Nogalini Budu, pirms uzzini, ka viņš ir

Paldies par šo recenziju. Pagājušajā nedēļā apmeklēju izstādi, tāpēc raudzījos pēc kāda publicēta komentāra iespaidu salīdzināšanai.
Manuprāt, būtiski ir uzsvērt Simonas lielo sociālo ieguldījumu dejas teritorijas attīstībā Latvijā. Pēc vairākiem gadiem, ar nodarbošanos pildītiem, cilvēkam vēl jaunam esot, tāds ir rezultāts - gatavs ievietošanai Rīgas mākslas telpā. Radošas biogrāfijas uzturēšana pieprasa individualizēšanos.
Pirms pāris gadiem man vēl šķita, ka ķermeņa kailuma atrisinājums tā labākajā formā piedien mūsdienu dejai ar atšķirīgu pieeju tam, kā tiek veikta atsaukšanās uz autentisku kustību Eiropā. Līdz ar to buto cēlonis [aktīvais konteksts] piedāvāja nesavietojumu ģeogrāfisku attēlojuma valodu. Taču jāatzīst, ka Simonas un domubiedru kopdarbība nu jau spēj nodrošināt vērā ņemamu mākslas translāciju - jaunas kultūras parādīšanos redzamajā laukā. Tas ir ļoti iepriecinoši. Pastāv radikāla atšķirība starp divām sienām - japāņu dejotāju un latviešu dejotājām. Tā izpaužas ķermeņu fiziskajā nesavienojamībā [zīmju sistēmu nodošana/apmaiņa bez seksualitātes tirgus]. Iedziļināšanās buto estētikā vedusi kustības izstādes autorus pie ādas un ekrāna mijiedarbības demonstrācijas, padarot cilvēka būtnes iekārojamāko virskārtu tukšu. Atveroties vēl neapūgtam uztveres laukam, pazūd sajūta par nodevību, Rīgas buto telpā meklējot pierādījumus jautājumam - kas ir [tas] ķermenis. Paliek dalīta pamatne valodas izstiepšanai uz priekšu [no vardabības brīvā labākā nāktonē]. Kāda laipna uznākšana visā augumā bez spēka paņēmieniem!

""Dīvainība izglābs pasauli." Ticu, ka tā.- piedodiet, no kā izglābs? Un kad, vai pēc kādiem kritērijiem mēs zināsim ka esam izglābti, un kāds būtu rīcības plāns pēc izglābšanās?