Redzējumi
10.10.2017

Optimistes pārdomas par zināšanu iespējām izdzīvot bez "Google"

Komentē
2

Neatkarīgās izglītības biedrības mudināta, visus pagājušās nedēļas lietainos vakarus pavadīju, rūpīgi pētot publiskajai apspriešanai pieejamo informāciju par jauno vispārējās izglītības saturu vietnē skola2030.lv. Jau iepriekš biju piedalījusies diskusijās par mācību saturu matemātikā, vadu vienu no projekta pilotskolām, tāpēc domāju, ka biju visai labi sagatavots lasītājs. Arī par motivācijas trūkumu nesūdzos, jo nākamajā rudenī mācības pirmajā klasē jāuzsāk manam dēlēnam. Kādēļ kādam vajadzētu zināt, ko es darīju pagājušajā nedēļā? Lai neatliktu lasīšanu un iedziļināšanos uz pēdējo brīdi, reālistiski novērtētu savas iespējas pilnvērtīgi un argumentēti šajā apspriešanā piedalīties, izlasot tikai to, kas iespiests treknrakstā, kā arī – lai kritiski izvērtētu viļņošanos par šo tēmu publiskajā telpā, kuras lielākā daļa, kā parasti, notiek pēc principa "lasījis neesmu, taču viedoklis ir".

Viedokļa kopsavilkums pēc rūpīgas iedziļināšanās – kā mātei man patika gandrīz viss lasītais. Es gribu, lai mans dēls pēc 12 gadiem ir "personība ar pašapziņu, kurš ciena un rūpējas par sevi un citiem; lietpratējs izaugsmē, kam mācīties nemitīgi un ar aizrautību ir kļuvis par ieradumu; atbildīgs sabiedrības dalībnieks, kurš iedziļinās, līdzdarbojas un sadarbojas, un radošs darītājs, kurš ievieš inovācijas" (šeit un turpmāk visi citāti no "Izglītība mūsdienīgai lietpratībai: mācību satura un pieejas apraksts", kas publicēts vietnē skola2030.lv). Es gribu, lai skola viņam palīdz izveidot ieradumu mācīties iedziļinoties – pretstatā virspusējai zināšanu un algoritmu apguvei, kura cilvēkiem ar labāku atmiņu palīdz veiksmīgi nokārtot pārbaudes darbus, bet ilgtermiņā ir muļķīga laika šķiešana.

Publiskajā telpā šobrīd tiek izplatīts mīts, ka jaunais mācību saturs iznīdēšot konkrētas zināšanas, piemēram, latviešu gramatikā, vēsturē, matemātikā. Es atļaušos paust nepierādāmu, tikai manā pēdējās desmitgades pieredzē radušos secinājumu, ka jaunais standarts ir šo konkrēto zināšanu pēdējā iespēja izdzīvot ārpus "Google" jeb nokļūt skolēnu ilgtermiņa atmiņās.

Pirmkārt, satura veidotāji ir centušies ievērot pasaules pedagoģijā atzītu un pamatotu principu, ka "mazāk ir vairāk", grupējot skolēnam apgūstamo ap tā sauktajām lielajām idejām, kurām būtu jāpaliek galvā, kad skolā mācītais tiks aizmirsts (piedodiet par banalitāti). Domāju, visi matemātikas skolotāji, kas iedziļinājušies jaunajā satura piedāvājumā, atzīs, ka lielās idejas, kuras būtu jāizprot pamatskolas un vidusskolas līmenī, tiešām ir LIELĀS IDEJAS. Tās ir vecas kā pasaule (matemātikas saturā, šķiet, jaunākās pamatskolas kursā iekļautās datējamas ar 19. gadsimta beigām, bet vairums ir krietni senākas). Labākie skolotāji visos laikos ir centušies panākt, lai viņu skolēni tās izprastu, bet eksāmenu rezultāti gana spilgti ilustrē, ka vidēji Latvijā situācija nav pat apmierinoša. Tāpēc jaunais satura formulējums, kas visiem skolotājiem skaidri norāda, kas ir galvenais skolēnam sasniedzamais rezultāts, uzskatāms par cerīgu soli konceptuālas izpratnes veicināšanai.

