Domas
14.08.2012

Es uzmetu domas aši un īsi

Komentē
0
Saglabā

No Raiņa dienasgrāmatu ierakstiem pirms 100 gadiem – 1912. gada jūnijā un augustā, atrodoties emigrācijā Šveicē, Lugano.

4.6.12

Es uzmetu domas aši un īsi. Man nau laika viņas gari izvest, pamatot un vest sakarā, un salīdzināt ar citām domām un parādībām. Lai šīs domas izved citi, kam vairāk laika, bet mazāk domu. Laika trūkuma dēļ arī stils īss, apspiests, piekrauts. Bet visvairāk koncentrēts, jo domāts un uzrakstīts tikai pats lietas kodols; visi materiāli izvedumam saspiesti nemanot sīkos adjektīvos un citos pievārdos un pat tikai izteiksmes formā vai salīdzinājumā, kurš atver jaunu pasauli, kura lasītāju garam jāved sakaros ar pamatdomu.

*

Neviļus doma. Ir skaisti garīgi dzīvot: just, saprast parādības, domāt, izdomāt priekšmetus un attiecības, radīt jaunas parādības, dzejot skaistas attiecības un radīt skaistus cilvēkus, kādi būs nākotnē.

5.6.12.

Labāk rakstīt šo dienas grāmatu, lai būtu gaiši salasāms. Grūtība tikai tā, ka rakstu gultā. Bet kad gribu rakstīt pie galda, tad jāceļas agrāk augšā, jāapģērbjas, jātraucē miegā In., un domas arī izzūd pa to laiku. Bet tagad nu panākums tas, ka domas top gan kaut cik sakrātas un uzglabātas, bet nau pieejamas un lietojamas, nozūd arhīvā kā Barona t[autas] dziesmas. Un man taču vajdzētu savas uzbūves dēļ lasīt ikdien agrākos uzzīmējumus; izvilkt svarīgākās regulas; un es varētu daudz domas arī lietot savos darbos. Tas viss nu jāatliek uz tiem trim gadiem, līdz lielai atpūtai. Izdot dienas grāmatu tādā kārtā arī nevar tagad. Man vajga tikt tik tāli, ka visas dien. Grāmatas top nodrukātas priekš manas lietošanas un ka nākošās top tūdaļ to pat dienu drukātas, kad ir rakstītas.

6.6.12.

Es redzu, ka jāatzīmē še arī domu fragmenti, neizvestas domas, pat tikai temati domām, kuras to dien iekrīt prātā. Citādi iet postā pārāk liels daudzums, jo cik necik plašāk izvest var tikai vienu domu, kura gadās taisni tanī rīta stundā, kad rakstu. Un īsti sāk nākt domas taču pašā dienā, pa darba un atpūtas laikiem. Cik domu mēdz nākt, grūti aprēķināt: ceļoties un miegu nodzenot – 1/2 stundu, mazgājoties, slaukoties, puķes aplejot – 1/2 st., ēdot maz, avīzes lasot – tikai atbildes uz dienas jautājumiem, bet arī 1/2 st., staigājot ar In. vakarā – 1-2 st., pēc vakariņām atpūšoties – 1/2 st. Tas būtu kopā 6–8 stundas, kad visvairāk rodas jaunas domas. Katru pusstundu varētu būt 3–5 domas, katru stundu – 10 domas. Tas būtu augstākais 80-100 domas. Kad es nebiju šādi rēķinājis, man likās, ka būtu jāsaka: rodas dienā simtiem domu. Tā bieži neapskaitāmi skaitļi ir ļoti mazi. No šīm 100 domām no rītus ierakstu še 1-3 domas, tas būtu 1-3-5%. Krāsns, kura dod tikai 5% siltuma, ir ļoti vāja krāsns. Man vajga labāk konstruēt domu izmantošanu.

*

Domu atzīmēšana īsumā grūta tādēļ, ka nevar vienmēr stāvēt ar zīmuli rokā kā ar flinti un šaut garām skrējējus. Ar zīmuli uzķertās domas vai piezīmes par domām neērtas tehniski, jo prasa lieku laiku pārrakstot. Citi veduši dienas grāmatas vakarā; tad laikam atzīmējuši tās dienas galvenās domas. Tas ir ļoti labi. Tad arī var pārrakstīt zīmuļa uzmedījumus. Bet man maitā iemigšanu. Un vakaros esmu arī pārāk noguris, lai vēl rakstītu. Varbūt varētu ievingrināties. Tad atkristu nost rakstīšana no rītus. Visa dienas kārtība arī grozītos, jo domas, vismaz atmiņa būtu vingrināta uz vakara darbu. Un tas man nepatīk. Es sāku tagad bez savas piepūles mosties agri. Tad tas laiks arī jāizlieto. Tad – vakarā vēla gulēt iešana nau laba veselībai. Varbūt ierīkot pavakarē tās dienas caurņemšanu atmiņā? Nau īsti telpas. Lielāka procente no domām un tās pašas svaigākas tiktu gan uzņemtas, kad pieraksta rītā un pa dienu ar zīmuli; bet tad vajga sekretāra, kas pārraksta. Tad var pats stāvēt kā mednieks, ķerdams medījumus. Daktilogrāfs. Kā tikt?

15.8.12.

Man vajga pārdomāt, kā reformēt mūsu presi. Par visiem politiskiem sīkumiem mēs zinām, personu notikumiem, ministriem un citiem niekiem; avīzes tik piebāztas ar balastu, ka nevar stundas laikā izlasīt vienu numuru. Jāzin vairākas avīzes un jau man jāziedo 2 stundas, lai tik izlasītu visvajadzīgāko. Bieži aiziet man garām svarīgas ziņas. Balasta par daudz. Tas pats tiek dots garā formā, kas pamatojas uz rindiņu honorāru. Svarīgas literāriskas ziņas sāk nākt iekšā tikai nesen, un zinātniskās tikai kā sīkumi. Aiziet garām lieli darbi literatūrā un zinātnē. Nezinām, ka Saturnam viens mēness iet ačgārni; nezinām, ka domas ir gaismas parādība, ka psihika rada fiziku, un fiziskas parādības, ķīmiski procesi izceļ psihiskas parādības. Par Saturnu dabūja zināt pēc 4 gadiem, dakteriene tik vakar. Tad arī šīs ziņas ir tikai sīkumos; negriež uz tām vērību. Vispirms jākrīt rindiņu honorāram, jānāk faktu honorāram. Jādibina īsas avīzes, kas dod īsā formā visas ziņas. Jāizlasa ziņas un jāatmet balasts: avīzes bez ministru ceļojumiem. Nelaimes gadījumiem dot sevišķas avīzes. Politikai arī sevišķas. Svarīgām lietām tāpat. Visām lapām jābūt atsevišķām, lai nau jāņem līdz nevajdzīgas lietas. Katra no šīm speciāllapām būtu lēta, lai var abonēt vairākas par to pašu cenu, kā tagad lielas dienas avīzes. Pie mums vēl nau visu speciālistu, var dibināt dažas. Man jādomā īpaši uz literārisku lapu.

Tēmas

Rainis

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!