Sestdien, 3. jūnijā, plkst. 19:30 "Baltijas muzikālo sezonu" atklāšanas koncertā Dzintaru koncertzālē uzstāsies izcilais itāļu diriģents Rikardo Muti un viņa vadītais Luidži Kerubīni orķestris.
Temperamentīgais un prasīgais itāļu diriģents Rikardo Muti ir diriģējis pasaules labāko opernamu iestudējumus un simfoniskos orķestrus un zināms ar to, ka nebaidās paust savu attieksmi pret konkrētiem iestudējumiem un interpretācijām. Latvijā Muti un Luidži Kerubīni orķestris izpildīs Franča Šūberta Ceturto simfoniju, Pētera Čaikovska Piekto simfoniju un vairākus Džuzepes Verdi skaņdarbus.
Kerubīni vārdā nosaukto orķestri diriģents izveidoja 2004. gadā, un tajā spēlē labākie Itālijas mūziķi vecumā līdz 30 gadiem, kuri tiek izvēlēti stingrā konkursā.
Muti ir dzimis Dienviditālijā, Neapolē. Rikardo agri sāka mācīties spēlēt vijoli un klavieres, pēc tam studēja kompozīciju un klaviermākslu Sanpjetro Madžellas konservatorijā. Te viens no viņa skolotājiem bija leģendārās kinofilmas "Krusttēvs" skaņu celiņa veidotājs, komponists Nino Rota. Diriģēšanu Muti apguvis Verdi konservatorijā Milānā. Diriģenta karjeras izrāviens sākās ar uzvaru Gvido Kanteli konkursā 1967. gadā. Pēc gada muzicēšana kopā ar Itālijas radio (RAI) orķestri padarīja Muti par "jauno diriģentu, kuru ir vērts klausīties". Vēl pēc gada viņš kļuva par Florences mūzikas festivāla galveno diriģentu, šajā amatā strādājot līdz 1981. gadam.
Septiņdesmito gadu sākumā Muti sāka strādāt ar pasaules labākajiem simfoniskajiem orķestriem: Berlīnes filharmoniķiem un Filadelfijas orķestri. Ar itāliskās ASV pilsētas orķestri Muti saistīja ilgstošas attiecības: viņš bija gan tā galvenais viesdiriģents, gan arī muzikālais vadītājs, pārņemot šo amatu no leģendārā diriģenta Jūdžina Ormandi. Tiesa, prasīgajam diriģentam nekad nav īpaši patikusi amerikāņu attieksme pret klasisko mūziku. "Kad devos koncerttūrēs pa ASV, vienmēr biju satriekts, lasot atsauksmes rubrikā "Izklaide". Tātad kultūra ir domāta patēriņam, nevis iesaistei? Manuprāt, kad es eju uz koncertu vai operu, dodos uz vietu, kas liek manam prātam strādāt," Muti reiz teicis intervijā "Financial Times".
Pat savas karjeras sākumā diriģents atteicies no piedalīšanās izrādēs Florencē, Milānā un Parīzē, ja viņam nav gājusi pie sirds konkrētā interpretācija. Tā 1992. gadā Muti pameta prestižo Zalcburgas festivālu, jo viņam nepatika Mocarta operas "Tita žēlsirdība" iestudējums. Muti bija Milānas operteātra "Teatro alla Scala" ilggadējākais mākslinieciskais vadītājs (1986–2005), taču vētra diriģenta un mūziķu attiecībās izcēlās brīdī, kad viņš iebilda pret orķestra pārcelšanos uz pilsētas nomali pēc ēkas rekonstrukcijas uzsākšanas. 2005. gadā viņš sāka strādāt par Čikāgas Simfoniskā orķestra galvenais diriģentu, bet 2011. gadā – par Romas operas goda direktoru. Muti 47 gadus sadarbojas ar leģendārajiem "Vīnes filharmoniķiem".
Latvijas mūzikas cienītājiem Maestro Muti vārds nav svešs, jo diriģents ir sadarbojies arī ar latviešu klasiskās mūzikas māksliniekiem. 2012. gadā Latvijas Radio koris Monpeljē, Francijā atskaņoja Dž. Verdi Rekviēmu. Par šī skaņdarba interpretāciju Muti saņēma prestižo "Grammy" balvu. Zalcburgas festivālā viņa vadībā ir dziedājis gan latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko, gan soprāns Marina Rebeka. Savukārt mecosoprānu Elīnu Garanču ar Muti saista īpaša radoša sadarbība: Vīnē viņa ir dziedājusi Kerubīno V. A. Mocarta "Figaro kāzās", Oktaviānu R. Štrausa "Rožu kavalierī" un Šarloti – Ž. Masnē "Vertera" jaunajā iestudējumā, bet Zalcburgā – Verdi Rekviēmu.