Otrkārt, ir noformulētas konkrētās prasmes, kas jāapgūst skolēnam (pretstatā neatšifrētam apgūstamo jēdzienu sarakstam). Piemēram, beidzot 9. klasi, bērnam jāprot izskaidrot, kā viņš atrisina konkrētu vienādojumu. Arī šobrīd labākie skolotāji pieprasa, lai skolēni ne tikai automātiski veiktu kādas mistiskas darbības ar alfabētu un darbību zīmēm, bet pamatotu, ko un kāpēc viņi dara. Apspriešanai nodotajā saturā tas ir "uzrakstīts uz papīra", tā padarot šādu mācīšanas pieeju obligātu visiem. Ja kāds, standartu izlasot un izprotot, nolems tomēr to ignorēt un turpināt matemātikas saturu stāstīt un rādīt priekšā saviem skolēniem kā tūkstoš savstarpēji gandrīz nesaistītu faktu kopumu, tā kļūs ne tikai par viņa skolēnu nelaimi, bet arī par paša skolotāja tiesisko atbildību.

Treškārt, mūsu smadzenes darbojas tā, ka ilgtermiņā atceramies tikai to, ko saprotam, esam lietojuši dažādos kontekstos un situācijās. Jaunais mācību saturs apraksta, pieprasa šo dažādo darbošanos ar jēdzieniem, faktiem, idejām, algoritmiem, tā vismaz dokumentu un teorijas līmenī nodrošinot atcerēšanos: pretstatā daudzkārt vērotajam ikdienas stundās, kad skolotājs stāsta, stāsta, dusmojas, ka viņā neklausās, un turpina stāstīt lietas, kuras pats pirms stundas atkārto, jo dažas no tām nav iegaumējis pat pēc 20 gadu stāstīšanas. Piedodiet, kolēģi, par ironiju! Es tieši tā pārtraucu censties, lai skolēni ilgtermiņā atcerētos no galvas lodes tilpuma formulu: pieķerot, ka pati katru gadu to pirms atbilstošās stundas atkārtoju.

Ceturtkārt, ar saprašanu nepietiek, lai kaut ko atcerētos. Vēl vajadzīga motivācija un griba iegaumēt. Tas šobrīd ir viens no galvenajiem skolas izaicinājumiem, jo reālā dzīve gandrīz visu laiku demonstrē, ka atcerēties nevajag, zināšanas ir klikšķa attālumā. Satura projekts to risina, gan aicinot izmantot skolēnam aktuālu kontekstu, gan akcentējot nepieciešamību veidot un attīstīt čaklas, rūpīgas, jēdzīgas mācīšanās ieradumus.

Protams, ģimene un vērtības, kas valda tajā, katru dienu ir "skolēna mugursomā", tām ir izšķirīgi svarīga loma, tomēr vienkārša matemātika parāda, ka skolas vecuma bērns, sevišķi, ja viņam ir arī kādas ārpusstundu aktivitātes, kopā ar vienaudžiem un skolotājiem pavada vairāk nomoda laika nekā ar savu ģimeni. Tāpēc arī skola un skolotāji ir līdzatbildīgi par audzēkņu mācību un pozitīvas uzvedības ieradumu veidošanos, par to, lai paši ar savu rīcību demonstrētu, kā tādas dokumenta projektā nosauktas rakstura iezīmes kā godīgums, drosme, tolerance, cieņpilna attieksme pret sevi un citiem izskatās dzīvē. Kā enerģiska un iniciatīvas bagāta puisēna mātei man tomēr ir bažas, vai saturā aprakstītais saticīgā, čaklā un mērenā latvju bāleliņa tikumu kopums ir tas, kas ļaus manam dēlam būt laimīgam un konkurētspējīgam pasaulē, kurā augstu vērtēta spēja būt līderim.

Vēl viņam piespiedu kārtā nāksies apgūt patstāvīgas izdzīvošanas skolu, gluži kā vecākajam brālim un māsām, jo viņu mamma ir izvēlējusies pelnīt maizi, vadot skolu un mācot tajā matemātiku.

