Ar bērniem
25.06.2013

Par smēķēšanu bērnu klātbūtnē

Komentē
8

Šī gada 30. maijā Saeima atbalstīja grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā.[1] Paredzētajos grozījumos vislielāko preses un sabiedrības uzmanību piesaistīja jaunie tabakas smēķēšanas ierobežojumi. Grozījumi papildina jau likumā esošo fiziskās vardarbības definīciju, kura nosaka, ka fiziskā vardarbība ir bērna veselībai vai dzīvībai bīstams spēka pielietojums. Saskaņā ar grozījumiem par fizisku vardarbību tiks uzskatīta arī apzināta bērna pakļaušana kaitīgu faktoru iedarbībai, tostarp smēķēšanai.[2]

Lai aizsargātu cilvēkus no pasīvās smēķēšanas kaitējuma, Latvijā ir īstenoti vairāki smēķēšanas aizliegumi, kas lielai daļai smēķētāju ir likuši mainīt savus paradumus. Ir aizliegts smēķēt kafejnīcās un restorānos, izglītības un ārstniecības iestādēs, sabiedriskajā transportā, stadionos, tuvāk par desmit metriem no valsts vai pašvaldību iestāžu durvīm, sabiedriskā transporta pieturu nojumēs, parkos, dzīvojamo namu kāpņutelpās[3], un nesen tika atbalstīti sabiedrībā pretrunīgi vērtētie grozījumi, kas aizliedz smēķēšanu daudzdzīvokļu namu balkonos un desmit metrus no daudzdzīvokļu namu durvīm. Ņemot vērā arvien jaunas neērtības, kuras smēķētājiem sagādā jaunu aizliegumu pieņemšana, var saprast piesardzību, ar kādu tiek uzlūkoti minētie grozījumi bērnu tiesību aizsardzības likumā.

Jaunie grozījumi daudziem cilvēkiem ir radījuši bažas, ka šādā veidā tiek ierobežotas smēķētāju tiesības. Sašutumam par cēloni varētu būt informācijas trūkums vai arī pārmērīgi sensacionāls grozījumu atainojums medijos. Viens no pamanāmākajiem piemēriem bija portāla "TVNET"  aicinājums iesūtīt foto un videomateriālus ar cilvēkiem, kuri smēķē bērnu klātbūtnē[4], kas patiešām varētu būt pārāk skarbs un biedējošs veids, kā iepazīstināt sabiedrību ar jaunu aizliegumu. Smēķētājam, kurš nav padziļināti interesējies par šo situāciju, kaunināšanas draudi varētu izrādītes "pēdējais piliens" pacietības mērā.

Likumprojekta tapšanas un pieņemšanas gaitā sabiedrībā ir noritējušas diskusijas, kurās atspoguļojas neizpratne par to, kā tiks sodīti likuma pārkāpēji un uz ko tieši šie likumi attieksies. Ir zināms, ka likumā smēķēšana bērna klātbūtnē tiks padarīta vienlīdzīga citai fiziskai vardarbībai, bet nav skaidrs, kā tieši tas tiks īstenots (piemēram, vai par katru gadījumu tiks piemērota kriminālatbildība). Valsts policijas pārstāve Nadežda Mazure informēja, ka Valsts policija neatbalsta kriminālatbildības piemērošanu par šāda veida nodarījumiem. Grozījumus kritizēja Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta Administratīvo tiesību nodaļas vadītāja Anda Smiltēna, sakot, ka to pieņemšanas gadījumā kriminālatbildība būtu jāpiemēro visām personām, kas smēķēs bērnu klātbūtnē, un ka šādi sodi būtu pārmērīgi un grūti piemērojami. [5] Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā tika nolemts, ka par smēķēšanu bērnu klātbūtnē vispirms pienāktos administratīvā atbildība, un komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) savā komentārā informēja, ka ir plānots ieviest grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot naudas sodus par šīs normas pārkāpumiem. Tāpat Mūrniece noliedza, ka tikšot veikta "automātiska bērnu izņemšana no ģimenes, kurā viens vai abi vecāki smēķē"[6]. Tika norādīts, ka kriminālatbildība un līdz ar to bargāki sodi tikšot piemēroti tikai gadījumos, kad bērnam pasīvās smēķēšanas ietekmē būs radušies veselības traucējumi.[7]

Publiskajās vietās smēķēšana jau šobrīd ir pietiekami ierobežota, lai likuma ievērošanas ietvaros bieži nerastos gadījumi, kad bērni tiek pakļauti pasīvajai smēķēšanai. Atšķirībā no iepriekšējiem smēķēšanas ierobežojumiem smēķēšanas aizliegums bērnu klātbūtnē būs noteikts Bērnu tiesību aizsardzības likumā, nevis likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu". Galvenokārt likuma grozījumi ir veidoti, lai aizsargātu bērnu veselību no vecākiem vai aizbildņiem, kuri ikdienā mēdz smēķēt bērnu klātbūtnē.

Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Cipule savā komentārā atzina, ka viņai, no vienas puses, ir skaidrs, ka kriminālsods par smēķēšanu bērna klātbūtnē varētu šķist diskutējams jautājums, jo sabiedrībā nav pieņemts uz smēķēšanu raudzīties kā uz īpašu kaitējumu.[8] Tomēr, iepazīstoties ar pasīvās smēķēšanas kaitīgo iedarbību uz bērnu veselību, nešķiet samērīgi nostādīt smēķētāja tiesības brīvi piekopt savu paradumu vienā līmenī ar bērna tiesībām netikt ietekmētam no tāda kaitīga faktora kā tabakas dūmi. Otrreizējie tabakas dūmi (smēķētāja izelpotie dūmi un tie, kas nāk no aizdedzinātas cigaretes, cigāra, pīpes utt.) saskaņā ar zinātnisko konsensu ir nopietns apdraudējums veselībai.[9] Pasīvā smēķēšana izraisa lielu daļu no slimībām, pie kurām ir vainojama smēķēšana – sirds un asinsvadu saslimšanas, elpošanas ceļu slimības un arī plaušu vēzis.[10]  Kā norāda Pasaules Veselības organizācija, katru gadu no pasīvās smēķēšanas izraisītām slimībām mirst aptuveni 600 000 cilvēku, un, piemēram, 2004. gadā 28% no mirušajiem bija bērni.[11]

Sabiedrības vairākums atbalsta smēķēšanas ierobežojumus sabiedriskajās vietās. Piemēram, 2010. gadā veiktajā aptaujā ir redzams, ka 68,1% vīriešu un 80,0% sieviešu Latvijā uzskata, ka kafejnīcās, bāros, kazino un restorānos smēķēšana pilnībā jāaizliedz, lai pasargātu tur strādājošos no pasīvās smēķēšanas, tomēr pētījumā ir norādīts, ka līdzšinējā smēķēšanas ierobežošanas politika nav īpaši ietekmējusi cilvēku smēķēšanas paradumus mājās. 51,1% vīriešu un 38,5% sieviešu aptaujā atzīmējuši, ka ģimenē kāds smēķē citu cilvēku klātbūtnē.[12] Šāda statistika ir cieši saistīta ar apjomu, kādā no pasīvās smēķēšanas cieš bērni. 2011. gadā veiktajā  skolēnu aptaujā tika noskaidrots, ka skolas vecuma bērnu pakļaušana pasīvajai smēķēšanai mājās joprojām ir augsta. 2011. gadā 44,6% skolēnu norādīja, ka pēdējās nedēļas laikā mājās viņu klātbūtnē kāds ir smēķējis. Daudzi pētījumā aptaujātie skolēni atzina, ka tiek pakļauti pasīvajai smēķēšanai arī ārpus mājām. 47,0% skolēnu teica, ka tiek pakļauti pasīvajai smēķēšanai telpās sabiedriskās vietās, piemēram, diskotēkā, kafejnīcā u.c., un 66,9% skolēnu stāstīja, ka tiek pakļauti pasīvajai smēķēšanai sabiedriskās vietās ārpus telpām, piemēram, parkā, uz ielas, sabiedriskā transporta pieturā, stadionā u.c. [13]

Ņemot vērā šos apstākļus, grozījumu pieņemšana ir uzskatāma par apsveicamu soli. Pirmkārt, jaunie grozījumi ļaus tiesību sargājošajām institūcijām vērsties pret smēķētājiem, kuri apzināti neievēro bērnu tiesības uz vidi, kas brīva no kaitīgiem faktoriem, un, otrkārt, tā palīdzēs neinformētajiem cilvēkiem uzzināt un skaidri saprast, ka smēķēšana bērna klātbūtnē ir apdraudējums bērnu veselībai.

Legāla iespēja smēķēt bērna klātbūtnē nevar būt cilvēktiesību jautājums, jo vēlme apmierināt vajadzību pēc tabakas nevar tikt nostādīta augstāk par bērna tiesībām uz veselīgu vidi, tomēr ir vērts pievērst uzmanību tam, vai aizliegumu ieviešana kopumā neierobežo smēķētāju cilvēktiesības. Bez ļaunprātības, nolaidības un neinformētības pastāv vēl viens faktors, kas veicina bērnu pakļaušanu pasīvajai smēķēšanai. Ņemot vērā to, ka tabakas lietošana izraisa ļoti stipru atkarību, daudzos gadījumos bērnu veselību apdraudošs smēķētājs (piemēram, smēķējoša māte ar bērnu ratiņos) arī pats var būt cietējs, kuru bezizejas situācijā ir novedusi atkarība, un to ne vienmēr ir iespējams novērst tikai ar izglītošanu un sodīšanu.

