"Saskaņas" līderis, Rīgas mērs Nils Ušakovs, no vienas puses, turpina uzturēt tēzi, ka partijas sadarbības līgums ar Kremlim absolūti lojālo kaimiņvalsts partiju "Vienotā Krievija" ir noderīgs, bet, no otras puses, sveic amerikāņu karavīrus Rīgā, dēvējot NATO par "draugiem", un plaši informē par savu draudzīgo pačalošanu ar Putina oponentiem Hodorkovski un Venediktovu. "Satori" skaidro, ko nozīmē šīs būtiskās izmaiņas Ušakova retorikā un publiskajā komunikācijā. Personības dalīšanās vai politiskais aprēķins? Aptaujāja Māris Zanders.
Filips Rajevskis, politologs
Man ir aizdomas, ka Nils vienkārši pārāk reti tiekas ar savu elektorātu... Zināmā mērā tam ir racionāli skaidrojumi – viņš noteiktā sabiedrības daļā jau ilgstoši ir ļoti populārs, un tad var gadīties, ka politiķis sāk jaukt elektorātu ar saviem faniem. Vai viņam var sākt likties, ka savus atbalstītājus var ietekmēt ar draudzīgi noskaņotu mediju starpniecību, nevis tiekoties klātienē. Ļoti daudziem politiķiem šādi nepastarpināti kontakti liekas neērti, nevajadzīga laika tērēšana utt., tomēr šāda komunikācija ir ļoti nepieciešama.
Pieņemsim, ka Ušakovs, paļaujoties uz savu popularitāti, patiešām gribētu mainīt sava elektorāta domāšanas veidu, to, kā šie cilvēki uztver ASV, Rietumus utt. Labi. Tomēr arī tādā gadījumā viņš pārrēķinās – lai cik draudzīgi pret viņu izturas vietējie krievvalodīgie mediji, Ušakova elektorātu nesalīdzināmi vairāk ietekmē Krievijas informatīvā telpa tās tiešā izpratnē. Tās ir nesalīdzināmas svaru kategorijas.
Ja drīkst ievirzīties sazvērestības teorijās, varbūt Rietumi viņam ir pateikuši, ka neiebilstu pret "Saskaņas" viņa personā nonākšanu pie varas, ja vien viņš mainītu savu retoriku?
Jā, bet arī Rietumiem Ušakovs var būt interesants tik lielā mērā, cik plašs ir viņa atbalstītāju loks. Ja viņš to pazaudēs, tad nebūs interesants arī Rietumiem.
Artis Kampars, "Vienotības" ģenerālsekretārs
Ņemot vērā, ka Ušakovam ir biznesmeņa domāšana, varētu teikt, ka viņam tiešām nav bijis un nav viens kungs (smejas). Līdz ar to, ja mērs Venediktovu sauc par draugu, nedomāju, ka viņš mānās. Galu galā, viņš saprot, ka ir Rīgas, nevis, piemēram, Sanktpēterburgas mērs, attiecīgi viņa interesēs ir kultivēt šādu eiropejiski domājoša politiķa tēlu.
Bet vai viņš šādi neriskē nokaitināt daļu savu atbalstītāju?
Viņam ir labas dotības informatīvās telpas izmantošanā. Ir auditorijas daļa, kuru nosacīti varētu saukt par "PBK" ("Pervij Baltijskij Kanal") lauciņu, kurā ir vieni vēstījumi, savukārt tajā daļā, kas orientējas uz Krievijas medijiem, tiek izmantots "Saskaņas" līgums ar "Vienoto Krieviju", un šai daļai, tā teikt, nav obligāti nemaz jāzina visi mēra izteikumi. Līdz ar to savu elektorātu apbēdināt Ušakovs vairāk var ar savu tiešo darbību mēra postenī, piemēram, būtiski paaugstinot maksu par braukšanu sabiedriskajā transportā.
Jānis Ikstens, politologs
Domāju, ka Ušakova retorika saistīta ar iekšpolitisko konjunktūru, savukārt nedomāju, ka šādi viņš riskē zaudēt daļu savu vēlētāju. Viņam šajā spektrā nav konkurences, līdz ar to viņš var gana brīvi vibrēt pa labi, pa kreisi, uz augšu, uz leju.
Līdz ar to mani vairāk intriģē nevis tas, kāpēc Ušakovs izlēmis tikties ar tādiem Kremļa opozicionāriem kā Mihails Hodorkovskis un Aleksejs Venediktovs, bet gan abu šo kungu motivācija. Un, ja mēs sākam analizēt, ko Hodorkovskis ir teicis – piemēram, pērnā gada decembrī Eiropas Parlamentā aicinot uzmanīties ar ekonomisko sankciju piemērošanu Krievijai – tad par viņa kā nesamierināma Putina pretinieka tēlu rodas jautājumi. Īsi sakot, tur ir daudz nezināmo, bet tā jau ir cita tēma.