Diriģentam 2015. gadā bija veltīts īpašs raidījums Latvijas Radio 3 "Klasika". "Mēs neizklaidējam klausītāju, mēs atskaņojam mūziku, jo mūzika ir kaut kas vairāk nekā mūziķi. Absolūta patiesība nav iespējama, jo citādi cilvēks būtu Dievs, taču katrā mūziķī ir maza daļa no šīs lielās patiesības. Nebaidieties, ka nesapratīsiet mūziku, tā ir jāsajūt. Galvenais nav notis, bet kas aiz tām, un aiz tām ir – Visums," kādā no sarunām ar atzinis diriģents.
Rikardo Muti saņēmis gan prestižo "Grammy" balvu, gan arī dāsnāko prēmiju akadēmiskajā mūzikā – Birgitas Nilsones balvu, kuru saņēma par izcilu ieguldījumu opermākslā un koncertdzīvē, kļūstot par otro šīs balvas laureātu. Balva naudas ziņā ir šobrīd lielākā, kādu piešķir klasiskās mūzikas pasaulē – uzvarētājs saņem vienu miljonu ASV dolāru.
"Rikardo Muti neapšaubāmi ir viens no visspilgtākajiem un izcilākajiem diriģentiem!" uzsver mūzikas vēstures pārzinātājs, Latvijas Mūzikas akadēmijas Audiovizuālo ierakstu eksperts Juris Griņevičs.
Diriģenta gaitu sākumā – pagājušā gadsimta 60. un 70. gados – viņš diriģēja visu klasisko t.s. "dzelzs" repertuāru, ir daudz strādājis ar baroka mūziku. Muti ir arī viens no visveiksmīgākajiem slaveno Vīnes Jaungada koncertu diriģentiem, viņš ar "Vīnes filharmoniķiem" ir sadarbojies četras reizes – 1993., 1997., 2000. un 2004.gadā.
"Manuprāt, tāda repertuāra amplitūda ir neparasti itāļu tautības diriģentam un atklāj viņa talanta stilistisko daudzveidību," stāsta mūzikas vēstures pārzinātājs. Griņevičs uzsver, ka paliekoša vērtība ir skaņu un video ieraksti. Fakts, ka Muti ir itālis un ilgus gadus bijis Milānas operteātra "La Scala" mākslinieciskais vadītājs, ir veicinājis daudzu pasaulslavenu operu iemūžināšanu, tādējādi padarot tās pieejamākas klausītājiem. "Tas ir ārkārtīgi pārliecinoši un iespaidīgi!" par Muti diriģēto operu ierakstiem saka Latvijas Mūzikas akadēmijas eksperts.
Ja klausītāji grib doties uz koncertu sagatavoti, viņa vērtējumā īpašas pieminēšanas vērts ir stipri pasens Džuzepes Verdi operas "Aīda" ieraksts ar fenomenālu solistu sastāvu, proti, ar Monseratu Kavaljē un Plāsido Domingo. "Manuprāt, šī ir viena no visu laiku labākajām un lieliskākajām "Aīdas" interpretācijām! Šis ieraksts jau tuvojas pilnībai, un pilnība operā, kā zināms, praktiski nav sasniedzama," atzīst Griņevičs. Tāpat viņš izceļ Muti diriģēto Verdi "Otello" ierakstu, kurā piedalījās izcilais latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko un Čikāgas simfoniskais orķestris: "Šis koncertuzvedums bija tik lielisks, ka atgādināja operas zelta laikus!"
"Baltijas muzikālo sezonu" 2017. gada sezonas atklāšanas koncerts notiks Dzintaru koncertzālē 3. jūnijā. Festivālā piedalīsies diriģents Rikardo Muti un Luidži Kerubīni orķestris, operdziedātāji Elīna Garanča, Hibla Gerzmava, Lorenss Braunlijs un Sāra Koberna, vijolnieks Džošua Bells, pianists Deniss Macujevs un džeza mākslinieks, trompetists Kriss Boti.
Biļetes uz "Baltijas muzikālo sezonu" koncertiem nopērkamas "Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietās un internetā. Biļešu cena no 15 līdz 75 eiro.
0