Rūta Muktupāvela šonedēļ atkārtoti apstiprināta Latvijas Kultūras akadēmijas rektores amatā, ko viņa pildījusi jau kopš 2014. gada. Paralēli rektores amatam profesore ir arī pasniedzēja un pētniece. Ikviens Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura pirmā kursa students studijas sāk tieši ar Rūtas Muktupāvelas pasniegto "Kultūras teorijas" kursu, kurā jauniesauktie uzzina to, cik definīciju patiesībā ir vārdam "kultūra", lai visu atlikušo mūžu bezspēcīgi nopūstos ikreiz, kad kāds pajautā: "Kas ir kultūra?" Mēs tikāmies ar Rūtu, lai parunātu par to, kā viņa kļuva par pasniedzēju un kas ir labs pasniedzējs, par to, kam mums vajadzīga akadēmiskā izglītība, humanitārās zinātnes un galu galā arī kultūra. Intervija – Elizabete Lukšo-Ražinska. Video – Ģirts Raģelis.
Bērnībā, steidzoties cauri Rīgas Centrālās stacijas tunelim uz Olaines vilcienu, biju iemanījusies negrozīties apkārt, jo tunelī bieži gar sienām valstījās cilvēki, kas man nepatikā lika novērsties.
Līdzšinējā LKA rektore izpelnījusies vienbalsīgu atbalstu.
Jau no pašām pirmajām kara dienām Latvijā ieplūst ukraiņu bēgļi, un līdztekus empātijai un rūpēm, ko viņiem izrādām, mūs nodarbina arī saprotama vēlme zināt, ar ko cilvēkiem nācies saskarties. Kā jēgpilni runāt ar karu pieredzējušajiem ukraiņiem, nepastiprinot gūtās traumas?
"Pat ja teātra izrāde vai vizuālās mākslas izstāde nav bruņuveste kareivjiem frontes līnijās, spilgti mākslas tēli var iemiesot laikmeta vērtības un kļūt par prāta vairogiem pret dezinformāciju, viltus ziņām un propagandu."
Mana meita atbrauca šurp vasaras apavos. Man kaut kas nojuka galvā, es neko nepaņēmu līdzi. Viena harkiviete atbrauca ar bērnu, dokumentiem un matu taisnotāju. Bija pieci grādi, ziema. Tu esi T-kreklā, bez džempera, ar bērnu, dokumentiem un matu taisnotāju.
Ja karš "iesaldējas", proti, Putinam nav resursu vērienīgām operācijām, tad viņam nekas netraucē turēt arī no frontes attālākus Ukrainas reģionus pastāvīgā stresā un regulāri graut ekonomikas atjaunošanas pūliņus ar – formulēsim neprofesionāli vispārīgi – raķešu palīdzību.
Kā var izārstēt zombijus? Es domāju, ka šobrīd vienkārši ir no viņiem jānorobežojas ar augstu dzelzs žogu. Šobrīd es redzu tikai tādu risinājumu. Jābūt reālistiem. Nenotiks tāds brīnums, ka viņi visi pēkšņi attapsies. Tur ir vesela paaudze, kas ir audzināta ar noteiktām dogmām.
Domas par nāvi uzlabo manu dzīvi – piemēram, mazina uztraukumus par ikdienišķiem sīkumiem. Es gribētu būt kā samurajs – gatavs mirt jebkurā brīdī, bet, jo vecāks es kļūstu, jo vairāk attālinos no šī mērķa… un, paradoksāli, tuvinos nāvei.
Tā bija mana sākotnējā ideja: mīlestība un nāve. Es paliku pie šīs idejas un sāku iztaujāt cilvēkus, un lūdzu viņiem pastāstīt par savu dzīvi. Svarīgākajai bija jābūt mīlestībai un tam, vai viņi to bija vai nebija atraduši. Jo cilvēkus var iedalīt divās grupās: vieni zina, kas ir mīlestība, bet otri nezina.
Vairākas Latvijas kultūras organizāciju apvienības atklātā vēstulē brīdina par kultūras norišu krīzi galvaspilsētā – laikus neizsludinātu finansēšanas konkursu dēļ šogad var nenotikt virkne galvaspilsētai nozīmīgu kultūras pasākumu.
kultūrtelpā "Smilga"
Raiņa un Aspazijas mājā
Ventspils koncertzālē "Latvija"
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
PierakstiesTev vēl nav Satori konta un vēlies to izveidot?
Reģistrējies
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
Pieraksties!Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.
Paldies!
Diskusija:
0
Patīk:
3