Izstāde "POP UP SHREK". Foto: Liene Lintere.
 
Māksla
02.08.2023

Popaps, patvērums mākslai

Komentē
0

Tad, kad jaunieši kaut ko grib izdarīt, viņi arī paši dara.
Iniciatīvas "Popaps" dibinātāja Santa Kristiāna Krūze par jauniešu vietu mākslā.

Mākslas, pat laikmetīgās mākslas, vide bieži vien nav īpaši pretimnākoša jauniešiem, kas vēlas piedalīties radīšanā un organizēšanā. Šur tur uzrodas kāds projekts, iniciatīva, programma, darbnīca vai klubs, kas dod iespēju mums, jauniem cilvēkiem, profesionāļu vadībā "paspēlēties" un pēc tam doties tālāk pa pareizo taciņu, lai kļūtu par "īstiem un nopietniem māksliniekiem". Taču jauni cilvēki bieži vien min paši savas takas.

Vecrīgas aklajā zarnā Centrāltirgus tuvumā, ēkā, kas par godu ielai, uz kuras tā atrodas, dēvēta par "Alksnāju", jau gandrīz gadu mitinās projekts "Popaps". Pirms "Popapa" telpu kā rezidenci un darbnīcu izmantoja tā radītāja un viena no organizatorēm Santa Kristiāna Krūze. Sākumā, 2022. gada augustā, "Popaps" bija tikai mākslas tirdziņš, bet šīgada martā tas pārtapa izstāžu ciklā, kas līdz šim piedzīvojis jau trīs "piegājienus": "POP UP SEX", "POP UP GOD" un "POP UP SHREK", kas ietver gan vizuālās, gan lietišķās un performances mākslas elementus. Es par "Popapu" uzzināju no instagrama postiem un storijiem, ar kuriem dalījās draugi un paziņas, bet pirmo reizi uz tur notiekošo izstādi "POP UP GOD" aizgāju tāpēc, lai aizdotu vienai no māksliniecēm grāmatas.

Daži no izstādes darbiem neatbilda manai gaumei, jo likās pašmērķīgi viscerāli un bez kāda dziļāka seguma, taču līdzīgi es domāju par daudziem laikmetīgās mākslas darbiem, tostarp tādiem, ko veidojuši arī populāri un atzīti mākslinieki. Tomēr lielākā daļa izstādes darbu mani patiešām dziļi un personīgi uzrunāja. Todien "Popapā" valdošā noskaņa atgādināja Ances Eikenas izstādi "Dievs tēvs debesīs" (to, kura notika Brīvības ielas telpās, nevis ekspozīciju Purvīša balvas izstādes laikā LNMM). Abas izstādes savā, laikmetīgā veidā risina reliģijas tēmu, turklāt tajās atklājas fragmenti no mākslinieku dzīvesstāstiem, kuru liecības – dokumentus, zāļu kastītes, attēlus – mākslinieki lieto kā materiālus instalācijām. Interesantu sakritību ievēroju arī tajā, ka toreiz, kad apmeklēju Ances Eikenas izstādi, pati māksliniece bija klātesoša – viņa sēdēja zem trepītēm, līdzīgi kā "Alksnājā" izstāžu laikā uzturas arī paši mākslinieki.

"POP UP GOD".

