69 gadu vecumā mūžībā devusies ievērojamā teātra kritiķe un zinātniece Silvija Radzobe.
Silvija Radzobe (1950–2020) bija viena no pazīstamākajām latviešu teātra kritiķēm, teātra zinātniece un vēsturniece, rakstniece, Latvijas Zinātņu Akadēmijas korespondētājlocekle un Latvijas Universitātes profesore.
Augstāko izglītību S. Radzobe ieguvusi Latvijas Valsts universitātē, kur izveidoja teātra studiju novirzienu un tajā izaudzināja vairākas Latvijas teātra kritiķu paaudzes.
Silvija Radzobe publicējās kopš 1973. gada, un šajā laikā tapušas daudzas recenzijas par teātra izrādēm (tostarp interneta žurnālā "Satori"), kā arī pētījumi par Latvijas teātra vēsturi un mūsdienu teātra procesiem.
Silvija Radzobe pētījusi Aleksandra Čaka daiļradi, sarakstījusi apceri "Brošūra par manu naidu" (1990) un pētījumu ""Kosmopolītu" lieta un Aleksandrs Čaks" (2017, A. Čaka balva) un par savu darbu saņēmusi Aleksandra Čaka balvu. Tāpat starp Silvijas Radzobes nozīmīgākajiem sastādītajiem izdevumiem ir monogrāfijas "20. gadsimta teātra režija pasaulē un Latvijā" (2002), "Teātra režija Baltijā" (2006), "Teātra režija pasaulē" (2009), "Latvijas jaunā režija" (2015), "100 izcili Latvijas aktieri" (2019) un citas.
Zinātniecei piešķirta Baltijas Asamblejas balva par kolektīvā pētījuma "Teātra režija Baltijā" vadīšanu (2007), 2020. gadā viņa saņēma Normunda Naumaņa Gada balvu kritikā. 2009. gadā profesore apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Izsakām visdziļāko līdzjūtību Silvijas Radzobes tuvajiem.
0