Nezinu, vai daudziem cilvēkiem piemīt šāds paradums, bet man galvā izveidojusies mentāla karte ar konkrētām vietām, kuras jūtu nepieciešamību regulāri apmeklēt. Ņemot vērā manu profesionālās darbības jomu, kas ir arhitektūra, vissuģestējošākās man šķiet pamestas ēkas, kas gaida savu atdzimšanas brīdi. Šīm ēkām piemīt dažādas kvalitātes, kuru dēļ mana atmiņa tās iemarķējusi īpašā statusā, taču visbiežāk tas ir pilns komplekts – ēku arhitektūras un ainavas simbiotisks veselums, ko caurstrāvo vēl kāda piektā dimensija, kam nemāku atrast pareizo apzīmējumu, bet vienkāršības labad saukšu to par noskaņu. Iespējams, ka šīm vietām var piemērot franču filozofa Mišela Fuko radīto heterotopijas jēdzienu, bet tās pavisam noteikti veido lielisku platformu nomoda sapņiem par to potenciālajām metamorfozes iespējām.
Pirms nedēļas man nācās izmest nelielu loku cauri Jūrmalai, kas sniedza izdevību apciemot vienu no šīm vietām. Novietoju savu auto Jūras ielā, Majoros. Jūras iela stiepjas apmēram kilometra garumā no Dzintaru koncertzāles līdz Ērgļu ielai, paralēli Rīgas jūras līča pludmalei, tās apbūves fronti veido dažādu laika periodu celtnes, tomēr lielākoties sastopamas pirmskara ēkas ar tām raksturīgo divu līdz trīs stāvu augstumu. Arī vēlāk celtā apbūve nepārsniedz četru stāvu augstumu, izņemot 1981. gadā uzcelto sanatorijas kompleksu, ko šobrīd apdzīvo "Baltic Beach Hotel" un kas izlauž pamanāmu robu līganajā ielas ainavā. Es dodos pretī savam mērķim Jūras ielā 41/45, kas aizņem gandrīz pilnu kvartāla teritoriju starp Jūras, Pilsoņu un Teātra ielām un pludmali kvartāla ziemeļos. Ārā ir drēgna oktobra pievakare, un drīz sāks krēslot, gaiss ir mitrs, un tajā jaušams Latvijas rudeņiem raksturīgais trūdošo lapu aromāts. Nostājos pie metāla žoga, kas ieskauj divus hektārus plašo, snaudošam parkam līdzīgo teritoriju, kuras centrā nobāzējies padomju modernisma arhitektūras meistardarbs. Ēkas dažāda gabarīta kubisko apjomu kompozīcija plūstoši iegūlusies kāpas reljefā, pārvēršot 4000 m2 lielo telpu masu mazliet hiperbolizētas villas vai pansijas tēlā. Ar smilškrāsas kaļķakmens plāksnēm un koka dēļiem klātie būvapjomi veido skulpturālu bāzi mērķtiecīgi izvēlētām un "it kā" atsegtām logu plaknēm, pārējos logus apslēpjot pamatīgi izvirzīto balkonu dziļumā. Turklāt, skatoties uz kāpas, meža un ēku kompleksa mijiedarbību, man gribas domāt, ka šī ir viena no retajām vietām, kur padomju modernisms ir kontekstuāls. Atrodoties blakus šai vietai, pārņem līdzīgas sajūtas kā apmeklējot hrestomātiskos Rietumu modernistu objektus, piemēram, Frenka Loida Raita "Fallingwater", kas 2019. gadā iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Šī liriskā atkāpe par manām sajūtām un novērojumiem, atkal apmeklējot ēku Jūras ielā 41/45, nepieciešama, lai ieskicētu ARHITEKTŪRAS piedzīvošanu tīrā formā, neatmiekšķējot to ar vēstures, politikas un ideoloģiju piemaisījumiem.
