“Tiem, kas atnāks mūsu vietā...” raksta Eliade kāda sava stāsta veltījumā, kā apkopojot savu aizrautību ar laika nobīdi, atkārtošanos, iespēju nenomirt un vienkārši – skumīgo novecošanu. Pateicoties Eliades prozai, Rumānija iegūst vēl papildus vaibstus savā Drakulas stāstā, bet Indija – vēl vienu savas mistiskās noslēpumainības liecību. Lasīt Eliadi nozīmē risku laisties tajos saldajos sapņos, kur, pateicoties kādam neticamam un brīnišķīgam gadījumam, kļūst iespējams tas, kā mums pietrūkst – iespējas pārvietoties laikā, pēkšņi pārtraucot savas dzīves bezjēdzīgo nolemtību. Vēl īsti nepamodies no šiem lipīgajiem tekstiem, tu sev uzdod jautājumu: “Bet ja nu pēkšņi tas ir pa īstam?” “Skaidra un skumīga” ir atgriešanās profānajā dzīvē kā rumāņu jauneklim Alanam saldkaislajā indiešu mīlas stāstā “Maitreji”, bet ja es pēkšņi izrādītos rakstnieks, es tomēr kādu savu stāstu gribētu sākt kā Eliade: “Nekad neaizmirsīšu naktis, ko es pavadīju kopā ar Bogdanovu un Vanmanenu Seramporā un Titagarhā, pie Kalkutas.”
Uldis Tīrons
0