Ko mums nozīmē kristīgās Lieldienas?

Visiem taču zināms, ka jebkura reliģija strādā kā atbalsta punkts cilvēkam. Lai vieglāk dzīvot, jo priekšā pateikta dzīves kārtība un ceļš.
No katra paša jau atkarīgs tas, cik ļoti viņš var stāvet pats uz savām kājām un cik daudz no savas dzīves "uzticēt" augstākam spekam. T.i. "Dieviņš man jau ceļu izplānojis".

nu, ja mācītājs baznīcu salīdzina ar psihoterapeita kabinetu, uz kuru atnākt, pasēdēt, justies labi un iet prom (droši vien arī samaksāt par to), tad gan ir visnotaļ bēdīgi. acīmredzot tie, kas pievērsušies ticībai un iet uz baznīcu visu dzīvi, no šīs loģikas izrietot, ir slimie un tie, kas nevēlas tikt pāri saviem kompleksiem. baznīca kā kaut kāds instruments un pašpalīdzības grāmata. švaki.

Sasmaidinājāt ar tām ``vecāsmātes tautasdziesmām``. Es - vecāmāte - eju dziedāt tieši pie jauniešiem (vecuma diapazonā +/- 12 līd +/-36). Tur mums kopā kā baznīcā (dziedāšanai nav vecuma un konfesiju/reliģiju ierobežojumu). Bet nu - kā Māras. Izdziedamies un jūtamies kā jau pēc izdzied(in)āšanās. Ja gribat - kā pēc psihoterapeita. ;)