Bet turpināšu ar faktiem, kurus noskaidroju krietni pēc pirmās sastapšanās ar šo ēku kompleksu. Bijušais pansionāts "Dzintars", kas slengā pazīstams ar nosaukumu "Astoņi luksi", uzbūvēts 1974. gadā ar mērķi sniegt netraucētu atpūtu stresa nogurdinātajiem PSKP Centrālās komitejas locekļiem. Objekta izbūves vajadzībām apvienoti trīs vēsturiskie Jūrmalas zemes gabali. Kompleksā ietilpst deviņas būves: pansionāta centrālā ēka, baseina ēka, spēļu paviljons, 20. gs. sākumā celtā un saglabātā jūgendstila vasarnīca un piecas palīgēkas tehnisko funkciju nodrošināšanai. Apbūve veidota, zemes gabalā izvietojot autonomus būvapjomus, tādējādi saglabājot katra apjoma formas tīrību atbilstoši tā funkcijai. No publiskās ārtelpas skaidri pamanāms ir tikai centrālais apjoms un, virzoties pa Teātra ielu uz jūras pusi, – jūgendstila vasarnīca. Apbūve realizēta pēc Maskavas projektēšanas institūta 1971. gadā izstrādātā projekta "Astoņu luksusa numuru pansionāts Jūrmalā". Tā autori: institūta direktors, galvenais arhitekts Rozanovs, 8. darbnīcas vadošais arhitekts Šestopalovs, arhitekti Šumovs, Veisbeins, Lavrova, galvenais inženieris Kričevskis. Ēkas plānotas, ievērojot 20. gs. sākuma modernistu pamatprincipu – forma seko funkcijai jeb sekojot metodei "no iekšas uz āru". Ēkā izvietoti astoņi ekskluzīvi nakšņošanas numuri, pārējo platību atvēlot publiskām un servisa funkcijām. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas līdz 2008. gadam ēku komplekss atradās valsts īpašumā, bet kopš 2014. gada viss īpašums pieder SIA "Pillar 19".
Kad biju nobaudījis "Astoņu luksu" heterotopisko pieredzi un jau grasījos doties projām, nejauši pamanīju, ka uz teritorijas metāla vārtiem izkārta tradicionālā sabiedrības informēšanas planšete. Tur bija paziņojums par Jūras ielas 41/45 detālplānojuma redakcijas nodošanu publiskai apspriešanai. Kā jau parasts, informāciju par apspriešanu ievēroju post factum – tā bija beigusies 18. augustā. Taču pēc izliktā detālplānojuma uzreiz tapa skaidrs, ka "Astoņu luksu" dienas ir skaitītas un to plānotā metamorfoze noteikti nesakrīt ar to, kuru biju izsapņojis savā galvā. Mazliet apstulbu, jo biju pieņēmis, ka šāda līmeņa arhitektūras objekts noteikti ir kā nebūt pasargāts no pašvaldības vai mantojuma sargātāju puses – ja ne ar pieminekļa statusu, tad noteikti ar vismaz kādu kultūrvēsturiskās vērtības līmeni. Devos mājās ar apņēmību izpētīt sīkāk – kas īsti notiek Jūras ielā 41/45?
