Kristīne Fedotova mācās vidusskolā, raksta ar kreiso roku, un viņu interesē dzīve. Tādēļ viņa raksta dzejoļus, parakstās kā Kreile un piedalījās šāgada Iesācēju Autoru Seminārā.
H.M.
* * *
noskati mani glāsmainās
melanholijas skavās tītu
ar neaprēķināmu spītu
asterēs ziedlapas raisās un izlien
pašas sev priekšā
uz pagānu sirsnības sliekšņa
kur uzdīgst meitenes zeltainos
vainagos tagad ar aptītiem boa
ap mīlestību
ap skavām
ap melanholijas pielietām pļavām
es aizsūtu savu visu samtainību un zīdu
lai tikai tu tajos ieaustu
savpatību
* * *
tavas kustības miegā ir pusplēsti glāsti
viss ir viens izdedzis tukšums
otrpus naktij kur slāpst
pēc nevīžīgajiem smiekliem
tu esi viss visums un visi stāsti
par mani pašu
tu esi radījis mani kā postošu
auku klusuma dvašā
tavas kustības miegā ir uzdāvināti glāsti
ierakstīti manī tie aiziet garām
tām ielām kas sākas ar aiz…
aizvēja, aizsaules, aizkapa iela
visas tik plašas un lielas
un tukšas pēc ziemas
visas tās dienas ir tikai mirkļi
kā stinguši vārnas ķērcieni
pusplēstā knābī
* * *
mani sarkani plaksti
tavas asinis zilas
ziloņkaula plāksnītēm
noklāts tavs skatiens kad mosties
un miegot visi lifti
aizkrīt ciet kuros es visos
pielūdzu sāpes kuros es visos
kuros es kuros
mani sarkani plaksti
tavas asinis zilas
bet citā orbītā riņķo
un kuras
un elpas nesatiekoties kuras
Tavās krūtīs ir auļojošs zirgs
Mazputniņš aizdedzies sniegā
piemet vēl vienu pagali
mākoņu rietā
Kaprona zeķes uz trotuāra
runā ar mednieka
iekšām niedrēs
vēlāk pazudis raudās
vīna dārzs
Septiņu gadsimtu izlolots
lāsts viņā pierē
irbulīšos ierāmēts
un piekārts pie vienām
pie otrām tavas patības
ejām un
piekāsts
Tavās krūtīs ir auļojošs zirgs
ar šoseju zilgmi
krēpēs
* * *
mati mezglā
tur augšā
pie debesīm līgojas
kailie un kailie
smiekli
mati mezglā
kur visur visapkārt
kā polārā mīlestība
zaigojas tukšums
un pašā zenītā
aiziet raseņu asaras
klibodamas pāri
skārda gredzeniem
kuri pastāv vēl stiprāk
turēdamies pie saknēm
zemē kuras savijušās
kā mati mezglā
* * *
es nestāvu gadsimtiem pāri
tikai ieelpoju to smagumu
kas pēc lietus no visuma gāžas
kā svešāda ataraksija
kuras nebija vēl pirms mums
* * *
Svētā mierā tu iemalko piektdienas rītu.
Izlasi avīžu virsrakstus -
nosities, noslīcis, atrasts un sodīts.
Un labs garastāvoklis visai dienai.
* * *
Mēness spēlējas ar tevi
kūstošās smiltīs.
Visas pasaules centrs
ir tava naba
Un es esmu tikai
pavadonis.
Sals
krusa krusa krusa krīt uz pelēkiem vaigiem
un es tevi vēlreiz nesasaukšu starp krītošām zvaigznēm
un es tevi nesastapšu starp sienām
tu esi artērija dieva vaigā
es izbrienu balto dienu ar smagiem zvejnieku zābakiem cauri
caurspīdīgi karājas gaisā sasalušie vārdi un krājas
un es esmu dieva skropsta
* * *
Nagi zied.
Lūst mati, sirds
un lobās āda.
Ne jau vitamīnu trūkums.
Mīlestības
0