kuģis
pirms 7 gadiem
Tāpat Buka piezīmes par latviešu klejatnīgumu - protams, latvieši kā tauta nebūtu izveidojušies, ja nebūtu maztautu jaukšanās, kas sevišķi notika Daugavas reģionā un Rīgas apkaimē. Taču Buks nezkāpēc atkal ignorē etnogrāfiskā materiāla piesaisti konkrētām lokalitātēm - lībiešu materiāls un valoda ir skanējusi visnotaļ konkrētā vietā Latvijā, ventiņu dialektā runā visai konkrētā Kurzemes areālā, Malēnija nav kaut kāda nevienam nezināma nenovietota utopija, Krustpils tērpu nēsā Krustpils novadā, nevis Bārtā, par Latgali vispār nerunāsim utml.
kuģis
pirms 7 gadiem
Tuvākais piemērs: "Zviedrija vienmēr ir bijusi imigrācijas zeme", un, rau, šāda vēsuriskā reprezentācija tiek izmantota, lai leģitimizētu aktuālus politekonomiskos procesus, pareizāk sakot, aktuālu politekonomisko praksi, programmu, skats uz pagātni, kas wishful thinking manierē tiek padarīts par pašpiepildošos pareģojumu.
Tieši tāpēc tās nav vienkārši nevainīgas replikas, laiskā gaistonē pasēdot pie kafijas vai vinčika. Buks, līdzīgi mūsdienu zviedriem aģitpropam, izvirza tendenciozu vēsturisku interpretāciju: "latvieši vienmēr ir bijuši klejotāju tauta", bet Šlāpins iesākumā vispār norauj jumtu: "Par to ar sašutumu tika runāts jau 80. gados, kad iebraucēji tika saukti par migrantiem un okupācijas varas iesūtītiem cilvēkiem, kuru mērķis ir izšķīdināt nāciju" (Ždanoka, vai vēl labāk, Rubik, Urbanovič, tu?)
Līdz ar to padoms 'šīs lugas protagonistiem: beidziet, lūdzu, savu apjukumu un estētisko kāri pēc dažādības kā politisku programmu projicēt uz parastajiem, normālajiem ļaudīm, kuri vairumā tomēr dod priekšroku stabilai mītnesvietai, mājai, nevis Berlīnes narkomānu skvotam vai Spānijas patiltei. Jo, ko, piemēram, dara Vīnbergs - marginālās pieredzes un margināļus izmanto kā argumentu pret parasto, vai vēl labāk, marginālās pieredzes izmanto kā priekšrakstu normalitātes noārdīšanai un pārrakstīšanai, līdzīgi Ļeņinam, marginālo padarot par politisko dienaskārtību, kam būtu jāattiecas uz visiem. Tāpat Ļeņins kaut ko tik marginālu kā terorisms un proletariāta diktatūra padarīja par ikdienas politisko praksi, kas skāra un pārmainīja masas. Mīļie, esiet skeptiski pret margināļiem!
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
0
Nevienlīdzība kā augsne populismam. Saruna par politiku un ekonomiku Latgalē
Kamēr Latvija domā, ka ar Latgali neko īpašu nevajag darīt un ka tā atpaliek dabisku, ekonomisku iemeslu dēļ un vispār paši vainīgi, tikmēr pati Latvija kļūst par Baltijas reģiona Latgali, par visvairāk atpalikušo Baltijas valsti.
0
Neviens nezina, ko no manis sagaidīt. Saruna ar rakstnieku Marju Ivaškeviču
Rakstīju bērnišķīgi ironiskā valodā, lai ievadā ļoti vienkārši izskaidrotu sarežģītus notikumus. Ievads kļuva par iemeslu uzbrukumiem man, jo viņi nespēja iedziļināties pašā grāmatā. Man tika anonīmi draudēts ar nāvi, un policija sāka izmeklēšanu, taču neviens netika apcietināts.
0
Saruna par sievieti un neprātu kultūrā
Man bija brīnišķīga saruna ar vienu kundzi pansionātā, viņai ir 85 gadi. Es jautāju: kas mainās, novecojot kā sievietei? Viņa atbildēja, ka foršākais, kas ar viņu kā sievieti notiek – viņa var atļauties būt pilnīgi traka. Nevienam tas vispār vairs nerūp. Tā esot viena no atbrīvojošākajām sajūtām, ar ko viņa saskārusies.
Sarunas
19.10.2016
3
Modernie nomadi mūsdienu pasaulē