No vienas puses, tieši katra konkrētā skola un katra konkrētā mācību stunda ir tā vieta un laiks, kurā skolēns vai nu apgūst kaut ko savai reālajai dzīvei un personībai vajadzīgu, vai arī nosit laiku, gaidot starpbrīdi, kurā varēs dzīvot virtuāli. Tāpēc ir loģiski galveno atbildību un izvēles brīvību par mācību organizēšanu uzticēt skolai. Tieši tas, manuprāt, ir paredzēts, veidojot jauno saturu. Es ļoti gribu, lai mūsu Limbažu novada ģimnāzija ir mācīšanās organizācija, kam raksturīga "vīzija par visu skolēnu iesaisti mācībās; komanddarbs un savstarpēja mācīšanās; izziņas un inovāciju kultūra", esmu gatava nodrošināt vadības atbalstu attīstībai. Ļoti apsveicami būtu arī ieviest satura moduļu sistēmu, plānojot skolēnu mācības. Daudz citētajā Somijā vidusskolēns pats kombinē savu mācību saturu, pats veido personīgo stundu sarakstu no skolas piedāvātajiem moduļiem, pats atbild par to, lai visu izvēlēto varētu apmeklēt, visu vajadzīgo apgūt. Lieliski, ka beidzot arī Latvijā atkal tiek aktualizēta iespēja vismaz vidusskolas beigu posmā specializēties: padziļināti apgūt tieši tās zināšanas un prasmes, kas visvairāk interesē, kas saistītas ar to jomu, kurā skolēns plāno savu karjeru. Ceru, ka šī iecere īstenosies dzīvē, nepaliks tikai projekta līmenī, jo gadiem ilgi dažādās profesionāļu grupās spriests, ka ir muļķīgi mācīt vienu un to pašu matemātikas saturu profesionāli tehniskajā skolā nākamajiem pavāriem un valsts ģimnāzijās. Vēl muļķīgāk, lai neteiktu stulbi, pēc tam salīdzināt šo skolu beidzēju rezultātus vienādā matemātikas eksāmenā.

No otras puses, es nezinu, kā lai savā darba ikdienā atrod laika rezerves, kuras izmantot, lai saplānotu skolas darbu atbilstoši tam, ko paredz jaunais satura projekts. Es varētu izbrīvēt tam noteiktas stundas, pat dienu nedēļā, bet baidos, ka ar to nepietiks. Līdzīgi vai pat sliktāk ir ar skolotāju iespējām atrast pietiekami apmaksātu darba laiku pirms tumsas iestāšanās, kurā kopā ar kolēģiem regulāri plānot, kā attīstīt katra skolēna prasmes, kā integrēt mācību priekšmetus, kā vadīt mācības ārpus skolas telpām. Uzsvars uz regulāri, jo kopīgai plānošanai būtu jākļūst par ieradumu, ne vienreizēju akciju. Šobrīd tie skolotāji, kuri ir gatavi un ieinteresēti nepārtraukti pilnveidot savu personīgo sniegumu, kuri potenciāli varētu būt galvenie reformu virzītāji, jau tāpat strādā 40 darba stundas nedēļā, ne tikai tāpēc, ka tā ir iespēja skolā nopelnīt kaut cik cienīgu atalgojumu, bet arī tāpēc, ka nozarē ir izmisīgs labu profesionāļu trūkums, īpaši eksaktajos mācību priekšmetos un svešvalodās.

Laiks jeb, precīzāk, mūsu ierobežotība laikā ir galvenais riska faktors arī visā plānotajā mācību saturā. Pozitīvi, ka darba grupa ir bijusi gana drosmīga, lai izmestu no pamatskolas matemātikas mācību satura vairākas "svētās govis", kas biedējušas bērnus gadiem ilgi, tomēr arī atstātais saturs ir ļoti apjomīgs, sevišķi, ja tas paredz, ka zināšanas jāapgūst pētnieciski, nevis jāpieraksta skolotāja diktētas definīcijas. Droši vien līdzīgi ir arī citās mācību jomās.

Tomēr es esmu optimiste. Jaunais izglītības saturs, kurā gan jēdzīgi noformulēti skolēnam sasniedzamie rezultāti, gan labā valodā un strukturēti aprakstīta mācību pieeja, kam jānodrošina to sasniegšana katram Latvijas bērnelim, pusaudzim, jaunietim, ir solis virzienā, kurā jau vismaz desmit gadus dodas attīstītāko Eiropas valstu izglītības sistēmas. Var, protams, provinciāli lielīties par tiem atsevišķajiem gadījumiem, kad mūsu skolu absolventi ir gudrāki nekā viņu, neaizmirstot, ka lielākoties šī salīdzināšana notikusi tāpēc, ka mūsējie aizbraukuši mācīties uz ārzemēm, ne otrādi.

Rudens un veļu laika tumšie, drūmie vakari gandrīz klāt, tāpēc visiem – vecākiem, skolotājiem, skolu vadītājiem un vienkārši tautas nākotnē ieinteresētajiem – iesaku atlicināt laiku intelektuālai, sabiedriski nozīmīgai vakarēšanai: nopietni iedziļināties tajā, ko projekta eksperti šobrīd piedāvājuši apspriešanai, piedāvāt savus ieteikumus, precizējumus, radošās idejas. Tā ir mūsu kopīga atbildība, lai Latvijas izglītība ietu līdzi laikam, nevis ar laiku kļūtu par masu iznīcināšanas ieroci.

Vēlies atbalstīt interneta žurnāla Satori.lv darbību? Ziedo skaistākai nākotnei! Un sirdij silti!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
2