Latvija 2004. gada maijā parakstīja Pasaules Veselības organizācijas Vispārējo konvenciju par tabakas uzraudzību. [14] Sekojot konvencijā ietvertajiem norādījumiem, ir pieņemti vairāki likuma grozījumi, kas nepieciešami, lai īstenotu tabakas smēķēšanas samazināšanos, tiek ņemts vērā, ka pasīvā smēķēšana ir kaitīga, un cilvēki par to ir informēti. Tabakas izstrādājumiem tiek piemērots paaugstināts nodoklis, un ir ierobežota tabakas izstrādājumu reklāma, tomēr statistika rāda, ka, neskatoties uz dažādajiem tabakas izplatīšanas un patērēšanas ierobežojumiem, Latvijā joprojām ir salīdzinoši daudz smēķētāju. 2012. gadā veiktajā Eirobarometra pētījumā noskaidrots, ka Latvija smēķētāju procentuālā skaita ziņā (36% smēķētāju) Eiropas Savienībā dala otro vietu ar Bulgāriju, vēl vairāk smēķētāju ir vienīgi Grieķijā (40%). Par to, cik lielā mērā pie augstā smēķētāju procenta ir vainojama tabakas izraisītā atkarība, liecina fakts, ka 74% smēķētāju Latvijā kaut reizi ir mēģinājuši atmest smēķēšanu.[15]

Tabakas izplatīšanas un lietošanas ierobežojumu mērķis nenoliedzami ir smēķēšanas un ar to saistītā kaitējuma mazināšana. Lai arī šī mērķa sasniegšana ir sabiedrības veselības interesēs, tā dēļ nedrīkst upurēt smēķētāju cieņu, izvēles brīvību, tiesības uz līdzvērtīgu attieksmi darbavietās un citur. Lai ievērotu smēķētāju tiesības, aizliegumi nedrīkst būt vienīgais līdzeklis smēķēšanas mazināšanai, ir jāpievēršas arī citām Pasaules Veselības organizācijas ieteiktajām stratēģijām, pretējā gadījumā visa atbildība būs novelta tikai uz pašiem smēķētājiem un aizliegumi būs mazāk efektīvi. Pieņemot ierobežojumus, ir jāpārliecinās, ka smēķētājiem ir iespēja tiem pielāgoties, piemēram, smēķēšanas aizliegums darbavietā, nenodrošinot smēķēšanai paredzētu vietu, būtu uzskatāms par smēķētāja tiesību ierobežojumu. Ir nepieciešams meklēt veidus, kā likuma ietvaros piedāvāt palīdzību smēķēšanas atmešanā. Tāpat joprojām ir iespējams pieņemt tabakas izplatīšanas ierobežojumus, kas tiešā veidā neietekmē smēķētāju brīvību, piemēram, ar likumu kā obligātu noteikt parastu cigarešu un tabakas iepakojumu lietošanu (bez dizaina un zīmoliem). Nosodījums un sabiedrībā radīta naidīga attieksme pret smēķētājiem nav obligāti uzskatāma par stimulējošu vidi smēķēšanas samazināšanai. Ja smēķētāji tiktu padarīti par nevēlamiem sabiedrības elementiem, tiktu mazināta arī iespēja, ka viņi vēlētos pievienoties veselīgajai, pozitīvajai, no dūmiem brīvajai sabiedrības daļai. Tā vietā savstarpēja cieņa, izglītošana un palīdzība tiem, kuri vēlas atmest, daudz efektīvāk ļautu stāties pretī "globālajai tabakas epidēmijai".

 


[5] http://nra.lv/latvija/kriminalzinas/93256-par-apzinatu-smekesanu-berna-klatbutne-butu-nosakama-administrativa-atbildiba.htm

[9]Samet JM (2008). "Secondhand smoke: facts and lies" http://dx.doi.org/10.1590/S0036-36342008000500016

[12] Veselības ekonomikas centrs, Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, Rīga, 2011 http://sabves.spkc.gov.lv/Lists/Zinojumi/DispForm.aspx?ID=128&doc=150

[13] Slimību profilakses un kontroles centrs, Starptautiskais jauniešu smēķēšanas pētījums, Rīga, 2012, 14. lpp http://www.spkc.gov.lv/file_download/1251/GYTS_2011.pdf

[14] Slimību profilakses un kontroles centrs, Starptautiskais jauniešu smēķēšanas pētījums, Rīga, 2012, 4. lpp http://www.spkc.gov.lv/file_download/1251/GYTS_2011.pdf

 

Tēmas

Ingmārs Freimanis

Ingmārs Freimanis ir absolvējis LU VFF. Interesējas par zinātni, politiku, internetu, kultūru, cilvēktiesībām. Audzina bērnus un brīvajā laikā skeitbordo.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
8

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!