Uzruna lasītājiem ¼ Satori 7 gadu jubilejā

Reinis Tukišs. Foto: Agnese Krivade

Šodien, 2010. gada 1. decembrī aprit precīzi septiņi gadi, kopš pirmo reizi tika publiski paziņots, ka darbu uzsāk „Literatūras un filozofijas portāls ¼ Satori”. Jūtot, ka šāda uzrunas forma diktē vajadzību vismaz nedaudzos teikumos paust kādu attieksmi pret šajā laikā notikušo, esmu spiests kaut ko pateikt.

Aplūkojot portāla ¼ Satori (savādi, ka tā pareizrakstība aizvien sagādā grūtības; nosaukums pareizi ir: ceturtdaļa satori, lai gan var arī vienkārši: satori) septiņus gadus ilgo mūžu, būtu godīgi un pareizi atzīt, ka tam – līdzīgi kā daudzām lietām – diez vai piemīt un jebkad ir piemitusi kāda patstāvīga identitāte. Ja gribam to praktiski pārbaudīt, varam droši uzskaitīt lietas, kas ir bijušas mainīgas un dažādos laikos dažādas – piemēram, kvalitāte, redakcija, logotips, dizains, regulāro autoru loks utt. Tik vien kā nosaukums palicis tas pats. Taču arī tas nav nekas vairāk kā forma, kura neizbēgami pieprasa saturu, kas katru mirkli no jauna piešķirtu tam nozīmi.

Līdz ar to vēlos pateikt kaut ko par saturu. Vislabāk ar tā radīšanu mums veicās 2008. un 2009. gadā – abi šie gadi iezīmēja tēmu un autoru loka paplašināšanu. Arī Satori auditorija šajā periodā būtiski pieauga, kas šķiet kā apliecinājums tam, ka portāls kļuvis labāks un interesantāks. Šajā laikā mums izdevās laist klajā vairāk kā divdesmit grāmatas un 2009. gada nogalē izveidot ¼ Satori grāmatnīcu – fizisku telpu Rīgas centrā, kura bijusi atvērta daudziem un kurā ne mazums paspējis notikt.

2010. gads savukārt iezīmēja zināmu lēnību – gan tādēļ, ka objektīvu apstākļu dēļ portāla veidošana tā īstenotājiem atkal kļuva par „blakusnodarbošanos” – kaut ko tādu, kas tiek darīts paralēli „īstajam darbam”, gan tādēļ, ka aizvien meklējām veidus, kā uzturēt un attīstīt portālu tā, lai tas būtu nepieciešams mūsu lasītājiem un arī mums pašiem.

Uzrunājot un uzklausot daudzus, esam sapratuši to, ka ¼ Satori ir viena no retajām lietām Latvijas kultūrā, kas spējusi iniciēt aktīvu domapmaiņu, refleksiju par dažādām kultūras parādībām, turklāt bijusi atvērta dažādām „ideoloģijām” un savstarpēji konfliktējošām ļaužu grupām un viedokļiem. Kā galvenais trūkums tiek minēts tas, ka portāls šobrīd nav tik aktīvs un tā redakcionālā daļa ir šauri orientēta (lai arī kopējā auditorija šobrīd ir 2000-2400 unikālo lasītāju dienā). Raksti tā galvenajā slejā parādās retāk un ir galvenokārt par literatūru, kas – būsim atklāti – specifiski interesē vairs tikai ļoti ierobežotu lasītāju skaitu.

Domājot par perspektīvām, kā attīstīt ¼ Satori, mērķis ne mazākajā mērā nav atteikties no literatūras. Mērķis ir piepulcēt citas kultūras jomas un doties plašumā. Taču ir dažādi veidi, kā to paveikt. Viens no veidiem būtu ceļš, ko izvēlējušies vairāki citi Latvijas kultūras izdevumi – proti, aprakstīt kultūras parādības šo pašu kultūras parādību specifiskā kontekstā. Vai šis veids ir interesants un perspektīvs, ja ir runa vienkārši par inteliģentu auditoriju, nevis attiecīgajās jomās iesaistītajiem? Man un daudziem, ko uzskatu par saviem domubiedriem, tā nešķiet. Taču tas nenozīmē, ka tie būtu mazāk vajadzīgi. Vienkārši mēs gribam darīt lietas citādi.

