Luciuss Kellers, Prusts Engadinā
Insel Verlag, 1998
Grāmata, ko nejauši ieraudzīju grāmatveikala skatlogā Heidelbergā, stāsta par satricinošu atklājumu, es nejokoju, - mazā kalnu viesu mājā Alpos pie Berninas pārejas pirms gadiem divdesmit vecā viesu grāmatā blakus vācu un holandiešu tūristu vārdiem tika atklāts 1893. gada 22. augusta ieraksts: “Luijs de la Salls, Marsels Prusts. (A. G.) Putnam, kas šodien dziedāja.”
Luijs de la Salls nebija nekāds noslēpums, bet visa intriga vijās ap putnu un A. G. Kad mēs uzzinām, ka par iniciāļu spēli kā mēģinājumu padarīt reālu mīļotā cilvēka tuvumu Prusts raksta 1893. gada dzejolī prozā “Presence reelle”, ka burts G norāda uz kādu rakstnieku apbūrušu grāfieni, bet burts A - uz iepriekšējā gadā mirušu draugu, ka “putnam, kas šodien dziedāja” ir rinda no Vāgnera “Meistardziedoņiem”, tad arī kļūst acīmredzamāks, ka mūsu kādreizējie pārdzīvojumi slēpjas visnejaušākajās vietās un tikai gaida, lai mēs tos pazītu, padarot reālus.
0