Igors Mitrovs ir ukraiņu dzejnieks (1991), dzimis Krimas pilsētā Kerčā. Pabeidzis Kijivas Universitātes Filoloģijas fakultāti, strādājis par arheologu. 2019. gadā publicējis pirmo dzejoļu krājumu “Holandiešu stūris”, kas saņēma Simoņenko prēmiju kā labākais debijas dzejoļu krājums; 2021. gadā publicēja otro grāmatu “Ukrainas balss”. “Asociativitāte, stihiskums, grēksūdze, pārdrošība, naturālisms, lokāla ģeogrāfija, ikdienišķums, alternatīvā realitāte, humors, paradoksi un tajā pašā laikā bērnišķīgs naivums,” tā Mitrova daiļradi raksturo dzejnieks Oļesjs Barligs. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Mitrovs ir teritoriālās aizsardzības nodaļas kareivis. Šīgada festivāla “Dzeja bez robežām” dalībnieks (kara apstākļu dēļ diemžēl neklātienē).
Atdzejotājs
KASABLANKA
mūsu parīze
mūžīgi paliks ar mani un tevi
mēs to pazaudējām
bet vakarnakt atkal
atradām
vakarnakt
kad tavas ielas
skābi smaržoja pēc kritušiem āboliem
tagad visi āboli krīt
kā karavīri Verdenas laukā
pat negatavie
tikko aizmetušies
tikai viens aizkosts
vakarnakt karājās spocīgā zarā
spīdēja mums kā griba
un priekšstats
raudzījāmies uz to
gribot
un priekšstatot
tā garšu
tu teici
tas garšo
kā sniegs ai-petri virsotnē
es teicu nē
tas garšo
kā karaīmu čebureks
tu iesmējies
tad apraudājies
ausa auksts
mēreni kontinentāls rudens rīts
un ja naktī
uzbudināta
tu kaislīgi čukstēji man ausī
maigus ukraiņu vārdus
tad nu tu kļuvi sausa
kā vējš stepē
un krievvalodīga
kā cinka zārks
šī glāze par tevi mazulīt
mums mūžam paliks
mūsu simferopole
tev jākāpj
šai kuģī
AIZ LOGA TRĪS SPRĀDZIENI
vecais suns no bailēm
apmīzās
viss štokos afanasij
tā ir mūsu pretgaisa aizsardzība
virs kijivas
zied
lilijas
KURINĀJU KRĀSNI
ar psrs atlantu
kpfsr pietika
divām nedēļām
un tad
pienāca pavasaris
MARIUPOLE
ar mīļoto likām
milzīgu pasaules puzli
un pēkšņi – karš
tagad puzlei nav vaļas
saliksim pēcāk
kaut tik neviens
gaišzilais fragmentiņš
zem drupām
nepazustu
DZEJOLIS KAS NAV PAR KARU
ir tādi meži
kur neviena taciņa
nekur
neved
turies pa gabalu
nemeklē sēnes
es tavā vietā
pameklēšu
MIERA LAIKA ATMIŅAS
vološkovas ciemā
čerņivcu apgabalā
dzērām kontrabandas burbonu
barojām suņus ar desu
un pirmā pasaules kara
rumāņu militārajā kapsētā
skaitījām krustus
miera laika atmiņas
mazie saulainie krustiņi
ar nesaprotamiem uzrakstiem
allaž kopti
allaž balsināti
allaž dzestrā
dņestra
atmiņa
nav patvertne
no gara kā vēsture kara
MĒNESIS PASLĒPIES
debesu tranšejā
sargs ar kalaša stobru
gaisā velk apli
kaut kur tuvumā
velns dabū pa dirsu
ukrainas nakts
klusa
kā tanks
ŠOPAVASAR
negribas klausīties mūziku
un sāc
klausīties putnus
meinstrīma lakstīgalu
šīgada eirovīzijas
laureāti
dzeguzes flautu
andergraunda dzeņa
solo
un daudzas citas izcilas balsis
kuru vārdus nezini
bet šazamā atpazīt
nevari
jo pazudis internets
varbūt iepisa tornī
bilda mihaličs
kad atnesa ābolus
veselu maisu
atnesa
ābolus
un devās mājup
pie sava suņa
veca blusaina bet
uzticīga
ŠIS PILNMĒNESS ŠĶIET IEMĪLĒJIS MŪSU DEBESIS
šis pilnmēness šķiet iemīlējis mūs un tagad ir mūsējais
šis pilnmēness apžilbinās visus naidnieka dronus
šis pilnmēness rādīs ceļu savējiem
šis pilnmēness izvedīs no meža pilna spokiem un spridzekļu slazdiem
šis pilnmēness pievilks sev visus odus
šis pilnmēness atspīdēs peļķē un dubultosies
šis pilnmēness – lai cigaretes dzeloni neslēptu mellajās plaukstās
šis pilnmēness– lai lasītu zīdkoka ogas
šis pilnmēness – lai izkautu rusņu
šis pilnmēness noteikti iemīlējis mūsu debesis
un to var saprast raugiet paši cik tās ir brīnišķas
tieši tagad raugiet paši cik brīnišķas
stājiet un raugieties debesīs cik tās ir brīnišķas
šis pilnmēness noteikti mūs mīl
un līdzēs cīņā pret tumsu
šis pilnmēness būs mūžīgs un mēs vinnēsim
šis pilnmēness ir medaļa par pasaules glābšanu
raugi
jau
piesprausts tev pie krūts
un tātad tava nāve nemaz nav nāve brāl
lai ko tur runātu
lai kā tur raudātu
tu esi dzīvs kā gaisma peļķē
kad no tās
dzer ūdeni putniņš
un putnu še daudz
putnu te pietiks vairākām dzīvēm
putnu šeit brāl
vispār dahuja
Atdzejojis Einārs Pelšs.
1