Edvards Kuks
pirms 6 gadiem
akmens
pirms 6 gadiem
Šūpo stipri vēji priežu
Silu, stumbri čīkst kā masti.
Un es, vientuļš vilks, uz briežu
Takas stāvu, kuļot asti.
Mani zobi nodiluši,
Slimas smaganas ar cingu.
Un caur šķeltām lūpām truši
Pūš man purnā kandžas dvingu.
Apeju es skudrupūžņus
Tā, kā lapsa apiet spiras.
Silā jāvāc metāllūžņus
Man, lai tiktu es pie viras?
Kažoks mans ir stipri plucis,
Bet par kungu mani skaita
Pāris stirnu, ežu ducis
Un ar bisi vecais maita.
Es no viņa laidu ļekas
Simtmetrīgā krosa stilā,
Bet tam sieva velna bekas
Izcepa, nu miers ir silā.
Tā es vecā kažokādā
Velku savu mūžu melnu,
Labi, ka man šis tas strādā,
Es ar to sev ēsmu pelnu.
Manas dzīves posmam grūtam
Piemīt tas, ko sauc par baudu,
Priežu silā prostitūtam
Jāmīl ir par visu naudu!
Jā, skan naudiņa man ķešā
Un es saku Lācim: "Valdies!
Vai tad Atmoda ir trešā
Tiem, kas atmodās par paldies?
zīļuks zīle
pirms 6 gadiem
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Daina Tabūna
0Raganas
Priesteriene valkā biezu, krītošu samtu un smagas zelta rotas, viņas stils ir reizē grezns un vienkāršs, pārlaicīgs un trendīgs. Tāpat mistiķes valoda ir krāšņa – viņa runā tēlaini un ironiski, vienā elpas vilcienā sajūdz dainu senvārdus un mileniāļu slengu, senču asintiņu un tverkošanu.

Aksels Hiršs
0Drausmīgie vārdi
"Proza" laikam gan ir viens no drausmīgākajiem vārdiem latviešu valodā, iedomājos šorīt, sēžot tramvajā pa ceļam uz darbu. Vispār drausmīgu vārdu latviešu valodā ir atliku likām, bet vārds "proza" ir viens no retajiem, kas tiek izmantots bez kādas kautrības, gandrīz vai ar tādu kā lepnumu.

Dzeja
08.03.2017
3
Mizogīnista (dzejiskās) piezīmes