Par smēķēšanu bērnu klātbūtnē

"Tabakas izplatīšanas un lietošanas ierobežojumu mērķis nenoliedzami ir smēķēšanas un ar to saistītā kaitējuma mazināšana." - Saprotu, ka autors pavisam par ko citu runā, taču man, kā jau cilvēkam vidējam, tuvāka sava sāpīte: nekur nav pieejama statistika, kopš smēķētāju vajāšanas uzsākšanas cik procentuāli Latvijā samazinājusies smēķēšana, un cik ļoti procentuāli uzlabojusies iedzīvotāju veselība? Tas būtu labākais arguments par labu smēķēšanas atmešanai, jo diemžēl līdz šim viss ir tikai retorikas līmenī.

Nu protams, ka smēķētājiem nepārtrauktie ierobežojumi nepatīk, bet nesmēķētājiem patīk. Tāpat atbalstu domu, ka bērnu tiesības ir jātur augstāk par pieaugušo izklaides tiesībām. Piekrītu, ka nekas nenotiks, ja pieņems likumu, bet visi izliksies, ka uz viņiem tas neattiecas.
Nesaprotu tikai .. kāpēc šeit par to visu?
Priecīgāks gan prāts būtu, ja aicinātu fotogrāfēt pagrīdes narkotiku izplatītājus, un pēc tam varētu lasīt ka viņus kāds arī soda. Bet tādiem jau ir grūtāk pieķerties nekā izlaidīgas mammeles tramdīt

Nepareizi uzrakstīju, piedošanu - klausos enigmas chillout 2013 par balsīm no Sīriusa un sapņoju vaļējām acīm. Nevis 21. , bet 19. gs. līmenī ir likumdošana par bērnu tiesību aizsardzību Latvijā.

Katrīna, mīļais bērns. Astma un bronhīts ir divas dažādas kaites. Neinteresē mani medicīna, nemaz, bet tik daudz es no tās saprotu. Tāpat kā to, ka mūsu nervu sistēma ļoti iespaido mūsu vispārējo veselības stāvokli. Bet ne par to ir runa, vai ne ?
Lūk, kā cilvēks, kas vienmēr ievēro smēķētājus un visu , kas ar to saistīts, varu apgalvot, ka kopš ir sākusies izglītojošā kampaņa par smēķēšanas kaitīgumu - cilvēki smēķē mazāk. Tikko līgo vakarā bijām kopā 18 cilvēki un tikai 2 bija smēķētāji, pie tam viens no viņiem - tāds -uzsmēķē" kad uznāk luste -pa retam " .
Tā kā es ļoti cerīgi skatos arī uz izglītojošiem pasākumiem. Lai tie, kuriem nomirst jauni dēli, vīri un tēvi ar insultiem, piemēram, atzīst, ka šo slimību "baroja" arī smēķēšana.
Vēl man ļoti gribētos, ka cigaretes kļūtu arvien dārgākas un dārgākas.

Par iecietību pret smēķētājiem kā pret atkarības upuriem - man šādas iecietības nav. Nemaz, necik.
Lūk, atceros kā pārdzīvoju, kad lasīju , ka Vācijā izgāzies likumprojekts par pedofīlu ķīmisko kastrāciju. Jo cilvēktiesību aizstāvji pierādīja, ka dzimumdziņas atņemšana jebkuram cilvēkam ļoti negatīvi ietekmēs veselību, būtiski paātrinot nāvi. Mani tas ļoti sanervozēja. Nu kā var gādāt par noziedznieku veselību , bet nenodrošināt potenciālo upuru drošību? Un kā reiz - man vēl bija TV un rādīja filmu par žurnālistu vai policistu, kurš uzdodās par pedofīlu. Un tur tāda , priekš manis mūžam traumatiska epizode. Kur tas žurnālists pasūta puisīti un viņam uz viesnīcas numuriņu piegādā to puisīti sasietu un iebāztu maisā - kā tādu kaujamu jēru. Un otrā maisā pilns ar visādiem vibratotiem un dzelžiem tā bērna mocīšanai. Un kad es to salieku kopā - tad es saku - nē tādai iecietībai. Nu vienkārši nē.
Tieši tāpat ar smēķētājiem. Nē - manai iecietībai pret smēķētājiem.

