Foto: Agnese Blaubārde (avots: Kultūras ministrija)
 
In Memoriam
08.07.2020

Jurim

Komentē
0

6. jūlijā Stokholmā miris dzejnieks Juris Kronbergs (1946–2020) – viens no visu laiku spēcīgākajiem, jūtīgākajiem, sirsnīgākajiem un asprātīgākajiem latviešu dzejniekiem. Viņa darbi dzīvos vēl ilgi. Mēs lūdzām vairākus kolēģus un draugus dalīties atmiņās – Jura piemiņai.

Guntars Godiņš

Juris nu ir "galapunktā", bet dzejoļi, atdzejojumi, tulkojumi, bungu rībieni, lielas un mazas idejas, ieinteresētība un labsirdīgais skatiens apaļajās Lenona brillītēs – viss ir atpakaļ atmiņu ceļā pie mums. Vairāk nekā 30 gadu esam kopā kaluši plānus, runājuši, dzinuši jokus, mētājuši asprātības, piedalījušies daudzos starptautiskos un vietējos dzejas festivālos, pat gandrīz kopā aizgājuši pamakšķerēt Stokholmā.

Pēdējos desmit piecpadsmit gadus esmu lasījis un rediģējis svaigi tapušos Jura dzejas tekstus, kopā esam strādājuši ar Tomasa Transtrēmera, Klāsa Andersona, Ulfa Eriksona, Katarīnas Frostensones, Marī Lundkvistes, Tobiasa Bergrēna u.c. dzeju. Es vienmēr esmu apbrīnojis Jura kompetenci, teksta izjūtu, gaumi. Juris atdzejoja zviedriski manu dzejas izlasi, es atdzejoju viņa grāmatu igauniski. Kopā strādājām arī pie igauņu dzejnieka Jāna Kaplinska dzejas izlases zviedriski. Reiz Stokholmā Jānam Kaplinskim zviedri prasījuši: "Kas tulkoja tavus dzejoļus?" Viņš atbildējis: "Divi latvieši."

Ir ļoti skumji, bet es zinu, ka nedrīkst ieslīgt ne sentimentā, ne patētikā, ne pārspīlējumā, jo arvien vēl ir sajūta, ka Juris tūlīt izmetīs kādu no kronbergiskajiem jociņiem. Ceru, ka mēs mācēsim apzināt un novērtēt Jura padarīto gan paša dzejā, gan milzīgajā skaitā tulkojumu. Te labi iederētos Jura drauga un kolēģa Tomasa Transtrēmera dzejas rindas:

  Tur visi mūsu darbi,
skaidri kā stikli, krīt
ne bezdibenī,
bet mūsos pašos.

Gunars Vērness (Gunnar Wærness)

Juris bija reti sastopams intelektuālis, jautrs, draudzīgs un gudrs, zināja neskaitāmi daudz anekdošu un stāstu par cilvēkiem arī no laika pirms savas diplomātiskās karjeras, kad viņš kā bērns uzturējās zviedru-latviešu teātrī un pārdeva biļetes. Viņš mēdza atdarināt pazīstamu cilvēku balsis un stāstīt jokus no laikiem, kad tie bija smieklīgāki un jēgpilnāki.

Nenogurdināmāka latviešu literatūras veicinātāja par Juri, visticamāk, nebūs. Viņa bikulturālā, bilingvālā daba deva viņam unikālu pasaules redzējumu, kur nebija vietas pašapmierinātībai. Ņemot vērā dramatisko Latvijas vēsturi un Jura Kronberga vietu tajā, viņš varēja būt nemierīgs cilvēks, bet man šķita, ka viņš allaž jūtas kā mājās. Juris man ir mācījis par dzīvi Padomju Savienības ēnā un pacietīgi atbildējis uz miljoniem manu jautājumu par latviešu dzeju, literatūras vēsturi un Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas veidošanās gadiem. Pēdējo reizi viņu redzēju Ventspils autoostā. Man viņa neizsakāmi pietrūks.

Ingmāra Balode

"Juris ienāca pa durvīm, un es uzreiz viņu uztvēru kā savējo. Un man ar cilvēkiem tā gandrīz nekad nemēdz būt," aptuveni šādus vārdus reiz sacīja Vizma Belševica. Man tagad, ar lielu laika pārlēcienu, ir jāsaka tas pats. Laika plaisas starp cilvēkiem aizdrīvēt ir viegli – lasi to pašu, elpo to pašu, dzīvo tos pašus liepziedus un slapjos sniegus vienā Rīgā vai pat vienā Rīgā Stokholmā, un ciet ir. Mācījos Lietišķajos un lasīju un klausījos Juri Kronbergu, jo ap to laiku cd formā iznāca viņa lieliskais "Vilks Vienacis". Klausījās kursabiedri, klausījās mans brālis, tolaik pusaudzis, "kurš neko nelasa". Jura dzeja un balss ierakstos (viņš bija biežs viesis arī tolaik tapušajā radio "Naba" raidījumā "Bronhīts" par paša dzeju un daudzkārt – par atdzejojumiem), viņa klātbūtne kļuva pašsaprotama. Lasījām sevi un dzirdējām viņu, mūsu pirmo un vienīgo atdzejotāju zviedriski gan Gēteborgā, gan Visbijā, uzstājāmies kopā, runājām par atdzejojumiem, bērniem un visādiem niekiem.