Andrejs Klementjevs, Saeimas deputāts ("Saskaņa"), Saeimas sekretārs
Tev gan vajadzēja pamanīt, ka pēdējo 5–6 gadu laikā mēs neesam pret dalību NATO, mēs – paliekot pie sava viedokļa par dažādām nebūšanām Latvijas bruņotajos spēkos – nekad neesam ierosinājuši samazināt militāro budžetu, lai, piemēram, iedotu naudu skolotājiem. Ja runā konkrēti par Nila aktivitātēm, tad tikpat labi var teikt, ka mūs vienkārši interesē kontakti ar dažādiem politiskajiem spēkiem Krievijā, ne tikai "Vienoto Krieviju".
Nebaidāties šādi nokaitināt savu vēlētāju?
Mūsu vēlētājs arī mainās. Paskaties – vai tad bija kādi publiski protesti kaut pret tiem pašiem amerikāņu karavīriem? Nebija. Nebija nekādu publisku izteikumu, interviju...
"Saskaņas" biedra, tava kolēģa parlamentā Ādamsona izteikumi par Latvijas pieglaimošanos ASV utt. neskaitās?
Nu, Janka ir Janka, vai tad tu viņu nezini? Ja viņš kaut ko ieņēmis galvā, tad viss.
Kārlis Seržants, Saeimas deputāts (ZZS), Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas apkarošanas komisija
Pieļauju, Nils patur prātā, ka vismaz 40 % no rīdziniekiem tomēr ir latvieši... Ja runā par Ušakovu personīgi, tad es pat pieļauju, ka viņš kā bijušais žurnālists patiešām uzskata, ka spēj kontaktēties un pat draudzēties ar ļoti ar ļoti atšķirīgiem cilvēkiem, šajā gadījumā partijām.
Īsi sakot, tā īsti netici, ka "Saskaņa" mainījusi savu ģeopolitisko orientāciju?
Tāpat viņi vairāk brauc Austrumu virzienā, nevis uz citām pilsētām un valstīm... Turklāt mēs jau patiesībā nezinām, ar ko Ušakovs Maskavā tiekas, – mēs uzzinām to, par ko viņš pats uzskata par vajadzīgu informēt. Kas to lai zina, ko varbūt kādi polittehnologi viņam tur iesaka. Un kā tas savienojas ar, piemēram, pēdējo mēnešu laikā vērojamo šīs partijas un dažu Latvijas arodbiedrību tuvināšanos.
Varbūt "Saskaņa" jūt, ka komplektā ar, piedod, ja vari, jums un Sudrabas partiju viņi var beidzot nonākt valdībā?
Ļoti šaubos. To, ko "Saskaņa" ir darījusi ilgu gadu garumā, – es nekritizēju, jo tāda ir šīs partijas nostādnes, – tomēr ir bijis pārāk daudz, lai šādi daži koķetēšanas elementi citu partiju attieksmi mainītu.
Jānis Domburs, žurnālists
No vienas puses, neko pārsteidzošu neredzu. Situācija, gaisotne Ukrainas notikumu kontekstā ir mainījusies, attiecīgi Ušakova interesēs ir uzturēt stāstu par sevi kā "labo krievu". Turklāt viņš objektīvi ir gados jaunāks cilvēks par, piemēram, citu "Saskaņas" līderi Urbanoviču, kas nozīmē, ka viņš objektīvi vērtē visu tālākā perspektīvā, ilgtermiņā. Tajā pašā laikā man nav arī ilūziju. Vari izvēlēties apzīmējuma agresivitātes pakāpi – tā ir divkosība vai lavierēšana. Turklāt Ušakovam šīs problēmas ar identitāti ir – piemēram, intervijā telekanālam "Doždj" viņš tā īsti nespēja atbildēt, vai uz Ņemcova bērēm atbraucis kā privātpersona vai amatpersona, bet vēlāk pats paziņoja, ka ziedus nolicis rīdzinieku vārdā. Ir atšķirība, vai ne? Līdz ar to, ja mēs patiešām gribētu viņam sarīkot tādu "robežšķirtnes" iztaujāšanu, tad vajadzētu noskaidrot Ušakova viedokli par Putina teikto tajā filmā par Krimu. Lai skaidri un gaiši pasaka, kā viņš to saprot. Kā blefu, atzīšanos kara noziegumos vai cienījamu rīcību?
Savukārt, ja paskatāmies uz lielāku "bildi", tad gan ir viena lieta, kas liekas būtiska. Redzi, zināma Latvijas politikas daļa iestājas, tēlaini izsakoties, par Lielā Ķīnas mūra izbūvi uz robežas ar Krieviju. Tajā pašā laikā Latvijā ir arī zināma biznesa daļa, kas objektīvi ir saistīta ar Krievijas tirgu. Un tad ir jautājums, kur šī biznesa daļa meklēs sev politisko atbalstu, pārstāvniecību? Respektīvi, ir iespēja, ka saplūst kopā biznesa lietas, ģeopolitiskās lietas, un tad tas kļūst, teiksim tā, mazliet satraucoši.
0