Meklējot jaunus un nenodeldētus veidus (vismaz šīs kultūrtelpas kontekstā – nosacīti jaunus), kā spriest par lietām, nonācām pie žanra „komentārs”. Vairāk kā pāris gadus to veiksmīgi, lai arī specifiski, praktizē „Rīgas Laiks” un, manuprāt, šī žanra potenciāls nav pienācīgi izmantots, atraisīts pilnībā.

Komentāram – tādam, kādu to vēlamies tiražēt mēs – ir maz kopīga ar interneta komentāriem, taču tas attāli līdzinās bloga ierakstam. Tas nav garš, tas var būt personisks un subjektīvs, taču komentārā ir kas vairāk, nekā tikai viedoklis. Komentāra mērķis ir izmantot kādu jau esošu domu, priekšmetu vai parādību, lai radītu jaunu domu. Pateikt kaut ko, kas papildinātu domas priekšmetu un ļautu uz to paraudzīties kaut nedaudz atšķirīgi, nekā pirms tam. Komentārs nav recenzija, un tam nav obligāti jābūt vērtējošam. Sakopojot domas, varētu teikt, ka komentārs nozīmē artikulēti uzrakstīt savu redzējumu par kaut ko un ideālā gadījumā ar šī redzējuma palīdzību ļaut citiem uz kaut ko palūkoties nedaudz savādāk. Taču pilnīgi pietiek, ja komentārā izteiktās domas vienkārši ir interesantas vai asprātīgas, vai patīkami lasās. Jo ne jau priekšmets, bet pašas domas ir svarīgas un interesantas. Ticams, ka būtu visai maza jēga no filmām, grāmatām vai izstādēm, ja mums nebūtu iespējas domāt par tām.

Ja gribam konkrēti uzskaitīt paredzamos komentāru priekšmetus, tad tie būs daudzi un dažādi – grāmatas, filmas, izrādes, izstādes, koncerti, ēkas un to projekti, politiķu izdarības (neaizmirsīsim, ka arī politika ir kultūra), publiski izteikumi, globālas un lokālas katastrofas, muļķības un daudz kas cits.

Mērķis būtu nostiprināt augstvērtīga komentāra tradīciju Satori portālā, lai mums pašiem un mūsu līdzcilvēkiem būtu iespēja spriest un domāt par parādībām, kas notiek gan Latvijā, gan ārpus tās, un par laimi – notiek pietiekami intensīvi. Esmu pārliecināts, ka, to pienācīgi īstenojot, gan mūsu, gan mūsu līdzcilvēku dzīve kļūtu interesantāka un jēdzīgāka, un, pilnīgi iespējams, Latvijā varētu sākties kāda aktīvāka un lielāku sabiedrības daļu aptveroša domu apmaiņa.

Tā kā mūsu rīcībā ir nedaudz naudas un virkne lojālu, prātīgu un interesantu autoru, sākot savas pastāvēšanas astoto gadu, mēs šo ieceri īstenosim un paskatīsimies, kas no tā sanāks. Šobrīd strādājam pie portāla dizaina maiņas, kas nozīmē, ka pavisam drīz būsim arī jaunā un daudz vienkāršākā izskatā. Portāla redakcija pašlaik ir divi cilvēki – pirmkārt, Ingmāra Balode; otrkārt, es.

Taču arī jūs, lasītāji, vēlos aicināt tajā visā iesaistīties. Ja jūs piedzīvojat kaut ko, kas raisa jūsos domas, kuras jums liekas pierakstīšanas un citiem izklāstīšanas vērtas, dariet tā un sūtiet tās uz: [email protected]. 

Visu labāko jums novēlot,
Reinis