Kāds kādam pasaules glābēji

Man škiet, ka daudz vienkāršak būtu nomainīt lasāmvielu, piemēram delfu komentāros ir daudz vairāk vaimanas un mokas kā dzejoļos. Bet interesanti, vai tiešam es nevaru uzrakstīt dzejoli, pirms nosucu sevi par dzejnieku? Un kas notiktu ar maniem dzejoļiem, ja teiktu ka esmu politiķis?

ļoti skaista dzeja. bēdīgi par delfu komentāriem

Jā, trešais šķiet vislabākais.
Dzejolī "Palikšana" beigas šķiet nebaudāmas.

Kopumā prieks par Ogriņa jaudīgumu.

izbanotais - savus augstumus laikam jau esi sasniedzis.
Artūrs Lūsis - pie taviem dzejoļiem komentāru točna nav.
dželsomino - nu, tad nejoko...

Neko nesaprotu ne no dzejas, ne no mākslas, ne no dzīves. Bet Ogriņš piedur. Smalki.
Forši. Kaut kas nejēdzīgi līdzsvarojošs salkanu, iemācītu un atražotu tekstu piebāztā telpā.
Forši.

"a.ogriņš
2013. gada 17. jūlijā, plkst. 19:51
izbanotais - savus augstumus laikam jau esi sasniedzis."
Paldies! It kā jau lielu gudrību nevajag, lai pamanītu acīmredzamo - ka man līdzvērtīgi intelekti negadās -, bet tik un tā patīkami, ka novērtē!
Lai veicas arī Tev! Katram savs patērētājs.

Veseli astoņi bezsakari, ko autors ar draugiem dēvē par dzeju, un nevienā nav vaimanāts par to, kā autors raksta dzeju. Ogriņš progresē! Līdz tādiem augstumiem, lai nerakstītu vispār, vēl tālu, bet savā "mākslā" nepieminēt kaut vai to, ka esi dzejnieks un kādās mokās raksti, šāda līmeņa "māksliniekam" ir liels solis augšup.

Tā ir mākslas profanācija. Diemžēl...

Nav.