vērotāja
pirms 4 gadiem
ko_neko
pirms 4 gadiem
Te būtu jāpiebilst, ka viszombētākā šķiet "runātāju" grupa, kuri tuvu 100% tikai ārēji uztur diskusijas pazīmes, bet patiesībā runā monologos, tādā veidā radot absurda sarunas, kur neviens otru būtībā neklausās, tikai izmanto kādu "it kā oponenta" teksta daļu (fāzi, vārdu) sava monologa rekonstruēšanai. te būtu Beketam un Jonesku, kur pieķerties!
Bet manipulatori, jeb Cirpēji ir lielākā čata diskusiju dalībnieku daļa (daudzi lieto vienkāršotas, viegli "atkožamas" manipulāciju tehnikas, ko visi tāpat zina un manipulē pretīm). Savukārt "aitas" nebūt nav tik plaša grupa pašā čatā - drīzāk dzīvē -- tur gan. Bet čatā aitām patiesībā ir garlaicīgi. Un piedalās tās slinki ar atsevišķām replikām, kas izrāda tikai garāmskrējēja paviršo dabu
Viestards
pirms 4 gadiem
akmens
pirms 4 gadiem
Un otrādi, arī var teikt, šis tas noris.
Un strādnieki lasa pa miskastēm pudeles,
Un ellē dēļ tā paliek nikns Trīras moris.
Un pietrūkst mazlietiņ, lai sāktu drupt dimanti
Un nāktu no platīna atejas smaka.
Un saprastu daži, ka budžetam riskanti
Ņemt grašus no mana un tava, draugs, maka.
Un svarīgi nav, kas tu biji pirms Atmodas,
Ja izspiedi vergu no sevis pa pilei,
Jo īstajā vietā tev smadzenes atrodas,
Un gludāks par gludu tavs ceļš ir līdz silei!
25.06.2009.
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Patrīcija M. Keiša
3Ģimenes apstākļu dēļ: skola kā vieta, kur rūp
Mirklī, kad iestājas ciešanu pilni "ģimenes apstākļi", skola mēdz būt vienīgā stabilā vieta bērna vai jaunieša dzīvē. Un ir ļoti skumji, ja cilvēciska siltuma vietā tur sagaida attieksme – tavas ciešanas neko nenozīmē, kamēr vien tavas atzīmes, apmeklējums un uzvedība mums pārāk netraucē.
Katrīna Kaktiņa
18Ja nu nepaveiksies?
Mēs šovakar spriedīsim, kura lasīs bērniem vakara pasaku, kas kuram jāieliek somā līdzi uz bērnudārzu, kad kurš jāpieraksta pie friziera vai acu ārsta, kas kuram jānopērk rudens sezonai, ko darīsim ar skolas izvēli. Bet likums spītīgi turpinās uzstāt, ka to visu daru es viena.
Rita Ruduša
2Atkal neredzamas?
Divdesmit gados – starp divām "Taliban" ērām – ir izaugusi tādu sieviešu paaudze, kuras nav piedzīvojušas "Taliban" deviņdesmitajos. Viņas ieguvušas izglītību, kļuvušas par dažādu jomu profesionālēm – ārstes, juristes, skolotājas, politiķes, žurnālistes un uzņēmējas. Kas ar viņām notiks?
Jana Egle
48Mama ir mīļa. Tētis ir laps.
Dienā, kad vīrs patiešām savāca visas savas mantas, lai dotos prom uz neatgriešanos, biju pārliecināta, ka mana dzīve faktiski ir beigusies. To, ka šis ir bijis viens no manas dzīves labākajiem notikumiem, sapratu daudzus gadus vēlāk, kad pamazām atvadījos pati no sava upura sindroma.
Ilze Jankovska un Ilze Jansone
21Tu tikai nevienam nestāsti
Pirms trīsarpus gadiem ar rasolu un pīrādziņiem darbā atzīmējām manu kā sievietes apprecēšanos ar citu sievieti. Priekšniece pat teica, ka tas nebūšot nekas, ja kādi klienti atbiršot, to uzzinājuši. "Bet varbūt ar to tomēr plātīties baigi nevajag, jo jāņem un jārespektē dažādie uzskati," tā viņa vēl piezīmēja.
Anna Žabicka
2Visas manas mīlestības
Ar katru cilvēku, kas aiziet, es jūtos kailāka. Ilgu laiku nespēju iedomāties, ka reiz varētu būt Annas bez vecvecākiem un viņu paaudzei raksturīgajām izdarībām. Viņi ir tie, kas dzied! Tagad, kad viņu vairs nav, mēs lēnām pārdefinējam sevi un mācāmies svinēt no jauna.
Sandris Ādminis
0Adoptējamu dzīvnieku eitanāzija nav "labā nāve"
Eifēmisms "iemidzināšana" realitātē iemieso nāvējošas injekcijas procedūru, kas ikdienā tiek praktizēta dzīvnieku patversmēs un klīnikās. Kāpēc un kādiem dzīvniekiem to veic? Vai ir izskatītas ne-letālas alternatīvas? Kāpēc citur pasaulē izdodas šo praksi būtiski samazināt, bet mēs to turpinām?
Sanita Reinsone
0Pa visu zemi ar lielu prieku danco, dzied un lēkā
Jāņi ir īpaši. Ne tikai tāpēc, ka svētīti jau izsenis, lai cik sen tas arī nebūtu, un izdzīvojuši cauri dažādu laikmetu ietekmēm, šo to svinēšanas paradumos paņemot klāt un šo to noteikti arī aizmirstot. Vai ir gan vēl kādi citi tādi svētki, kas mūs tik ļoti vieno un arī atšķir?
Redzējumi
02.03.2017
4
Runāt ar nozombētajiem