Zelta vidusceļa meklējumos

Nedomāju, ka mums būtu jābūt tik ļoti pielaidīgiem pret šo reliģisko slēpšanos. Visur ir savi noteikumi. Ortodoksālās musulmaņu zemēs es nemaz rādīties nevarētu kā sieviete, es to respektēju un nemēģinu bāzties tur ar savām kailajām rokām un kājām utt. Tad kādēļ musulmanes, kas šeit ierodās nevarētu būt tik laipnas un nevarētu ievērot manu vēlmi skatīties viņām sejā?

Esmu latviete, bet negribu sevi saukt par kompleksainu.. varbūt katrs par sevi izteiksimies pats :) man vismaz pietiek drosmes runāt savā īstajā identitātē :)
Var jau būt, ka zināma taisnība Jums ir attiecībā par neatkarību, un tomēr.. es nesaku ka šīm sievietēm pēkšņi jaatkailina viss. Sejas aizklāšanai islamā ir maz saistības ar neatkarību. Eiropietes acīs tieši tā šīm sievietēm trūkst.
Bet man raisās cieņa pret valsti kurā es iebraucu, ja tajā ir noteikumi, kas jāievēro visiem. Jebkurš viesis Jūsu mājā novilks zābakus, ja tāds būs Jūsu lūgums, viesim neradīsies par to nekādi iebildumi.
Jūs nevariet lielāko daļu Latvijas sabiedrības ignorēt un pēkšņi gada laikā likt iemīlēt musulmaņus un viņu paradumus.. mūsu savdabīgajā valstī. Ir jāciena pašu iedzīvotāji un viņu bailes, domas, bažas. Un es ticu, ka respektējot vietējo iedzīvotāju bažas, būs daudz vieglāk samierināt šīs tik dažādās kultūras, kas te tūliņ satiksies.

Mēs, latvieši, esam ar kompleksiem apsēsta tauta. Visvairāk ir izteikts mazvērtības komplekss. Ja kādai tautai ir gadsimtu gaitā izstrādājies noteikts dress kods, tad mums arī steidzīgi tāds ir jāievieš, kaut tāpēc vien, lai būtu ko pieprasīt citiem, jo lūk, tur pie jums, mums tā ir jāstaigā. Vai tiešām mums ir kādi ģērbšanās noteikumi, ko mēs pilnīgi noteikti ievērojam, lai to pieprasītu jebkuram? Ja man uz kādu pasākumu pieprasa “black tee”, tas vēl nenozīmē, ka ierodoties pie manis, es viesiem pieprasīšu izstaipītas treniņbikses un izvalkātas čības, jo tā es mājās staigāju un jūtos ļoti ērti.
Var jau gribēt redzēt seju, skatīties acīs, bet reizēm labāk būtu šo seju neredzēt. Tas, ka mēs kaut ko gribam redzēt, vēl nav nekāds arguments. Tas, ka es kā vīrietis gribētu kaut ko redzēt, vēl nenozīmē, ka kāda to vēlētos labprāt rādīt, un te nav nekādas saistības ar ticību vai tautību, jo tās ir pašas vienkāršākās tiesības būt no citu viedokļiem neatkarīgam cilvēkam, tik neatkarīgam, cik pats vēlas.

Lielākā daļa atbilžu uz jautājumiem slēpjas pašos jautājumos. Pārāk liela ažiotāža ir sacelta ap musulmaņu sieviešu galvassegām. Nekādi likumi un aizliegumi nav šeit vajadzīgi. Sievietes slēpjas no liekas uzmanības – šajā gadījumā Latvijā viņas šo uzmanību piesaistīs, tāpēc ātri atteiksies no ļoti uzkrītoši atšķirīga apģērba, lai nepiesaistītu lieku uzmanību. Zem apģērba var slēpties teroristi, noziedznieki – sen jau teroristi un noziedznieki nav tikai vīrieši; čečenu sievietes to ir pierādījušas. Musulmaņu zemēs šādu noziegumu ir daudz mazāk, praktiski nav nemaz. Tieši bēgļi ir tie, kas bēg no šiem noziegumiem un noziegumu izdarītājiem, un bēgļus mēs gatavojamies uzņemt. Teroristi var iefiltrēties Latvijā arī tagad, viņiem nekāds bēgļu statuss nav vajadzīgs un neviens nevar viņus atturēt legāli ierasties Latvijā. Mūsu iedomas ir mūsu problēma un, ja ar tām netiekam galā, tad jāārstējas.
Mūsu kultūrā aizsegta seja nav nekas ārkārtējs. Modes vēstures zinātāji noteikti spēs pateikt, kad Latvijā bija modē sievietēm staigāt ar aizplīvurotu seju – izskatījās skaisti. Arī musulmaņu sievietēm es ieteiktu vismaz pirmo gadu staigāt ar aizklātu seju savas veselības nolūkos. Mums ir pietiekoši daudz slimību ierosinātāju, pret kuriem mēs esam imūni un par kuriem neko pat nenojaušam, bet viņām tie ir nepazīstami un var izsaukt smagas saslimšanas. Tāpat arī viņas var atvest kādu slimību, ko mēs nezinām. Aizsegta seja šo iespēju inficēties vai aplipināt pārējos samazina vairākas reizes. Tā pat musulmaņu vīrieši nēsā kuplas bārdas, kas arī kalpo par respiratoru. Tas arī izskatās dabiskāk nekā Ķīnā redzētie respiratori un sejas maskas.