Ar Juri runājot, atbilde uz viņa jautājumu, vai dzeja var padarīt pasauli par mazliet labāku vietu, rādījās itin neapšaubāma. Uzrakstīju reiz viņam dzejoli – aplam naivu un neveiklu, ar atskaņām (!). Dārgiem cilvēkiem kopīgajā žanrā mēdz būt grūti pateikt ko sakarīgu; viņš to it labi būtu sapratis, to dzejoli par lidmašīnu švīkām debesīs. Mēs iepriekšējoreiz tikāmies vasaras vidū, dzejas pasākumā. Vakar runāju ar savu mammu, kura daļu laika pavada ārpus Latvijas; viņa teica, ka pērn septembrī Juris veikalā pamanījis manu ne visai tobrīd paklausīgo puiku un pazinis arī viņa vecmāmiņu. "Es esmu atgriezies Rīgā, mēs tagad bieži tiksimies," teicis Juris.

Manuprāt, Juri, tu nekad neesi bijis pa īstam prom.

Ulfs Eriksons (Ulf Eriksson)

Viņš bija ļoti tiešs. Tālruņa zvans vai (pēdējos gados) īsziņa parasti skanēja šādi: "Es esmu pilsētā. Kā būtu ar alu? Es tev pastāstīšu par jaunu projektu." Likās, ka viņš vienmēr strādā ar savu dzeju vai tulkojumiem. Projekti varēja būt visdažādākie. Vairākkārt viņš mani uzaicināja uz Rīgu lasīt dzeju vai iepazīstināt ar manu romānu "Stikla cilvēki" viņa tulkojumā – tie bija apmeklējumi, par kuriem vienmēr būšu pateicīgs. Rīgā es satiku lieliskus autorus, starp tiem Liānu Langu, Knutu Skujenieku un Guntaru Godiņu.

2001. gadā, kad atrados Eiropas dzejas apaļā galda konferencē Siguldā, notika uzbrukums Pasaules Tirdzniecības centram Ņujorkā. Juris parādīja savu diplomātiskajā pasaulē gūto pieredzi un uzturēja mūsu vidū mieru, kamēr bijām dziļā neizpratnē par to, kā tas viss izvērtīsies. Viņš skatījās uz literatūru kaislīgām, bet ne sentimentālām acīm, zinot, cik viss mēdz būt gaistošs, bet tai pašā laikā ļoti svarīgs nākamajām paaudzēm. Tulkošanu viņš neuzskatīja par nepieciešamu ļaunumu, bet gan par literāru jaunradi. Viņa zviedru valoda bija skaista, dzīvīga, allaž precīza. Kamēr vien dzīvošu, dzirdēšu, kā viņš savā draudzīgajā balsī pauž vistrāpīgākos un ironiskākos novērojumus par tekstiem, cilvēkiem, sabiedrību un dzīvi.

Nora Ikstena

Juris bija netipisks dzejnieks. Viņš nespodrināja sava radošā ego spalvas. Lielāko daļu no sava milzīgā divu valodu talanta Juris atdeva saviem kolēģiem, nenogurstoši tulkodams zviedru literatūras izcilības latviešu valodā un latviešus zviedriski. Viņš bija empātisks un labs cilvēks, kas arī dzejniekiem nav raksturīgi. Viņš mācēja bohēmot, bet nekad tā, lai tas traucētu darbam. Viņš bija lielisks tēvs un draugs. Mūzas kalpu izmirstošā suga. Savas sarunas, tikšanās un sarakstes mēs vienmēr pabeidzām vienādi – es tevi mūžam "šu". Tas bija no viņa Peti-šu, bet ausīs skanēja Mīlē-šu. Varbūt Juris, tur, eņģeļos, nemaz nenojauš, cik gaiši, krietni, plēšot valodas jokus un pieskaroties ar beznosacījumu mīlestību, viņš turpinās dzīvot mūsos. Tagadnēs un Laikā.

Kristaps Grasis

Bijām pazīstami kopš manas dzimšanas Zviedrijā. Jaunībā elks, ar kura dzeju trimdas latviešu jaunietis Eiropā beidzot varēja identificēties. Vēlākos gados kolēģis, ar kuru realizējām daudzus projektus, kuros viņa dzeju apvija mūzika, viszināmākais no tiem – "Vilks Vienacis".

Tik daudz palika vēl neizdarīts… tagad jāturpina citā veidā. Draugs – vārda visīstākajā nozīmē.

Arvis Viguls

Jurim

I

Šodien krāsojām virtuvi,
un es iedomājos par Tevi.
Tad kaķis izkrita pa logu,
tikām cauri vien ar izbīli.

Cerams, ka arī kaķis.
Prātoju, ka jāuzraksta dzejolis
par to, kā iepazināmies,
nejauši satikušies uz ielas Viļņā,

kā dzērām kafiju un tad alu,
līdz jau uz rīta pusi kādā krogā
vairs nevarējām atrast bārmeni,
lai samaksātu par pēdējiem kausiem.

Krāsoju un domāju par Tevi
un kā smukāk nobeigt to dzejoli,
bet tad uzzināju, ka esi aizgājis,
un dzejolis jau bija jāraksta cits:

        Vakar, cilādams krāmus, atradu
        senu zīmīti no Veltas Sniķeres,
        bija reiz likusi nodot man,
        lai gan nemaz neesam pazīstami.

        Pie zīmītes bija nokopēts raksts
        no kāda paranormālā žurnāla
        par saziņu ar mirušajiem
        ar radio palīdzību.

        Joprojām neesmu sapratis,
        ko tas varētu nozīmēt,
        un, ja godīgi, atzīstos —
        to rakstu tā arī neizlasīju.

        Nu būs tomēr jāpamēģina,
        ja nu kaut kas sanāk ar to radio,
        bet, ja ne, tad tiksimies, Juri,
        tepat, dzejoļos.

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!