21.10.2015

Rokpeļņa rokenrols

pirms 3 gadiem

paldies! Foršs raksts. Redzu šajā rokenrolā Rokpelni kā Rokpelni kā Rokpelni.

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Santa Hirša: Kultūras kritiķis ir izmirstoša profesija

Mēs tikāmies ar mākslas zinātnieci Santu Hiršu, lai parunātu par kritikas ikdienu, nozīmi, problēmām un labas mākslas kritērijiem.

Rūgts komentārs par esošo stāvokli (mans un varbūt arī režisora)

Nastavševs, šķiet, zina, ka viņa "izrāde" pie skatītāja nonāks arī apdauzītā viedtālrunī ar apšaubāmu skaņu. Viņa iestudējums man pirmām kārtām ir komentārs par tādu situāciju, kādā tam steidzami nācās tapt.

Jurim

Kolēģu un draugu atmiņas dzejnieka Jura Kronberga piemiņai.

Paziņo Baltvilka balvas 2020 nominantus un starptautiskās laureātes

Jāņa Baltvilka balvas starptautiskās laureātes 2020. gadā ir rakstniece Jurga Vile, ilustratore Lina Itagaki un tulkotāja Dace Meiere par nozīmīgo lietuviešu bērnu literatūras darbu "Sibīrijas haiku".

Matīss Groskaufmanis

Koncertzāles rēgs nākotnes iespēju matricā

Ziņa par akustiskās koncertzāles novietnes atrašanu bija negaidīta. Īpaši tādēļ, ka vēl pirms pāris mēnešiem kultūras ministrs Nauris Puntulis solīja, ka "neviens lēmums saistībā ar koncertzāli Rīgā netiks pieņemts aiz slēgtām durvīm".

Raimonds Ķirķis

Cilvēces elpa. Epus un tā tulkojums

Latviešu valodā samērā īsā laika posmā publicēti triju epu tulkojumi – "Eposs par Gilgamešu", "Dziesma par manu Sidu" un "Kalevdēls". Tas sniedz pamatu runāt par šo darbu nozīmi mūsdienu lasītājam.

Māris Zanders

Kremlis turpina pašizolēties

Lai gan iznākums balsojumam par izmaiņām Krievijas Konstitūcijā bija paredzams, dažas atziņas šis process radīja.

Artis Svece

Divas piezīmes par politkorektumu

Tie, kuri politkorektumā saskata sākumu domāšanas aizliegumam, bieži vien piemirst, ka ierobežojumi par to, ko drīkst vai nedrīkst teikt, pastāv jau tagad.

Gundega Laiviņa

Pieaugšana ar teātri

Deviņdesmitajos es šajā zālē viesojos regulāri, bet manas pirmās atmiņas par to saistās ar laiku, kad man bija kādi četri pieci gadi. Rūtainu kleitu mugurā un zilo vizbulīšu pušķīti rokās es pārbijusies virzos gar tumši brūno sienu uz skatuves pusi, lai pēc Jaunatnes teātra izrādes "Sofijas nolaupīšana" iedotu puķes Gunta Skrastiņa spēlētajam lauvam.

Valda Čakare

Godīgā meitene Stricka villas pagalmā

Lāksonenas pasaulē viss šķiet esam vienā vērtē – priekšmeti, cilvēki, daba, puķes, tīrumi un mājlopi. Ko ar šo spilgto un izteiksmē skaudri tiešo parādību var iesākt izlikšanās māksla – teātris?

Recenzija

21.10.2015

1

Rokpeļņa rokenrols

Eikasija Asija

pirms 3 gadiem

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Santa Hirša: Kultūras kritiķis ir izmirstoša profesija

Vents Vīnbergs