Piezīmes par to, kas nebiju

BRAVO!!! Dievs pasargi mūs no "draugiem" un aizstāvjiem, ar ienaidniekiem paši tiksim galā.

Protama lieta, katram mums sava asins, ģeogrāfiskās krustceles kā nekā.
Tu esi tas, kas Tu esi, var lekt uz augšu, var krist uz leju, nekas nemainīsies, tas pats poļu asiņu jautājums, un vēl pie tam dumpinieks, bez maz izraksts no paša ciltsrakstiem, un neko nevar padarīt, netīkas galvu pazemībā noliekt varas priekšā.
Savukārt Tu piederi tam , kam Tu no BRĪVAS GRIBAS vēlies piederēt, mana piederība ir latviešu tautai, liekas Paulam tas pats. Piederība uzliek pienākumus, tieši tāpat kā proporcionāli tiesības, pienākumu izdzīvot un dzīvot kā sociuma, kam Tu piederi, daļai. Paula tekstā sajutās atomārisms-mēs piedzimstam vieni, un nomirstam vieni, un dzīvojam vieni( pēdējais gan īsti neatbilst patiesībai, tieši šeit arī mēs saņemam tiesības no sociuma).
Valoda mirst ne tikai LR, arī senās akadēmiski izkoptās valstīs mirst valoda ( necitēšu n-tos rakstus par to ,ka koledžas teicamnieki, nespēj uzrakstīt domurakstu, kādu spēja vēl pāris dekādes atpakaļ arī prasta viduvējība, liecība par seklumu,paviršību,"shortcut'iem", pārmaiņām cilvēku mijiedarbībā), drīzāk teikšu valodas, ieskaitot latviešu, pārveidojas. Iespējams primitivizējas, kļūst līdzīga programmēšanas komandu valodai.
Runājot veco labo MONTHY PYTHON vārdiem:"...You know, you come from nothing - you're going back to nothing. What have you lost? Nothing! Always look on the right side of life...whistle....."

Sasodīts(..) Beidzot ir labi Paul ! (Bez distancēti ironiskās vīpsnāšanas...intelektuālās "lavierēšanas" visu iespējamo un neiespējamo varbūtību "kosmā" (..) žilbinošās erudīta deskripcijas - tieši, godīgi, atklāti (kā bračka Pēteris Bankovskis - izcils esejists(!) - mēdz rakstīt) - par lietu! Šoreiz citādi nemaz nevarēja... un tapa domas - kā tīra un gaiša uguns, kas nodedzina visus mūsu uz pagātni un nākotni mestos "ilūziju tiltus" un "prātulu laipiņas" ...atstājot vien tīru un izdegušu "lauku" -, ko katram aizpildīt ( vai neizpildīt) pēc patikas...un priekšstatiem~) Un kā lai te neatceras Leona Taivāna izcilo(!) interviju TVNETĀ , kas būtu jāizlasa ikvienam -, kas lasa latviski(..) Bet...stāsts jau nav par to, ka pēc 90 gadiem ķīnieši, turki un pakistānieši Likteņdārzā rīkos brīvdienu piknikus: ceps vistiņas, un laimīgi ķīniešu bērni skraidelēs pa zālāju, un spēlēs badmintonu, elpojot svaigo(!) gaisu, ar ko Latvija varēs lepoties(..) un ķīniešu meitenīte, pēkšņi pieskrējusi pie mammītes, sauks: "Mammu skaties(!) re kur latvietis(!) re - tur(!) - latvieši ir tik jocīgi(!) mums klasē viens ir - muslims - kopā ar "pakijiem" lūdzas ...
Svarīgi ir tas kā mēs DZĪVOJAM šodien! (Un dzīvot vajag skaisti, pilnskanīgi, ar paceltām galvām! Lepniem par savu valsti!) Un tieši tāpēc mums šodien ir vajadzīga Satversmes preambula, Džoisa tulkojumi, karaspēka parāde 11 novembrī, žurnāls Rīgas Laiks, ekranizēts "Dvēseļu putenis" un bobslejistu izcīnītais zelts olimpiādē(!) - un par to IR vērts "sisties" līdz pēdējam- neskatoties uz grūtībām investēt izglītībā, kultūrā, zinātnē- dēļ mums pašiem(!) - nevis hipotētiskām nākotnes ķīniešu paudzēm...

Bet protams, ja mēs paši nekopsim un nelolosim savu valodu, nekādas administratīvās metodes to neglābs. Un šis aspekts, izskatās, ļoti cieši saistīts ar humanitārās izglītības bāzi (cits jautājums, vai to tiešām var iemācīt skolās, vai pamatu pamats ir ģimeniskā vide, vai abu faktoru kombinācija), lai cik nepieciešamas ari nebūtu eksaktās.