Drēbes un pašapziņa

Zinātne un tehnoloģijas jau ir spērusi attiecīgos soļus, lai testētu medikamentus bez dzīvnieku izmantošanas. Un metodes ir lētākas, videi draudzīgākas, necietsirdīgas, un kas vēl būtiskāk attiecībā tieši uz civēka veselību, tad arī efektīvākas un reālus rezultātus dodošas. Minēšu 5 no tām: mēģenē-metode balstītās uz cilvēka šūnām un audiem; datorizētas pacientu - medikamentu datu bāzes, virtuālie klīniskie pētījumi, cilmes šūnu un ģenētiskās testēšanas metodes; mikrodozēšana (cilvēks saņem ļoti minimālas medikamenta devas, kuru ietekmi pēta šūnu līmeni, un deva neietekmē visu cilvēka organismu.)
Un mani ļoti interesē, kādus vēl ekstremālus cilvēces nākotnes apdraudējumus Jūs paredzat, ja pārāk "konsekventi" tiks aizsargāti dzīvnieki?

Manuprāt, šādas ''Apgaismības principus saturošas programmas'' tieši atšķirīgo arī neignorē, bet ļauj beidzot izdīgt tai ''empātijas sēkliņai'', ko tajā ētikas nišā, kad tiek runāts par citām dzīvām un sajūtošām būtnēm, tik bieži vien aizmirstam un ļaujam pelēt, leģitimizējot to ar kaut kādām pašizdomātām hierarhiskām struktūrām un savstarpējo attiecību kārtību.

Jāpievienojas arī augšup norādītajam jautājumam ForsaaIneta's komentārā:
kāda gan nekonsekvence rodas risinājumā, kad no ierastā atsakāmies? Vai tiešām jebkura vai kāda no dzīvnieku ekspluatēšanas formām ir uzskatāma par vitālu? Dažāda veida atklājumi un paškomforts tiecas ignorēt ētiku, bet vai tomēr 21. gadsimtā mēs nespētu pakāpties soli augstāk, lai mūsu rīcība izrietētu no tās?

Es savukārt jūtu problēmas saprast, kā sāpes (ciešanas) - tik nozīmīgs elements daudzos morāles principos, turklāt viens no saturīgākajiem (gan intuitīvi, gan empīriski) - var šķist vienlīdz patvaļīgs kritērijs ar piederību sugai.

Nu paga, paga, tad jau iznāk ka mēs vispār nedrīkstam censties neko mainīt, jo jebkura ideālistiska darbība taču savā galējā attīstībā var novest pašdestrukcijā. Protams, var, bet iespējamības izvērtējums tas taču nav arguments nedarīšanai vispār.

Protests pret protestu. Jo vairāk es lasu tekstus par šo tēmu, jo stiprāk gribu nopirkt kažoku. Tik naudiņa vēl drusku jāiekrāj.

To jau mēs varam redzēt pie Rīgas kanāla. Vai bebrs ir vērtīgāks par simtgadīgiem kokiem?