Detālplānojumu pēc SIA "Pillar 19" pasūtījuma izstrādāja SIA "Metrum" laika posmā no 2020. līdz 2023. gadam. Nav nekāds noslēpums, ka detālplānojumi tiek radīti, izejot no pasūtītājam vēlamā rezultāta, šajā gadījumā – no arhitektu biroja "Sudraba arhitektūra" izstrādātā arhitektūras meta "Viesnīcas un spa ēkas arhitektūras un dizaina piedāvājums / Jūrmalā / Jūras ielā 45". Jaunais viesnīcas piedāvājums paredz esošās jūgendstila villas un spēļu paviljona atjaunošanu, esošo garāžu transformāciju par restorānu, jaunu piecstāvīgu apjomu Jūras ielas tuvumā, tenisa kortu vietā, un pansionāta ēkas rekonstrukciju, kas būtībā nozīmē šīs ēkas nojaukšanu un atsevišķu tās būvmateriālu vai interjera elementu integrēšanu jaunā divpadsmitstāvīgā augstceltnē, kas slejas pāri esošajām pansionāta un baseina ēkām ar celtnes virsotni zemesgabala ziemeļu daļā – blakus pludmalei. Koncepta realizācijas rezultātā Majoru kāpu meža ainavu pāršķels ne vien "Baltic Beach Hotel" apjoms, bet arī jaunās viesnīcas siluets. Citējot meta autorus: "Viesnīcas ēkas apjomi veidoti, iedvesmojoties no aktuālā Jūrmalas arhitektūras un pilsētbūvnieciskā konteksta – Jūrmalas pilsētu veido zema apbūve ar atsevišķiem vertikāliem akcentiem." Domāju, ka visas iesaistītās puses apzinājās "Astoņu luksu" pansionāta ēkas arhitektonisko vērtību, tāpēc tās nojaukšana pamatota ar slikto tehnisko stāvokli – klasisks piegājiens. Skaidrs, ka apbūve, kas kādu laiku atstāta bez apsaimniekotāja uzraudzības, agrāk vai vēlāk nonāks tehniski sliktā stāvoklī, bet tam, lai šo stāvokli uzlabotu, ceļā stāv tikai apņēmības un finanšu trūkums. Vēl absurdāks ir pamatojums, ka esošās ēkas turpmāka izmantošana nebūtu energoefektīva. Jā, protams, pēc mūsdienu standartiem vēsturiskais mantojums ir neefektīvs attiecībā uz siltumizolācijas rādītājiem, kā gan tas varētu būt citādi? Taču, skatoties plašāk jeb uz ekoloģiskās pēdas nospiedumu, redzams, ka apzināti tiek izslēgts variants par esošās apbūves otrreizēju vai tālāku izmantošanu, kas nevairo ekoloģiskās pēdas nospiedumu atšķirībā no resursu patēriņa, ko radīs jauna būvniecība un esošās apbūves demontāžas radīto atkritumu utilizēšana.
2018. gadā mag. arch. Ligita Silkāne "Astoņiem luksiem" izstrādājusi arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, no kuras citēšu pāris secinājumus: "Pansionāta ēka pilnībā saglabājusi oriģinālo plānojumu, nav pat sekundāru nenesošo sienu demontāžas vai iebūves pazīmju. Pansionāta ēka pilnībā realizēta pēc projekta, saglabājusi oriģinālo būvapjomu, fasāžu arhitektoniski māksliniecisko kompozīciju un sākotnējo ārējo apdari. Arhitektūras ziņā pansionāta ēka ir padomju modernisma stila pārliecinošs piemērs." Izmantojot salīdzinājumu, es teiktu, ka plānotā pansionāta rekonstrukcija varētu būt analoga situācijai, ja es kādā garāžā atrastu 1963. gada "Mercedes-Benz 300SL" auto, kam būtu saglabājušās visas oriģinālās detaļas, taču virsbūve šur tur ierūsējusi, un no šī auto izrautu ātrumkārbas kloķi, stūres ratu un dažas hromētas uzlikas un iemontētu tās jaunā elektromobilī. Būtiski pieminēt, ka gan Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP), gan 2021. gadā izveidotais Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrs (JKVDC), kas atbilstoši likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantam pārņēma daļu no NKMP funkcijām Jūrmalas pilsētas teritorijā, detālplānojumam snieguši pozitīvu atzinumu.
Šī raksta mērķis nav kritizēt arhitektu biroja "Sudraba arhitektūra" izstrādāto arhitektūras metu Jūras ielā 45 – tas ir kvalitatīvi izstrādāts piedāvājums, kas nepārprotami ņem vērā gan pasūtītāja vēlmes, gan esošās vietas kontekstu. Nedz arī vēlos pārmest zemes īpašniekam, ka tas atbilstoši tiesiskās paļāvības principam plāno zemes gabala attīstību, ņemot vērā spēkā esošos Jūrmalas apbūves noteikumus, kā arī pašvaldības definēto kultūrvēsturiskās vērtības līmeni esošajai apbūvei. Mērķis ir izgaismot trīs fundamentālas problēmas, kas veido augsni "Astoņu luksu" un citu vērtīgu modernisma arhitektūras objektu iznīcināšanai, – pirmkārt, pašvaldību atbildību gan attiecībā uz mantojuma saglabāšanu, gan jēdzīgas platformas veidošanu kvalitatīvai pilsētas attīstībai. Otrkārt, kultūras mantojuma aizsardzības institūciju kapacitāti, īpaši attiecībā uz sistemātisku un progresīvu objektu monitoringu. Treškārt un galvenokārt – sabiedriskās domas paradigmas maiņu attiecībā uz to arhitektu radīto mantojumu, kuru profesionālās dzīves laiks ir sakritis ar Padomju Savienības periodu un spēles noteikumiem, ko izvirzīja profesionālā darbība iepriekšminētā režīma ietvaros.
