Andrim Hiršam
Beidzot! Beidzot kāds ir padarījis grūtu starpokeānu jaunavu un nu mums lēnām kā lepra tuvojas papīra cilvēciņu rase papīrs var sagriezt un var izlīt mūsu zilās asinis papīra cilvēciņi ielīdīs mūsu lidostās atstātajos čemodānos mūsu aplīmētajos (Parīze, Budapešta, L.A....) koferos, mūsu dzeltenīgajās tirgus tašās starp tikko klopētām zivīm un visādās citādās negaidītās vietās nezinu vai labi vai slikti sajūta - boronui*(lietvārds) nevajag arī notikumi risināsies strauji apsvērumi kā akmentiņš lidināsies virs manas arrarama (precizējums) jūras. Ļauni flomāstera smaidiņi uzvilkti nekārtīgi rūtaini augumi gaita kā hjemoitu (īpašības vārds) zem mūsu jumtiem resp. mūsos iekšā kā japaleno pipari virmos bailes virmos gaidas virmos skauti vispār...leipo
Mežoņi
Praktisks piemērs sagrautai brīvībai
Ir mežoņi tie atņem maizi ja nemaldos
Bet varbūt saldumus
Tie uzupurē zagtas indiešu svētās govis
Tie izlej vidusjūru kā vecīšu kompotu uz komunālā dzīvokļa tarakāniem apsēstās grīdas
Un praktisks piemērs to nāvei
Ir citi mežoņi kas apēd iepriekšējos
Mikrobi ir runājuši
Mikrobi ir paēduši no atvērtām piena pakām
Bērni
Tomam Treibergam
Ir teorijas par bērnu rašanos
Viena no tām ir manējā raugi
Ja esam vadījuši naktis skaudrās
Nojausmās par sapņiem kas notrieks
Mūs zemē tuvākās nedēļas laikā un no šīm nojausmām
Itin rūpīgi vijuši dzidras
Kūniņas tad no šīm kūniņām
Kādreiz var izrausties mūsu murgi
Mūsu dzīve mūsu fantāzijas
Kuras atlaidušās gluži kā mīkstā ādas dīvānā
Parādīsies mūsu bērnu acīs kuri jau kādreiz ir bijuši mūsu šķēpneši
Un mūsu anonīmie pielūdzēji
Mogwai - Secret Pint
Vīri sēž pie
Ozolkoka galda bauda
Koka kausos salietu
Baznīcas elu kas
Sārmains kā pasaules dalīšana
Sašķeltas naktis plīst viegli kā medus sveces
Tavā galvā
Forts
Es piecēlos - izmēzu no acīm ziedputekšņu kaitīgās daļiņas - uzvilku tuniku - paķēru ierūsējušu stroķi - izvilku no tā stulbkrāsas rozes - izsviedu tās atejā (lai nelien acīs) - paskatījos vai nav kāds ko nošaut - nebija - devos gulēt
Wunderkind
1-1-1
Celofāna pavērtie spārni
Upurē savu kritienu
Skaita tēvreizi pirms
Elles ierīces izmantošanas
Vijoles klaigā no pagraba
Varbūt vajadzētu izlaist tās ārā
Piečīgāt skumju ieleju
Plauktu rindas ar zaptēm
Un plaukti pielijuši pēc pēdējā varžu lietus
Mēs skaitam tēvreizi kā reizrēķinu
Pirms ielecam labprātīgi elles ierīcē
Un nesaprotu ko nožēlojam
Tēvreizi vai lēcienu
Ir nokauti Otel-lopi
Tie sašļukuši peldēja man garām
Dīvaini par šo upi izņemot mūs neviens nezināja
3-3-3
wunderkind baby
wunderkind ir mūsu spēļu vilcieniņš
wunderkind ir pabeigtība
un wunderkind ir spiegs
4-4-4
aizej malā jo bāka
gāžas vai tad nepamanīji ka pagātnes bāka
bija pizas tornis
un lai krīt es sēdēšu netālu parkā dzeršu sangria un gaidīšu tavu nopūtu skrienam
O_d_a #2
Vai drīkstu jūs
Lūgt uz vienu čarlstonu
Uz vienu glubja pēdējo dziesmu
Vai apmetīsim loku
Gallu krītošajās debesīs
Esi klāt kad kafijas biezumus
Klepos teātra magnāti
Esi klāt kad upuri kritīs vēlreiz
(padevušies bez cīņas)
esi mans kara lauks
Tautas nodevējs
Vai gaisma ir vienīgā dzelteno
Toņu gamma kurā esmeraldas
Pēc pelnrusķītes pavēles dejo valsi aizej
Pēc maizes mīļā uz veikalu pie kritušā erceņģeļa
Aptaukušā baletdejotāja varbūt
Tad ticēšu ka esi analogā gamma citādāk
Nē nodošu tevi nāvei uz redzi
Tiekamies ar kukuļiem pie kāda
Pulksteņa kas sten manu nodevību
Atklājot
Lietulība 2
Tavas mājas dzīvniekā uz lietu atmiņu
Raugās ar vieglu lietulību
Mazs bērns aizrijās
Lieta iestrēga tam rīkles ugunspunktā vētras epicentru upurtemplī
Tad kāpēc gan lietām neizkastrēt savu iedarbināt mašīnu
Vai citas lietas tām traucēs vai lietas atkal lietas traucēs ieskriet sienā
Vai mašīna to vien negaida
Vai lietas arī ir lietas vai šoreiz skaista izņēmuma kārtā
Kaut kas cits vai lietām būs jāaiziet uz savu trūdošo cietumu
No kura
Tās vienalga izkļūs tikai
Nedaudz pārlietotas un zāļu lietū izmērcētas
Maņas
Es dzirdēju čīkstošu kāpņu sarunu
Es redzēju kāzas - saderinātie stāvēja ar mugurām viens pret otru
Es redzēju to aizmigušās binokļu acis
Es dzirdēju manekenu dejas soļus
Es jutu tavu prātu sniedzamies
Algoritms
Uz nozagto atmiņu
Ved visi ceļi no Romas
Es ieberu sāli tavā cukura trauciņā
Tu tā saki
Es samainu tavas drošības zīmes
Tu tā saki
Izkliedzu un izvemju ikara spārnus
Tu tā saki
Tad kāpēc man censties ieriebt
Un grebt alfabētu tavās aukstajās asinīs
Un visos tavos saprātos redzēt zilos graudiņus
Un gaidīt kad uzsprāgsi
Paraujot līdzi kuģa karkasu
Un noslīcināt tavus nedzimušos miera nesējus
Apēst lapiņas ar taviem pareģojumiem
Un kāpēc man iesaistīt tevi naftas dejā pār neēdušo pasauli
Kāpēc man risināt paštaisītas krustvārdu mīklas
Un kāpēc tu saki ka esmu mesija
***
Laikmetnesis-matadors
Spānijas saulē savas
Sievas-mehāniskās lelles
Baterijas uzlādējis
Ledus arēnā pasniedz
Bifštekus un samaltas
Zemeslodes plācenīšu formā
Laikmetnesis apstājies
Grīļojas-galīgi apmurgojies
Te tev nu bija
Satraucošā pukstošā
Vēstures sirds
***
Bļitkotāji noslīcināja upi
Nekaunības pilni tie lika
Vārīties gaujai pašai savā sulā
0