Sabiedrība
11.07.2012

Kā (ne)veiksmīgi reklamēt savu grāmatu

Komentē
0

Nesen ārzemju medijus satrieca ziņu par kādu amerikāņu rakstnieku Reju Dolinu (Ray Dolin), kuru sašāva kāds garāmbraucošas mašīnas šoferis laikā, kad viņš rakstīja savu dokumentālo grāmatu par Amerikas tautas laipnību. Cilvēki uz šo notikumu reaģēja ar nožēlas pilnu apstiprinājumu, ka grāmata, iespējams, jau no paša sākuma nolēma autoru nežēlīgi ironiskam liktenim. Tomēr vēlāk atklājās, ka patiesā stāsta ironija slēpjas pavisam citā apstāklī – autors bija sašāvis pats sevi, tādā veidā cerot radīt skandalozu reklāmu topošajai grāmatai. Sevis sašaušana ir izmisuma solis, kuru nevajadzētu spert nekādos apstākļos. Tomēr vēsture rāda, ka grāmatas publicitātes celšanai daudzi autori ir gatavi uz pārdrošiem soļiem.

Piemēram, klīst leģendas, ka 440. gadā pirms mūsu ēras sengrieķu vēsturnieks Hērodots (Herodotus) esot neviena neaicināts uzstājies Olimpiskajās spēlēs pie Zeva tempļa ar sava darba "Historiai" jeb "Vēsture" lasījumu. Tā kā Olimpiskās spēles apmeklēja izmeklēta auditorija, tolaik šāda rīcība bija liels risks, kas varēja Hērodotam maksāt ļoti daudz, tomēr pārdrošais solis izrādījās veiksmīgs.

18. gadsimta franču autors Grimo de la Reinjērs (Grimod de La Reynière), iepazīstinot dažus lasītājus ar savu grāmatu "Baudas refleksijas" ("Reflections on Pleasure"),  gribēja izraisīt viņos patiesi neaizmirstamu pārdzīvojumu, tādēļ uzaicināja tos vakariņās, ieslēdza ēdamzālē un stundām ilgi apvainoja, kamēr melnos priekšautos tērpti viesmīļi apkalpoja viesus pie katafalka, kas tika izmantots par galdu.

Savulaik bija grūti pārspēt gudrībā angļu rakstnieci Mēriju Annu Evansu (Mary Ann Evans). Viņa bija viena no pirmajiem autoriem, kas realizēja mūsdienu pasaulē labi pazīstamo mārketinga viltību ar pseidonīma izmantošanu. Dzīvojot Viktorijas laika Anglijā, Evansa rakstīja ar pseidonīmu Džordžs Eliots, tādā veidā izvairoties no sabiedrības vērtējošās attieksmes un izpelnoties labas atsauksmes no kritiķiem, kuri uzskatīja, ka autore ir vīrietis.

Franču rakstnieks Gijs de Mopasāns (Guy de Maupassant) sava darba "Orla" ("Le Horla") nosaukumu uzrakstīja uz gaisa balona un palaida to lidot pār Sēnas upi. Ironiski, ka neilgi pēc stāsta publicēšanas Mopasānu piemeklēja līdzīgs liktenis kā viņa darba varoni – autors sajuka prātā.

 

Amerikāņu dzejnieks Volts Vitmens (Walt Whitman) savulaik pats par saviem personīgajiem līdzekļiem izdeva pirmo dzejoļu krājumu "Zāles stiebri" ("Leaves of Grass") un pēc tam uzrakstīja vairākas slavinošas recenzijas par savu veikumu.

1927. gadā slavenais beļģu izcelsmes rakstnieks Žoržs Simenons (Georges Simenon) par 100 000 frankiem piekrita uzrakstīt romānu, esot ieslēgts stikla būrī pie Mulenrūžas. Garāmgājēji autoram drīkstēja ieteikt tēmas, personāžus, kā arī grāmatas un to nodaļu nosaukumus. Diemžēl grāmata nekad netika izdota, jo laikraksts, kas šo projektu finansēja, bankrotēja. Tomēr šī akcija palīdzēja stiprināt tolaik vēl jaunā rakstnieka Simenona reputāciju.

Par rakstnieku Dž. T. Līroju (JT LeRoy) sabiedrībā runāja kā par transseksuālu vīrieti, kurš pusaudžu gados nodarbojies ar prostitūciju, praktizējis seksuālu vardarbību, lietojis narkotikas un par to visu uzrakstījis savās it kā autobiogrāfiskajās grāmatās "Sāra" un "Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu". Vēlāk atklājās, ka Līrojs ir sieviete vārdā Laura Alberta. Starp citu, Lauras Albertas pārspīlētā tieksme slēpt savu identitāti aiz pseidonīma savulaik noveda viņu līdz tiesas darbiem, jo uzņēmums "Antidote International Films" apsūdzēja rakstnieci krāpšanā. Alberta bija pārdevusi tiesības ekranizēt savu grāmatu "Sāra", neatklājot, kas patiesībā slēpjas aiz autora vārda JT LeRoy. Apsūdzētāju advokāti ASV televīzijai "CNN" norādīja, ka grāmata "Antidote International Films" uzmanības lokā nonākusi kā autobiogrāfiskās literatūras paraugs, taču diez vai autore savulaik piestrādājusi par vīriešu kārtas pusaugu prostitūtu. Savukārt pati rakstniece un viņas advokāti toreiz uzstāja, ka Albertas galvā mīt vairākas personības, un viena no tām esot JT LeRoy. Lai sākotnēji slēptu savu patieso identitāti, Albertai vairākkārt vajadzēja izmantot draugu palīdzību, kuri pārģērbušies devās uz grāmatu parakstīšanas pasākumiem viņas alter ego veidolā. Dž. T. Līrojs esot vērsies arī pēc psihiatra palīdzības – tiesa, terapija sākotnēji notikusi pa tālruni, tāpēc ārsts neko neparastu nemanīja.

Ne tikai autori ir gatavi rīkoties neordināri, lai panāktu grāmatas izdošanos. Leģendārais "Random House" izdevējs Benets Serfs (Bennett Cerf), cenšoties panākt, lai Džeimsa Džoisa grāmatu "Uliss" legalizētu ASV, bija izdomājis plānu vest to pāri valsts robežai ar cerību, ka tā tiks aizturēta muitā. Sākotnēji grāmata netika aizturēta, jo izrādījās, ka daudzi iebraucēji jau bija to veduši pāri robežai. Tomēr pēc paša Serfa atkārtota pamudinājuma grāmata tika aizturēta, un tas bija viens no iemesliem, kas veicināja grāmatas milzīgo popularitāti, tādā veidā panākot tās izdošanas tiesības ASV.

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0