Saistībā ar pirmo – Jūrmalas pilsētas teritorijā esošajai apbūvei kultūrvēsturiskās vērtības līmenis tika noteikts 1993. gadā. Atkārtots izvērtējums, nu jau JKVDC vadībā, notiek tikai pēc 30 gadiem! Intereses pēc gribēju pārbaudīt, kā abi šie dokumenti atšķiras "Astoņu luksu" pansionāta ēkas un sabiedrībai plašāk pazīstamās Dubultu stacijas gadījumā. Tie neatšķiras pilnīgi nekādi! Abas šīs ēkas gan 1993., gan 2023. gadā ir novērtētas kā "būve (ēka), kas būvēta pēc 1940. gada". Ar piebildi: "Par 50 gadiem jaunāku ēku nojaukšana pieļaujama bez papildu izpētes." Neviena no šīm padomju modernisma ēkām Jūrmalas pašvaldībai nav šķitusi gana vērtīga, lai to pārliktu uz kategoriju "kultūrvēsturiski vērtīga, saglabājama būve". Saistībā ar otro – šobrīd NKMP arhitektūras pieminekļu sarakstā atrodas tikai 12 padomju modernisma celtnes, un nav dzirdēts, ka pati NKMP aktualizētu modernisma mantojuma saglabāšanas nozīmi. Un visbeidzot – sabiedriskā un politiskā doma. Tā tika labi izgaismota arhitektu sabiedrības aizsāktajā viļņveidīgajā modernisma celtņu aizstāvības kustībā Okupācijas muzeja pārbūves kontekstā 2015. gadā un saistībā ar Kultūras ministrijas plāniem attiecībā uz ēku Elizabetes ielā 2 2020. gadā. Jāsecina, ka attiecībā uz iepriekšējā perioda atstāto būvkultūras mantojumu politiskā retorika mūsdienu demokrātijā īpaši neatšķiras no PSRS laikos pielietotās. Diemžēl pašreizējā ģeopolitiskā situācija saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā rada pateicīgu augsni tālākai padomju mantojuma stigmatizācijai. Tā, lūk, arī "Astoņi luksi" klusītēm ieslīdējuši architectura non grata kategorijā, lai gan, ja skatītos plašākā perspektīvā, Jūras ielas 41/45 kompleksam būtu visas iespējas kļūt par Štutgartes "Weissenhof" kvartāla analogu, kas uzņem konkrētā perioda arhitektūras cienītājus no visas pasaules. Starp citu, detālplānojums Jūras ielā 41/45 stājās spēkā 26. oktobrī, paralēli šī raksta tapšanai.
Izmantotā literatūra
- Detālplānojums zemesgabalam Jūras ielā 41/45, Jūrmalā (1.1. redakcija) https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_28496
- Ēkas "8 luksusa numuru pansionāts jūrmalā" arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija (izvērtējums) Jūrmala, Majori, Jūras iela 41/45, / Mg. arch. Ligita Silkāne / 2018
- Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumi 2016.-.gadam. Redakcija 2.1. https://www.jurmala.lv/lv/teritorijas-planojums-teritorijas-izmantosanas-un-apbuves-noteikumi
- Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumi. Redakcija 4.0. Teritorijas izmantošanas un
- apbūves noteikumi / 2022. gads / https://dokumenti.jurmala.lv/docs/l22/l/l220393.htm
- Likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību". https://likumi.lv/ta/id/72551
- Pašvaldību likums. https://likumi.lv/ta/id/336956
0