā, kad tik daudz tiek rakstīts un runāts par iemesliem, kāpēc Krievija, par ķīlnieci saņemot Ukrainu, varētu būt izlēmusi uzsākt atklātu konfrontāciju ar Rietumiem, mums pašiem būtu svarīgi aizdomāties, kāpēc Ukraina būtu jāaizstāv.

Māris Zanders

2

"Neiespējamā misija" 31. decembra vakarā

Valsts augstāko amatpersonu uzrunas gadumijā ir viens no dīvainākajiem rituāliem.

Roberts Rasums

11

Uzbrukums

Pašreizējie notikumi uz Baltkrievijas un Polijas robežas vairs nav nekāds trauksmes zvans, uz kuru jāraugās ar "bažām". Beidzot ir jāsāk runāt tiešos vārdos – pašlaik uz Eiropas Savienības un NATO austrumu robežas Baltkrievija ar Krievijas svētību veic atklātu, tiešu un neslēptu fizisku uzbrukumu.