Es vēlos būt neatkarīgs un Abu Dhabi vai Teherānā ielas kafejnīcā malkot konjaku. Un iepūt man - tās ir manas tiesības, ja! Un ja Tu mani kaitināsi ar kaut kādiem argumentiem par citādu kultūru, tad es palikšu agresīvs un piesaukšu 38 oficiālus iemeslus, kāpēc tieši tur un tieši tad es gribu dzert konjaku. Sākšu es ar vispārēju savu vērtību izklāstu līdz pat faktam, cik ļoti tas palīdz manai veselībai. Es esmu tā vērts un es jau sen biju pelnījis dzert konjaku uz ielas Teherānā! Es esmu īpašs!

Tpfutu tādu reliģiju!
Bet, kad par to padomā - iespējams, ka tur pie viņiem islama valstīs sievietei tiešām drošāk paslēpties. Tur vīriešiem ir cits temperaments, turklāt viņus ierobežo reliģija - nekādi randiņi, sekss bez laulības, vēl dažādi ierobežojumi. Pieņemu, ka spriedze ir. Par to droši vien liecina kaut vai Islama valsts aktivitātes - citādas ticības sieviešu naskā izvarošana... Ne velti viņu reliģiskie līderi izsakās, ka dāma nedrīkst vadīt auto - ja nu tas ceļa malā saplīst! Viņu taču izvaros.
Varbūt galīgi nepolitkorekti, taču neviens mani nepārliecinās, ka viņi nav gluži tādi kā mēs, nedzīvo ar citiem tikumiem.
Domāju, ka pie mums sieviete var justies salīdzinoši drošāka un nav jāslēpj ne krūtis, ne seja.

"Šajā dzīvē viss ir pārejošs, izņemot Allāha pavēles" - precīzāk, Muhameda un viņa sekotāju pavēles. Vienkārša loģiskā analīze parāda "mūžīgo Allah pavēļu" neatbilstību realitātei, kaut vai kā tad ar tām neskaitāmajām cilvēku paaudzēm, kuras dzīvojušas pirms Muhameda, tad tām "paradīze" nespīdēja, vai tad varēja iztikt bez tām pavēlēm? Un ja jau pavēlēm ir sākums - Muhameda dzīves periods, tad kāpēc nevar būt beigas? Iespējams, tieši tāpēc šodienas musulmaņiem tik ļoti nepatīk vēsture, ka spridzina un posta pirmsislāma kultūras pieminekļus.
Labi, bet tā cita tēma, par islāmistu ģērbšanās manieri, te nedaudz jāpaskatās no "citas puses" - vai tie paši konservatīvie islāmisti, kuri savu ģērbšanās manieri saista bezmaz ar cilvēktiesībām kā tādām, savā ciemā, pilsētā pieļautu ka svešinieki staigā viņu priekšstatiem neatbilstoši?
Protams, manis pēc lai viņu sievietes kaut celofānā tinas no galvas līdz kājām, ne man viņas vajag redzēt, ne iekārē uzlūkot (pietiek mūsējās uz kurām skatīties), šeit runa par to, ka kāpēc jāatļauj priekšrocības, kuras tie paši cilvēki neatļauj citiem?

Apšaubāmu erudīcijas vingrinājumu vietā šajā gadījumā pietiek ar elementāro, ka ciemiņam ir jāuzvedas saskaņā ar mājas saimnieka radītajiem likumiem un noteikumiem. Kāda gan sekulārā valstī, kur 99% iedzīvotāju ir kristieši vai agnostiķi, var būt interese par korāna viedokļiem modes jautājumos.