Kārlis Čaupals
pirms 6 gadiem
Ja Jums ir procesā kāds darījums vai darbi, kuru iznākums nav nebūt garantēti pozitīvs, tad ir ļoooti muļķīgi jau sapriecāties par to naudu, kuru nopelnīsiet vai lietām, kuras panāksiet, jo neizdošanās gadījumā vilšanās būs ļoti sāpīga.
Labāk priecāsimies par to, par ko var priecāties uzreiz - par bērniem, labu laiku un jaukiem mirkļiem, bet lietās, kurās rezultāts nav skaidrs - mācīsimies uztvert ar vēsu prātu un svarīgākais - filozofiskā mierā uztversim neizdošanos :)
Kārlis Čaupals
pirms 6 gadiem
Pirmkārt, runājot par latviešu mentalitāti ir jāpatur prātā ka pa lielam esam ziemeļvalsts un visam šim reģinoam (pa lielam runājot arī par Skandināviju) ir raksturīga mierīgāka pieeja lietām. Tas mierīgums var izpausties arī kā īgnums, kā garlaicība, kā nomāktums utt.
Un līdz ar to nevajag pārāk sūkstīties un šādos rakstos it kā norāt nāciju par to, kas tai ir kodolā.
Otra piezīme no manas puses ir izvairīties no vispārinājumiem - tā ir ne visai korekta retorika. Pie šā turpinot, teikšu, ka tas, cik cilvēki (un tieši latvieši) ir pozitīvi un dzīvespriecīgi katrā sīkumā ir atkarīgs no katr cilvēka pašnovērtējuma, rakstura, temperamenta un it īpaši - vides, kurā uzturas. Precīzāk - ja esam pozitīvi cilvēki un darbā apkārt ir īgņas, tad ar laiku tas pozitīvisms apsīksts šī kolektīva ietvaros, bet ja kolektīvs ir aktieri vai tamlīdzīgi "jautrīši" tad viss ar smiekliem ir ok.
Tāpat smaidīgumu pirms lecieniem un prieku par katru sīkumu nosaka cilvēka sansiegtais šajā pasaulē.. Ja cilvēkam nav izdevies sevi realizēt savās un citu acīs, tad negaidīsim no viņa smieklus. Savukārt, ja cilvēkam daudzas lielas lietas ir izdevušās - gan naudas lietās, gan attiecību lietās utt, tad jau šis cilvēks arī smaidīs biežāk kā citi.
tā ka.tā ar to latviešu smaidīšanu manuprāt
Izbanotais
pirms 6 gadiem
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Anna Andersone
0Uzvara ir mirklis
Reiz draudzējos ar puisi, kurš atzinās – kādu dienu izdomājis, ka grib būt futbola fans, un sācis fanot par "Manchester United". Un es viņu saprotu – nekas manā privātajā dzīvē, darbā vai mākslas pieredzē nav sagādājis tik sakāpināti intensīvu, nospriegotu emociju gammu kā futbola spēle ar augstām likmēm.

Andrejs Vīksna
2Andreja astotā sleja par kvīriem
Saskaitīju, ka esmu uzrakstījis jau septiņas redakcijas slejas par kvīriem, un šī būs astotā. Nekad neesmu gribējis būt kvīru tiesību aktīvists, bet dažkārt īsti nav izvēles iespēju, jo pretējais nozīmētu samierināties ar otrās šķiras pilsoņa statusu vai pamest šo valsti.

Anna Andersone
0"Nē", kuru nevar ignorēt
Ja vien gribam, varam skaidri nodalīt, kurš ir upuris un kurš – agresors, mobilizēt resursus atbalstam, izrādīt nulli iecietības pret agresora taisnošanos un miglas pūšanu, dot balsi tikai upurim. Taču šādas stingrības joprojām trūkst attiecībā uz vardarbību pret sievietēm.

Henriks Eliass Zēgners
3Atvadu vēstule
Šī ir mana pēdējā darbadiena "Satori" – pēc četriem gadiem, kuru laikā esam publicējuši 1863 rakstus. Vienmēr esmu jutis, cik liels spēks var būt precīzai un pilnasinīgai valodai, taču šajā darbā katru dienu esmu tuvplānā vērojis to, cik nepārprotama ir saikne starp vārdiem un nolūku, ko tie nes.

Redakcijas sleja
19.07.2013
3
Vidējā latvieša pāragrais prieks