Pašreiz "Popapa" organizatorisko kolektīvu veido četras mākslinieces: Santa Kristiāna Krūze, Aleksandra Federika Krastiņa, Liene Lintere un Katrīna Herta. Viņām ir dažāda izglītība un pieredze mākslā, taču visas vieno uzskats, ka mākslas izglītība nav svarīgs mākslinieka statusa priekšnoteikums. Sākotnēji "Popapa" tirdziņos piedalījās pavisam nedaudzi mākslinieki, bet līdz ar izstāžu cikla sākumu 2023. gadā "Popapa" kopiena ir augusi un mākslinieki arvien atsaucīgāk piesakās konkursiem, kuros darbus var iesniegt ikviens, kam ir spars. "Protams, mēs izvērtējam, kāds ir pieteikums, bet cenšamies ļaut piedalīties visiem un dot māksliniecisko brīvību. Svarīgi, ka mākslinieks pats savu darbu uztver nopietni," darbu atlasi skaidro Katrīna. "POP UP" izstādēs piedalās dažādi mākslinieki – gan tādi, kas ir studējuši vai vēl studē mākslu, gan tādi, kas mākslu nestudē, gan vidusskolēni, kuri ne tikai iesniedz mākslas darbus, bet arī veido lielu "Popapa" auditorijas daļu. Sākotnēji "Popapa" auditoriju veidoja galvenokārt organizatoru draugi un paziņas, taču laika gaitā tā ir augusi un šobrīd "Popaps" ar savu neordināro pieeju mākslai atradis savu auditoriju, kuru galvenokārt veido entuziastiski un radoši jaunieši. Protams, atrašanās Vecrīgā, tuvumā Centrāltirgum, paredz, ka bieži ieklīst arī cilvēki, kurus galvenokārt interesē atklāšanā piedāvātās uzkodas un dzērieni, kā arī tūristi, kuri neatlaidīgi cenšas tikt iekšā pat laikā, kad telpas ir slēgtas.

Atskaitot dažus izņēmumus, brīvā, jocīgā, jauneklīgā māksla Vecrīgu lielākoties ir pametusi, vietā atstājot pareizas un nolaizītas izstādes, kas veltītas visam jau atzītajam un kuru dēļ Vecrīga ir pārtapusi par vietu, ko galvenokārt apmeklē tikai tūristi. "Popapa" mājas, "Alksnājs" jeb "patvērums mākslai", kā to dēvē organizatores, ir izlēcējs starp šikajiem un pārspīlēti "autentiskajiem" restorāniem, kafejnīcām un tūristu bodītēm. "Popaps" nav vienīgais mākslinieciskais kolektīvs, kas mitinājies "Alksnājā" – pirms tā šīs telpas apdzīvoja teātra studija "Kāpnes", kas līdzīgi "Popapam" ir jauniešu iniciatīva. Lai gan "Alksnāju" pārvalda biedrība "Free Riga", pašlaik atbildību par to ir uzņēmies "Popapa" kolektīvs, kura dalībniecēm šīs ir gandrīz kā otras mājas. Tā ir vieta, kas komercijas jūrā palikusi autentiska. Protams, ar cēliem nodomiem īri nevar samaksāt ne mākslinieks, ne organizators, tāpēc arī "Popaps" pieņem ziedojumus un tirgo gan mākslas darbus, gan tematiskus piemiņas nieciņus.

"POP UP GOD".

"Alksnājs" ir visnotaļ apbružāta ēka ar nodrupušām sienām un cauru jumtu, turklāt ziemā tā ir īpaši grūti apdzīvojama, jo nav siltināta un tai trūkst daudz citu svarīgu lietu, tostarp sakārtotas kanalizācijas un veselu logu rāmju, kas padarītu apsaimniekošanu un apdzīvošanu vieglāku. Tomēr šis ir gadījums, kas ļauj atskārst, cik lielā mērā telpa ietekmē mākslas darbu, kas tajā izstādīts. Kaut arī "Alksnājam" ir tehniskas problēmas un grūtības ar pieejamību, tajā izliktā māksla šķiet brīvāka, skatītājam tuvāka un interaktīvāka nekā tā, kas stāv sterilā, spoži baltā galerijā.

