Par sevi: “16 gadi, topošā dārzu un parku veidotāja, patīk daudz gulēt, arī sabiedriskajā transportā. Dzīvoju Rīgā, divatā ar māsu, mācos Jūrmalā. Vienmēr visu kavēju, pilnīgi katru rītu skrienu pāri stacijas laukumam uz vilcienu (pl. 8:29), spēlēju stabuli, blokflautu & futbolu!!” Ildze Pravorne piedalījās šī gada Iesācēju autoru seminārā.

Aizraušanās

Mati plīvo vējā traucējoši

Ilgas...

Ilgas pēc matu gumijas

Nopelni naudu, nopērc to

Ir ērti, labi

Mati pārāk tuvu, āda sāk tirpt

Ņemot to ārā sāp.

Mati plīst..

Bet mati atkal vējā plīvo..

Tu tā nevari. Tu nogriezi matus.

Atbildība

Jaucot man matus, sajauci man galvu

Domāji, ka gaidu baigo laimi baltos ābeļziedos

Es biju laba, un nemaksāju par grand Prix balvu

Es tikai pieneņpūka jau uz nākamā pleca.

Ja kas man vēl nav 30.

Ikdiena

Veros kartē

Man jāuzzina kā nokļūt līdz Mārstaļu ielai

Bet karte ir mans meditācijas punkts

Vajag kaut ko.... hmmm kafiju.

Kafija tagad mans meditācijas punkts

Mani gaida, no manis gaida

Es nevaru atļauties kavēt

Man jāizder un jāiet

Veros kartē

Taksi lūdzu, līdz Mārstaļu ielai

Piedodiet

Manas lūpas ir riepas

Kā īstam gruzovikam

No oktobra līdz martam rievainas - ziemai

Žēl man nabaga cilvēkus

Kas skrien pāri sarkanajai gaismai

Bet manām riepām bremžu nav

Vasarā es šmaucos, man nepatīk braukt ar maigām riepām

Tad es jūtos kā gruzoviks bez riepām

Kā Monika bez blonduma

Es.

Apēd savu lietoto šokolādi

Atdzīvini šproti

Nav atšķirības meklēt jēgu

Vai no kurienes apelsīna oranžums

Viss viens. Tu skaties uz mani citādi.

Es saprotu, no ārpuses es esu normāla

Reāla, tikai dažreiz teatrāla

Tur nav nekā amorāla

* * *

plūmes krājas kokos

vasarnieki jau aizbraukuši

tās moka mīkstos zarus

tagad nav nozīmes vai esi mīļā Maija

vai sētai-pāri-rāpies-zaglis -

noņem tās plūmes no manis