Lea Fournier
pirms 1 gada
Skaisle Jatalniece
pirms 1 gada
Parasti es kreņķējos, ja nevaru dabūt to , ko gribu , tāpēc es trenējos negribēt to, ko nevaru dabūt - piemēram, seriālu ar jrt aktieriem. Galu galā - Keišs nekad nav bijis mans aktieris, bet Zariņas mēmo skraidīšanu un valstīšanos pa skatuvi es jau atskatījos Mielastā. Tur arī šādus tādus plikumus , kuri uz mani tomēr iespaidu neatstāja, redzēju.
Tā kā jā - tā kaut kā, gaidu īsto teātri. Keišs ļoti skaisti Spēlmanu naktī pateica , ka ilgojoties pēc mums - skatītājiem. Es to ļoti personīgi uztvēru, noticēju.
K G
pirms 1 gada
Vēl interesētu, kura autora rokai pieder policistes naktsvizīte "studijā" un epizode ar jūraslauvu un kūku. Episki krindžīgākie momenti. Varbut domāts kā podjobka citādi "smug" materiālam, nedaudz izsist no pompozā, selfimportant ritma, bet, nu
K G
pirms 1 gada
Oliniete
pirms 1 gada
Mazliet jau realitātes tomēr vajag pat seriālā. Kas attiecas uz recenzijas autori, tad nesaprotu, kas tās par tādām mistiskām bailēm no PSRS seriāliem, kam piedēvē vecmodības, lētuma un konveijertipa aktierdarba pieskaņu. Vai tiešām te domāts ikoniskais "Ilgais ceļš kāpās?" Latvijā veidotie seriāli bija iespēja ražot vēl pāris mākslas filmu gadā papildus tradicionālajām 7. Un mūsējie nekad nav bijuši ar seju dubļos. Pārsaukt mākslas filmas par aktierfilmām bija tāda lingvistiska kaprīze, kuru nekad neesmu sapratusi. Tad jājautā Arvīdam Krievam un Sarmītei Ēlertei. Mākslas filma tomēr iezīmē zināmu kvalitāti, kamēr aktierfilma var būt da jebkas.
Armisande Lase
pirms 1 gada
K G
pirms 1 gada
K G
pirms 1 gada
Runājošās galvas. Katrā kadrā pa divi, pa divi, viens pret otru, un runā, un runā. Šis, lūk, manuprāt ir režisora fēleris, jo nezina elementāru tehniku, kadra uzbūves un dinamikas principus. Tā teikt "kino valodu", ar kuru jāstrādā līdzās runātajam tekstam.
SPOLER ALERT
Un noslēgums? Neproporcionāls visa materiāla buildupam; kā recenzijā saka - show, don't tell. Sajūta, ka spēlēt var mūžīgi un beigās visiem vajadzētu aiziet tālēs kā 9 1/2, bet, nu, skatītājam tas būtu antiklimaktiski, tamdēļ vārdiski uz pirkstiem jāparāda, kas tas bija.
Skaņa. Kkas nav līdz galam atrisināts ar ieskaņošanu un apskaņošanu.
Toties ir virkne vizuālu atradumu - gan filmētāja/montētāja acs, gan pēkšņas nianses, kuras ir pamanītas un izmantotas (nevis neizmantotas). Kamera un vizualitāte.
Kā arī BEIDZOT kaut kas, kas, jā, ir par mūsdienām. Iespēja redzēt sevi "no malas", tas taču ir interesanti. Tamdēļ vien atpogāju maciņu. Bet nākamreiz ieteiktu autoram nebūt lepnam un tomēr bišķ pamācīties tehniku
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Linda Curika
0Uzvarēt Krieviju sociālajos tīklos
Mēs esam Bučā, pie Irpiņas tilta, Hostomeļas lidostā. Katrā vietā, caur kuru braucam, ir ieplānota apstāšanās un iekšlietu ministrs vai kāds no viņa komandas izstāsta stāstu. Tiek organizēts grupas foto pie milzīga autoplača, kurā grēdās sakrautas cauršautas mašīnas. Kādā no mašīnām palikusi izbirusi makaronu paka un pamperu iepakojums.

0
Diskusija: kā runāt ar Ukrainas kara bēgļiem?
Jau no pašām pirmajām kara dienām Latvijā ieplūst ukraiņu bēgļi, un līdztekus empātijai un rūpēm, ko viņiem izrādām, mūs nodarbina arī saprotama vēlme zināt, ar ko cilvēkiem nācies saskarties. Kā jēgpilni runāt ar karu pieredzējušajiem ukraiņiem, nepastiprinot gūtās traumas?

Ieva Rodiņa
1Maigs apskāviens uz apokalipses fona
Rešetins turpina skatītājus iepazīstināt ar mūsdienu franču dramaturģijas darbiem. Sebastjens Tjerī lugā "Momo" uzsver, ka tieši neiejūtība un nespēja ļauties patiesai beznosacījumu mīlestībai pret savu tuvāko ir mūsdienu civilizācijas izplatītākā "slimība".

Māris Zanders
2Trioceros jacksonii xantholophus Latvijas politikā
Iekšlietu ministres Marijas Golubevas un ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga profesionālās karjeras nedienas, ja paveras uz citu valstu pieredzi, nav nekas īpašs. Tomēr Latvijas politikas saprašanai visnoderīgākā lasāmviela ir pētījumi bioloģijā.

Kino
08.12.2020
8
Te kādreiz bija teātris