Dzeja

Balti ziediņi

Sārti pirkstiņi,
Sudraba nadziņi –
Pilni visi galiņi
Baltiem ziediem.

Cik to ziediņu,
Tik būs dāvanu
Sudraba nadziņu
Nesējiņai: –

Sīkajam ansītim
Simtu actiņu –
Simtu būs mutīšu
Nesējiņai;

Zeltiņam vidū
Sniega pārsliņa:
Tā mana sirsniņa –
Nesējiņai;

Sārtos pirkstiņos,
Sudraba nadziņos
Sniega pārsliņa
Kustin kusa

Ak, sārti pirkstiņi,
Sudraba nadziņi,
Pilni visi galiņi
Baltiem ziediem.

Dziesma par naudu

Vairs naudas nau,
Sāk maizes trūkt;
Lai velns tad rauj!
Vai pirkstus sūkt?

Vai skaidas dot,
Kad bērns lūdz ēst?
Iet ubagot?
Vai zāli plēst

Lūgt dāvanas –
Nemūžam nē!
Kas zemojas,
Pats pazaudē.

Lai nemaldās,
Es cilvēks ar!
Kas tiesības
Man noliegt var?

Lai tiesa šķir,
Kas nākas man;
Kur tiesa ir?
Kā spriedums skan?

Kas mantas krauj, –
To trūkums spiež;
Kas rudzus pļauj, –
Tas badu cieš;

Viss tam, kas guļ,
Kas dīkā sēd,
Ne ar, ne kuļ,
Tik dzer un ēd.

Vai tiešām tā
Pēc tiesas var?
Ka tam nekā,
Kas visu dar'?

Kam mantas nau,
Tam vēl top ņemts;
Kas bagāts jau,
Tam vēl top lemts.

Tā tiesa šķir,
Tā spriedums skan:
Tā bij, tā ir,
Tā būs – un gan!

Jā, jā, ik dien'
Man skaidrāk šķiet,
Par ko še vien
Var runa iet:

Cik spēka būs,
Tik tiesības
Ar ļaudis gūs,
Tik jācenšas!

***
Kā nemazgājies
Mēness ir,
Kā savēlies
Viņš iznācis!

Viss vaigs tik pelēks,
Grumbās rauts,
Kā rūpestu
Un bēdu skauts.

Vai nelaikā
Iz miega celts?
Kā negribot
Spīd bālais zelts.

Vai saulīte
Jau izdzina?
Lai nāk no agra
Vakara?

Lai nau ne brītiņš
Tumsībā,
Tam mazs brītiņš
Jāstaigā.

Uz dusu pati
Saule riet,
Lai mēness naktī
Sargāt iet.

Ak, tevi, mīļo,
Miedziņš māc.
Es zinu jau,
Nāc gulēt, nāc.

Kas nakti tevi
Raudzīt ies.
Vai tu pie debess
Kavējies.

Tik drusku ašāk
Celies rīt,
Un saule pretī
Balta spīd.

***
Viegli vējiņš
Caur lapām pūš,
Viena otrai klusi
Pie sāniem tās grūž
Un grozās, un smejas,
Un čukst, un čaukst;
Tām pretim no lejas
Sārts pumpurīts plaukst.
Viņš kaunīgi rokām
Vaigu sev sedz,
Bet drusku caur pirkstiem
Cauri redz
Un nosarkst sarkdams,
Un sirsniņai grūt',
Bet paslepu, slepu
Kā ilgas, ak, jūt.
Nakts vienās asrās,
Cik pērļu tur bērts,
Bet rītu vēl asrās
Zieds vaļā ir vērts.

Sveiciens Jaunā gadā

Ar jaunu gadu,
Ar jaunu laimi
Es sveicu visu
Latviešu saimi.

Uz tikko gūtu,
Uz jaunu valsti,
Kam visā tautā
Lai stipri balsti!

Ko darba tauta
Ar cīņu guva,
Tā valsts tai dārga,
Tai mīļ' un tuva.

To latvju tauta
Ar rok' un galvu
Lai kopj un izceļ
Cilvēcei balvu!

Uz mieru, mieru
Priekš visām tautām,
Tik ilgi spiestām,
Kautām un grautām!

Miers, taisnība un darbs
Būs tie, kas valda,
Mieloties varēs
Pie bagāta galda.

Tā pamatšķira,
Kas visu rada,
Būs mūsu tauta,
Kas turpu vada.

Tai cīņā mēs veiksim
Tik vien ar garu
Pret spaidu, naidu,
Pret tumsas varu.

Tad, mūsu tauta,
Posies un celies
No gara, no dailes
Sev spēku smelies!

Tad topi skaista,
Lai nau tie glaimi –
Ar jaunu gadu,
Ar jaunu laimi!

Mēnestrauks

Skaļā saule paliek
Atpakaļ aiz kalniem,
Zemes ritens lēni
Aizgriežas no saules,
Aizvien dziļāk, dziļāk
Slīkstot pretī naktij.

Gaidot nakts jau izklāj
Ceļu zīda segām,
Lejā zvaigznes atver
Plašus mēness vārtus, –
Mēness klusu gaismu
Nes uz sudrabtrauka.

Klusā gaisma maigi
Līst no sudrabtrauka
Pāri pasaulstelpai,
Miegā iegulušai,
Nomierinās visas
Saules sistās sāpes.

Klusā gaisma pilna
Nezināmu dvēsmu:
Kāpj no neizmērojamām
Debess dzelmēm
Augšup neizdibināta
Gara jausma.

Neizdibinātā
Gara jausmā mostas
Dvēsles, kuras nerod
Miera ij ne miegā,
Ij ne saulē, ij ne dzīvē,
Ij ne nāvē.

Senas ceres dzenas
Nākamības ēnu.
Dziļas domas urbjas
Noslēpumu sanās,
Senas ilgas ilgo
Būtnes pārveidības.

Dziļā jausmu naktī
Dvēsle iet vai izkust
Kūstot nezust visa:
Citās dvēslēs iekūst,
Jaunā būtnē sniegtas
Jaunās aizmūžības –

Jaunas ejamības,
Pilnības un gala, –
- Vai ij gala vēlas,
Noguruma dēla?
Ilgas pāri aiziet
Noguruma galam.

Klusā gaisma mūžam
Līst no sudrabtrauka,
Kamēr lēni projām
Rauts top zemes ritens:
Atkal skaļā saulē
Sāpes ritinātas.

Zvaigznes aizver vārtus,
Noņem zīda segas,
Sudrabtraukā nodziest
Klusā mēnessgaisma, –
Mēness smaida klusi:
"Atnāks atkal rītu!"

Mēness smaida, –
Pēdējs stars krīt tavās acis.

Censonis

Ko tu centies? Ko tu gribi?
"Naudu."
Ko ar naudu sasniegt gribi?
"Baudu."
Vai tā nezaudēsi darbam
jaudu?!
Vai tu nejūt' nākamības
draudu?!
"Es uz visiem brīdinumiem –
šķaudu!"