Neērti, bet principiāli

Vēlkas: Par populistu tiek nosaukts pašam analoģisks, atšķirīgās apvienības konkurējošs politiķis, kam ir manāmas spējas uz panākumiem! Pats taču par katru cenu cinās pēc atziņas - POPULITĀTES!!

Kā parasti, diezgan erudīti, bez kāda sevišķā individuāla viedokļa. Vai tāds ir ? labi paslēpts!

Mūsdienu politika nav manu interešu lokā. Kaut vai tāpēc, ka neredzu jēgu interesēties par to, kas nav ne īpaši interesants, ne varu kā ietekmēt sev par labu. Tāpēc celšos par šiem jautājumiem nespriest. Taču pa laikam, sēžot dīvānā un sajūtoties ekspertam it visās jomās (tautieši mani sapratīs), šajā virzienā palūkojos. Izlasot šo eseju, prātā iešāvās domele.
Proti, tāda subjektīva sajūta, ka Eiropas iekšpolitiskās problēmas radušās tāpēc, ka ES paplašināšanās notika nevis ekonomisku, bet gan politisku iemeslu dēļ. Ja tā radās kā Eiropas valstu ekonomiska savienība - savstarpējā izdevīguma dēļ, - tad 1990. gados dažiem kungiem sakāpa galvā, un viņi uz Eiropu sāka raudzīties kā uz politisku spēlētāju. Un tad nu nolēma, labākajās 19. gs. tradīcijās, paplašināt robežas uz pieņemt Austrumeiropas zonu. Savukārt bijušā Varšavas bloka valstis jau stājās ES ar domu nevis atkaliekļauties eiropeiskajā civilizācijā un pašiem civilizēties, bet gan tikai un vienīgi lai tiktu klāt pie Briseles treknā pupa. Un tas arī šobrīd ir gandrīz vienīgais, kas sacementē abas Eiropas daļas.
Tā kā nebrīnītos, ka pienāks brīdis, kad vecajai Eiropai apniks postsovjetu zonas "diršanās", un nopietni sāks aplūkot jautājumu par ES sašaurināšanu 1990. gadu robežās - izslēdzot austrumeiropiešus, lai tie vārās paši savā sulā. Vienīgais, kas no tā pagaidām attur, ir Krievijas ambīcijas. Bet globālā mērogā Krievija jau sen ir punduris, t.i. 3. kategorijas lokālā lielvariņa, kas bīstama ir tikai saviem bijušajiem satelītiem. Pasaulei attīstoties, tā neizbēgami atpaliks vairāk un vairāk, laika gaitā kļūstot par kārtējo 3. pasaules "mongoliju" (teritorija liela, iedzīvotāju maz, ekonomika par 100 gadiem iepalikusi). Un tad šis bremzējošais faktors zudīs.

Labi, bet "labējam populismam" (starp citu, ar ko kreisais labāks?) arī ir cēloņi - un vai tā uzplaukums būtu iespējams bez apdraudētās ES vadības kļūdām? Savukārt "Sapņi par Eiropas armiju ir ļoti laba lieta – taču tā ir kārtējā "vīzija", kuras realizāciju var piedzīvot tikai mūsu bērnu bērni." - tur nav ko iebilst. Bet "Krievija atbalsta ES labējos" - tad kā ar Vācijas, Kremļa kopprojektu nordstream, to Krievija neatbalsta, vai? Savukārt, kad mūsu mīļie establišmenta intelektuāļi iebilst "Nordstream ir tikai ekonomisks, ne politisks projekts" - labi, bet tad atkal nesaprotami kāpēc atkal tieši šādu pašu paskaidrojumu nepieņem no Trampam pietuvinātajiem!
Vai izvērtējumā nedominē politiskās simpātijas?
P.S., par autoru "Partijas piederība: nav" labi, bet vai kandidēšana no konkrēta saraksta neskaitās?

Interesanti, cik tālu cien. profesors grasās tikt Eiropā ar tik banālu un pilnīgu politisko neizpratni apzīmogojošu tēzi, ka, lūk, ļaunie "labējie populisti" vēlas visur graut "tiesiskumu un demokrātiju."