Pats esmu uzaudzis mākslinieku ģimenē un, var teikt, tēlotājmākslas vidē, kur bieži gadās, ka mākslinieka rokas tiek godinātas pirms viņa galvas. Ar to es domāju: pret mākslinieku izturas kā pret dizaineru, novērtējot viņa tehniskā izpildījuma prasmes, bet atstājot ēnā mākslinieka nodomu un darba vēstījumu – īpaši, ja mākslinieks strādā ar piņķerīgiem materiāliem, piemēram, stiklu, vai tādiem, kas saistīti ar noteiktām komerciālām industrijām (tekstilu). "Popapā" es šo tendenci ievēroju daudz mazāk – protams, manuprāt, ir vērts novērtēt arī darbu tehnisko izpildījumu, tomēr vidē, kur mazāks uzsvars ir kvalifikācijai un izpildījumam, priekšplānā izvirzās arī tas, ka tehnika ir tikai līdzeklis mākslinieciskā vēstījuma nodošanai, un vēstījums tomēr ir tas, ko es primāri meklēju mākslā.

"POP UP GOD". 

Katrai no līdz šim notikušajām izstādēm "POP UP SEX", "POP UP GOD" un "POP UP SHREK" ir savs unikāls mākslinieku saraksts, daži izstādēs piedalās atkārtoti, bet katru reizi parādās arvien jauni vārdi. Izstādes, kas neilgst vairāk par nedēļu, ietver dažādus pasākumus, performances, kā arī iespēju satikt māksliniekus, kas bieži uzturas izstādes telpās. Izstāžu tēmas sapulcēs izvēlas organizatoru kolektīvs – tās sākumā nereti izskan kā joks, taču mākslas darbu tēmas un idejas visbiežāk kļūst nopietnas. Organizatores izvēlas gan abstraktus, gan mulsinoši konkrētus konceptus, par kuriem cilvēkiem bieži jau ir savi priekšstati, ko mākslinieki var apgāzt vai iztaujāt. "Pirmo reizi cilvēki sanāca uz klikbeitu, bet pēc tam saprata, ka darbos ir runa par smagnējām un dziļi personīgām tēmām, piemēram, vientulība vai sava ķermeņa nepieņemšana," par pirmo izstādi "POP UP SEX" stāsta Aleksandra. Nākamajā izstādē "POP UP GOD" saruna vijās par un ap reliģiju – gan tās ikonogrāfiju, piemēram, jaunavas Marijas attēlojumu, gan par to, ko reliģija nozīmē katram māksliniekam personīgi – mīlestību, pesteļošanu vai alternatīvu narkotikām. Arī šķietami muļķīgais jaunākās izstādes nosaukums "POP UP SHREK" spēja vienot darbus par tādām tēmām kā, piemēram, bērnības nostalģija vai sievietes kā princeses loma mūsdienu sabiedrībā. "POP UP" izstāžu sērija parāda, ka ikkatru, pat visdīvaināko tēmu var un ir vērts pētīt dziļāk, ķidāt tālāk. Pat ja skatītājs, redzot tēmas risinājumu, netver to nopietni, no izstāžu telpas viņš visbiežāk iznāk pārsteigts un domīgs.

"Popapa" organizatoru un mākslinieku pieeja mākslai nebūt nav konvencionāla, tomēr pasākumi ir organizēti rūpīgi, ieguldot idejās un prezentācijā pamatīgu, sirsnīgu darbu. Jaunas izstādes šajā sezonā vairs nav plānotas, bet augusta beigās, "Popapa" pirmās dzimšanas dienas svinībās, iecerēta gada balvas pasniegšana un modes skate, kā arī pasākums, kas veidots, lai godinātu un apzinātos visu līdzšinējo "Popapa" darbību un iezīmētu nobeigumu pirmajai nodaļai "Popapa" stāstā, pēc kuras, cerams, sekos vēl daudzas citas.

Ikars Graždanovičs

Ikars Graždanovičs ir jaunietis, kas sevi gribētu saukt par mākslinieku. Strādāja kā kurators "Homo Novus" projektā "Apvērsums". Pēta un interesējas par laikmetīgo mākslu, kino un teātri.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!