Kad vienreiz Marts Pujāts konfrontēja Mariju Luīzi Meļķi ar jautājumu "Kas ir tas, ko tu raksti?", labākais, ko viņa varēja izdomāt, bija – "Tie laikam ir dažādi jautājumi. Un dažādi vērojumi."
– Jaunkundz, vai viss kārtībā? – Laikam jau tikpat kārtībā, cik jebkuram. – Vai kāds jums izdarījis pāri?
– Jūs taču atbraucāt uz vakcīnu, pareizi?! – Ā! Ē, patiesībā mēs atbraucām... apbedīt Mio. – Ļoti labi! Līžuk, bija jau viņam laiks.
"Es sākumā neticēju, ka tas ir iespējams, bet tagad neticams ir rezultāts!" Jokus pie malas, triks ir tāds – tu vienkārši nolem sevi pieņemt un neparko no tā neatstājies. Viss. Tu nolem nevis nopelnīt savu atzinību, bet pasniegt to sev kā dāvanu.
Pavasarī mana un, cik man zināms, tāpat arī lielā vairuma pasaules iedzīvotāju ikdiena tik spēji un nozīmīgi mainījās, ka atstāja mūs visus tādā kā šoka stāvoklī. Cits salīdzinājums, kas man šai lietā šķiet derīgs, ir sapņi un nomods.
"Tu neko nevari, tev nekas nesanāk, šoreiz gan savārīji ziepes; tu esi nožēlojama un neattaisno nevienu no tām dāvanām, kuras tev piešķirtas." Tagad es saprotu – brīžos, kuros es sev visvairāk nepatīku, man īstenībā ir tikai nepieciešams vairāk savas uzmanības.
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
PierakstiesTev vēl nav Satori konta un vēlies to izveidot?
Reģistrējies
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
Pieraksties!Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.
Paldies!
