Jānis Melnis
pirms 4 mēnešiem
Vāji uzrakstīts, jo kompozīcija un sižets atgādina skolnieciski samontētu teksta kolāžu, kurai trūkst jebkādas organiskas dinamikas un iekšējas loģikas, ja neskaita Absurdu, kā tekstā izklāstīto notikumu vienīgo virzītājspēku (ko, principā, var izmantot, kā māksliniecisku paņēmienu, taču pie nosacījuma, ja tā radītājs, apveltīts ar labu humora izjūtu, par ko konkrētā autora gadījumā, tomēr runāt nevaram). Arī censonīgā apņēmība, izklaidējot sevi un lasītāju, iepīt tekstā pa kādai klišejai, vienalga, vai tā būtu par atsevišķas sabiedrības daļas aizraušanos ar ezotēriku/okultismu, vai dažādu fondu "uzsauktiem" `pilsoniskās briedināšanas` (un izglītošanas) projektiem, vai, da jebko, ja šī klišeja tiek pasniegta tīri "deskriptīvi", un autoram trūkst meistarības un humora izjūtas, lai tajā iedvestu dzīvību, tad tas sāk atgādināt Dabas muzeja izbāzeņus vai 3D formātā izprintētus objektus, kas uzmontēti uz mehāniski darbināma trajektoriju paneļa izspēlē - autoraprāt - kaut ko ļoti komisku un interesantu (..) Jo tā nu mēs "sasmējāmies", kad fluīdus raidošā rudmate (starp citu, kas viņa bija - darbiniece, apmeklētāja, bārmene ?), minūti pēc iepazīšanās, samanījusi protagonistā "radniecīgu dvēseli", kurai nepieciešama "garīga iniciācija", sāk bazarēt par "melno simtkāju pulveri un ieeju interzonā, kas ved caur garīgas transformācijas rituālu" utt., vārdu sakot, lasītājam tiek piedāvāti "konceptuāli uzmontēti" dialogi (lai aprādītu vientiešu domāšanas paradigmas), kas pašam autoram, pieņemu, šķiet, ārkārtīgi spridzīgi, dzirkstoši, apburoši (..) nevis nūģiski, garlaicīgi un samocīti, kā dažam labam lasītājam ...

Un var jau saprast, ka impulsīvajā "svētceļojumā" uz dzīvokli pēc "svētā Grāla" (t.i. Sižetiem), autors cenšas pasmaidīt par lubu literatūras segmentu, cilvēku dabas vientiesību un ko tik vēl ne (..), taču viņš to dara, operējot, ar tādām banalitātēm, it kā būtu 10. klases skolnieks, kurš vecvecmāmuļas mājas antresolā nupat "uzracis" kādu nebūt "Andželiku", un, piedzīvojis "atklāsmi", par labas literatūras ievelkošo spēku, nu tik cenšas pielīdzināties, ko jaudas (..) Ja autors savu varoņu saskarsmi ar iracionālo, spēj nodevalvēt vienīgi līdz lētai, dekoratīvai banalitātei, kas pārtop farsā (t.i. dusošai vecmāmuļai, kas uzmodināta iedos burtnīciņu ar literatūrteorijas pamattēzēm), tas, manā skatījumā, liecina, ka jaunajam rakstniekam trūkst meistarības, lai rosinātu stāstā intrigu, neomulības sajūtu, apmulsumu, vai lasošā uzmanības pārvirzīšanu, uz savādām detaļām, tikko nojaušamām izmaiņām laikā, telpā, darbojošos personāžu noskaņojumā, kad pēkšņi, kaut kas vairs nav gluži tā, kā bija pirms brīža utt. u. tml. Kāpēc autors pieņem, ka prasta, samocītās klišejās tērpta banalitāte būs smieklīga per se man nudien nav skaidrs (..)

Acīmredzot, Satori redaktori šajā tekstā saskata kādas īpašas kvalitātes, ja to izlaida cauri redakcionālās atlases sietam ...

Skaisle Jatalniece
pirms 4 mēnešiem
Viena lieta ir skaidra - tā ir paralēlā pasaule, kurā dzīvo tādi kā autors Matulis.
Esmu svēti pārliecināta, ka viņam ir savs pielūdzēju pulciņš, kuri domā un rīkojas līdzīgi.
Literatūrkritika šodienas Latvijā ir iznīcināta. Satori redaktors izmisīgi izkliedz virsrakstu - Tā nav geju literatūra, bet kas ir geju literatūra garajā tekstā tā arī nepaskaidro.
Galvenais, ka ir radošās personas statuss un svētas tiesības dzīvot uz to rēķina, no kuriem valsts viegļi un ērti paņem nodokļus.
LA.LV ir intervija ar valsts kontroles darbinieci, kura apgalvo, ka nabgu mums ir nevis 22 % kā teica tiesībsargs, bet 23.3 %
Savukārt, lsm.lv ir tāda sadaļa - ziņu analīze - tur ir tīri labi atmaskoti puntulis un kariņš , arī reirs - kā šie politiķi melo acis mirkšķinot par mūsu visu nodokļu maksātāju naudas tēriņu - kā ar zeltu tiek apbērti tādi kā Matulis, kamēr man nodokļus iekasē pat no iztikas minimuma 409 eur

Lūk, tāpēc tā ir, ka vieni smiedamies raksta , cik fifīgā kārtā meklē sižetus jauniem stāstiem, kamēr citi - nezinu, kā dzīvot un izdzīvot šai valstī.
Lūk, ko nozīmē , kad es rakstu, ka Latvija ir čekistu lielvasts - lūk, viens no tās izpildījumiem -

Skaisle Jatalniece
pirms 4 mēnešiem
Es arī izlasīju un manas emocijas jau pirms lasīšanas bija apseglojis aizvainojums. Šitādi pekstiņpļurkšķi man jānēsā uz saviem trauslajiem nodokļu makstājas pleciem.
Tā nedrīkst vairs turpināties!

Māra Dēls .
pirms 4 mēnešiem
Es principiāli atbalstu visu kā rakstisku konceptu, kas uzrakstīts. Šo lasīju līdz galam un tādai nepārāk vērā ņemamai amatiera kritikai par godu nolēmu uzrakstīt komentāru. Kopējās teksta telpas izjūta atgādināja tādu 21.gs. sākuma amerikāņu komēdiju, kur pusaudzis, gribēdams daudz sasniegt, komentē visu no sava skatījuma, reizēm, padarot apkārtējos tēlus par dramatizētas ainas dalībniekiem. Varbūt konkrētāk - filma Submarine (2010), bet šajā gadījumā vēl nedaudz naivāk un sentimentālāk. Šis, uzskatu, ir saprotams mēģinājums ieinteresēt par to, kas iespējami potenciāls un var arī reizē nebūt, kas iespējams ir ļoti ģeniāls, bet tas, manuprāt, darīts neveiksmīgi. Tas, kas man traucēja tikt ieintriģētam - notikumi bija nereāli realitātes ietvaros. Proti, nenotika nekas pārdabisks vai vieglas maģijas veicinoš, bet gan darbības bija tādos virknējumos, kas lika domāt, ka arī mistiskais sižets, būs samākslots. Katrā ziņā, ceru, ka man nav taisnība un pieļauju, ka mans mūsdienu literatūras ampluā ir pārāk nekāds, lai spētu novērtēt, modernās struktūras un notikumu nianses.

Cieņā un veiksmi vēlot,
Inmārs Sikle
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!