Lielbritānijas parlaments atbalstījis leiboristu līdera Džeremija Korbina ierosinājumu un izsludinājis ārkārtas stāvokli vides un klimata jomā, ziņo aģentūra "LETA".
Šis solis gan drīzāk uzskatāms par simbolisku labas gribas žestu, jo nav tiesiski saistošs, taču vienlaikus Lielbritānijas parlaments ir pasaulē pirmais, kas izšķīries par šādu lēmumu. Šobrīd parlaments pieprasījis valdībai sešu mēnešu laikā iesniegt ierosinājumus, kā "atjaunot Lielbritānijas dabisko vidi un nodrošināt bezatkritumu aprites ekonomiku".
Par spīti jaunā statusa nosacītībai, Korbins nosaucis parlamenta rīcību par "milzu soli uz priekšu", nodēvējot klimata jautājumu par nozīmīgāko mūsdienu problēmu un uzsverot, ka likumdevējiem jāieklausās tajos, kurus klimata krīze skars vistiešāk, – jaunajā paaudzē.
Korbina ierosinājums nāca pēc 11 dienu ilgajiem vides aktīvistu protestiem Londonā: to laikā protestētāji nobloķēja tiltus, svarīgus ielu krustojumus un traucēja pasažieru vilcienu satiksmi. Protestus organizēja kustība "Extinction Rebellion", kas izplatījusies arī Vācijā un citās Eiropas valstīs. Ārkārtas situācijas izsludināšana klimata un vides jomā bija viena no kustības pamatprasībām.
Lielbritānija ir apņēmusies līdz 2050. gadam samazināt ogļskābās gāzes emisiju par 80% salīdzinājumā ar 1990. gadu, taču šo plānu var nākties pārskatīt, jo pašlaik tiek uzskatīts: lai ierobežotu globālās temperatūras kāpumu par 1,5 grādiem, pasaulei līdz 2030. gadam siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešu emisija jāsamazina par vairāk nekā 50% no 2010. gada līmeņa.
Neatkarīgā komiteja par klimata izmaiņām, kas sniedz ieteikumus Lielbritānijas valdībai, savā jaunākajā ziņojumā gājusi vēl soli tālāk, ierosinot valdībai pilnībā izskaust siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju līdz 2050. gadam. Ziņojumā norādīts, ka Lielbritānijai strauji jāmaina viss, sākot no mājokļu apkures veidiem un beidzot ar ēšanas paradumiem. Komiteja aicinājusi samazināt gaļas un piena produktu patēriņu, mainīt lauksaimnieku darbības veidus un pilnībā pāriet uz elektriskajiem transporta līdzekļiem līdz 2035. gadam.
Vienlaikus desmitiem pilsētu Lielbritānijā jau izsludinājušas ārkārtas stāvokli un izvirzījušas krietni ambiciozākus mērķus, piemēram, pilnībā apturēt kaitīgo gāzu emisiju līdz 2030. gadam.
1