Katrīna - ekstrēmā situācijā, piemēram, sakot, ka kāja iesprūdusi vai kaut kas uz to pusi , protams, slikti, ja nesadzird, bet visādi citādi - nē.
Nikotīns ir daudzreiz ļaunāks , kā nesadzirdēti vārdi.
Mana bijusī kolēģe tagad dzīvo Parīzē. Un viņa stāsta savu pieredzi - viņa īrē dzīvokli. Tajā dzīvoklī ir televizors. Un par TV Francijā ir jāmaksā kāds nodoklis. Konkrētāk kāds - nezinu. Un lūk, viņa saka, ka viņa ir atteikusies maksāt to nodokli, jo tā kā viņai vairāk ir komandējumi, kā viņa uz vietas -viņa domājusi - nav jēgas maksāt. Un paziņojusi tai nodokļu aģentūrai, ka viņai TV nedarbojās. Tad viņai uzreiz bijis paziņojums, lai cik tur - 1 vai 3 dienu laikā ielaiž dzīvoklī kontrolierus, kuri pārbaudīs situāciju. Viņa - mana kolēģe izlikusies par beigtu peli. Un viņai atnāca jauns rēķins jau ar soda naudu. Un viņa maksājusi, jo kolēģi darbā viņai pateikuši - joki nebūs. Labāk maksā uzreiz. Un tieši to arī uzsvēruši,ka nodokļu inspektoriem likums visu ko atļauj - arī pieprasīt ielaist viņus privātīpašumā - situācijas noteikšanai. Ja nē - augs soda procenti, kurus nemēdzot tā tik viegli atcelt.
Un kāpēc pie mums tā nevar darīt ar smēķētājiem ? Uz b/d atved bērniņu, kurš ož pēc cigarešu paciņas - uzreiz ziņo attiecīgiem dienestiem.
Tikko lasīju, ka Motte atkal no valsts kaut kādas kompensācijas saņem. Vienlaicīgi bija informācija, ka tieši viņa dēļ noziedzīgi ir izsaimniekoti valsts īpašumi. Kaut kā greizi tā brīvība "notiekās" pie mums - slikto tiesības ievēros un respektēs, bet labie - lai pacieš, jo tie taču ir labie.
Saprotu, ka Tev nepatīk, ka sajūsmīgi Tev nepiekrītu bet tā ir. Visu var izdarīt , ja ir griba. Ja nav - tad tikai kārtējā žēlošanās.

Medai. Ir tā,ka apstākļu spiesta esmu lasījusi Latvijas Republikas likumus par bērnu tiesību aizsardzību. Un manā vērtējumā tā likumdošana ir nevis 20., bet 21.gs. līmenī. Un prakse - vēl traģiskāka.
Kā es saprotu - bērni ir vienīgā iedzīvotāju kategorija , kuri nespēj paši savas tiesības aizstāvēt. Un mūsu valstī, kur tomēr ir spilgts princips - katrs pats par sevi - tam ir graujošas sekas.
Tāpēc mani patiešām aizkustināja, ka Tu aizstāvi bērnus - vismaz komentāros.

Katrīna, Tev pašai velk uz blusu skaitīšanu.
Labi, lūdzu.
Sodāmos atradīs, ja Tu ,piemēram, sēdēdama parkā uz soliņa redzēsi, ka turpat esošā mamma smēķē un uz Tavu aizrādījumu nereaģē - Tu izvilksi savu mobilo un piezvanīsi pašvaldības policijai. Vai piemēram, aizrādīsi kaimiņiem, apzinoties,ka miers baro, nemiers posta un ka tagad tie kaimiņi vairs tik mīļi Tevi vis nesveicinās, bet tik un tā - Tu vērsīsies pret viņu smēķēšanu.
Jā un tieši tā, kā Tu Katrīna raksti - sodīs arī tos, kuri nejauši atradīsies bērnu tuvumā. Man piemēram, nākas bēguļot no smēķētājiem, jo man automātiski ieskanas kāds trauksmes zvans tikko sajūtu cigarešu dūmus. Kāpēc lai smēķētājiem nebūtu tāds trausmes zvans, kad viņi savu grēka darbu dara sabiedriskā vietā?
Drīkstu jautāt, kā Tu to lietu iedomājies, Katrīna, kad būs tie laiki, ka paši pīpmaņi nāks pie policistiem un teiks - esiet tik mīļi un sodiet mani?
Notikums vilcienā bija mans personiskais piemērs,ka ar iazrādīšu likumpārkāpējiem ir sarežģīti. Tev jābūt gatavai uz visu ko - brīdī, kad Tu solidarizējies ar vājāko, ar to, kuram dara pāri.
Un Tu raksti, ka Tev tas šķiet mazliet smieklīgi, bet tiem, kam ir kādas veselības problēmas - nav smieklīgi pat nemaz nemaz.

Katrīnai.
Manuprāt, atbilde ir tā, ka līdz tam ir jāizaug visai sabiedrībai.
Lūk, es esmu no tām sievietēm, kura allaž iejaucās, ja tiek aizskarti nespējīgie -bērni, veci cilvēki, dzīvnieki. Vienreiz vilcienā, kad es aizrādīju vecākiem , lai beidz to bērnu mocīt, man visi tie apkārtsēdošie radi krita virsū - laimīgā kārtā tikai ar vārdiem, bet godīgi - biju nobijusies. Sēdēju ar domu, kā būs, ja sitīs. Rokas sāka trīsēt.
Un ja visu uzgrūdīs tikai policijai un valstij - tad nekā nebūs, bet ja arī Tu, Katrīna, iejauksies - aizrādīsi,ka tas ir noziedzīgi smēķēt ar bērnu uz rokām - pie tam - ne jau kaut kādā nindzjas - kas gatavas cirst ar zobenu , tonī, bet pieklājīgā, tad situācija mainīsies.
Lēnām, bet mainīsies.

Vēl - mans tēvs nomira no plaušu vēža, man no viņa mantojumā ir alerģiskais bronhīts un man tas nešķiet smieklīgi. Godavārds. Jā, mans tētis bija kaislīgs smēķētājs - allaž cigarete mute kaktiņos un skolā man klasesbiedri prasīja, vai es neesot smēķējusi, ka es pēc pīpēm smirdu.