dzimmijs13
pirms 5 gadiem
Tad - performances ir "nebijis novatorisms", vai... "deevolūcija"? Proti, esam tik tālu "notrulinājušies" ka vairs nespējam uztvert, nezinu, nav pacietības noklausīties, piemēram, Sofokla garos monologus (un apziņā tos transformēt šodienas aktualitātēs), ka jāatgriežas pie šamaņu tiešās metodes "dejoju tāpēc ka citādi viņi pateikto aizmirst".
Un uzreiz - nesaku ka performances būtu kas slikts un nepieņemams, visticamāk pašam patiktu, vairāk refleksija - kāpēc esam nonākuši ka vispār tāda izpausme aktuāla. Ne vārdiski - jēdzieniskā.
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Ļena Hercberga
0Saskatīt krāsas pelēcībā: kas slēpjas aiz Latvijas krievvalodīgo šķietamās vienaldzības?
Dažu aptauju un mediju naratīvs reproducē Latvijas krievvalodīgo homogēno tēlu kā pelēko masu, kur valda vienaldzība un morāla atpalicība. Šis esencializētais tēls ir pretstatā krievvalodīgo iedzīvotāju neviendabīgumam un pašidentifikācijas komplicētībai.
Agra Lieģe-Doležko
0Vislielākā nodevība
"Otrā bērna ienākšana ģimenē pirmajam ir vislielākā nodevība – apmēram tas pats, kas tad, ja jūsu vīrs atvestu mājās vēl vienu sievieti un paziņotu jums, ka viņš to mīl tikpat ļoti, cik jūs, un ka arī viņa te tagad dzīvos," man saka bērnudārza prātīgā un līdzjūtīgā vadītāja.
0
Vīnes klimata biennālē skatāma Rasas un Raita Šmitu instalācija
Rasa Šmite un Raitis Šmits savā VR mākslas darbā "Atmosfēriskais mežs" (2020) pēta meža ekosistēmu un atmosfēras attiecības, izmantojot zinātniskos datus no Finvaldes – senā Šveices Alpu skujkoku meža, kas klimata pārmaiņu dēļ cieš no sausuma.
Māksla
07.06.2018
1
Gaidot pirmo starptautisko performances mākslas festivālu Rīgā