Redzējumi
13.01.2011

Top of the Pops: nacionālie filozofijas lasīšanas paradumi

Komentē
0
Saglabā

Kurš gan nezina, ka esot trīs veidu meli: meli, briesmīgi meli un statistika. Laikmetā, kad klikšķi tiek uzskaitīti ar bezkaislīgu precizitāti, šķiet, jāpieņem, ka zināmu realitātes daļu statistika varētu aprakstīt precīzāk, nekā tas bijis iespējams līdz šim. Viena no jomām, kuru varētu skart šīs pārmaiņas, ir bibliotēkas.

Tā kā ikdienā rūpējos par filozofijas kolekciju Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, gribu mazliet pastāstīt par to, kā filozofijai Nacionālajā bibliotēkā ir klājies 2010. gadā.

Vēl nesenā pagātnē dati par to, cik un kādas grāmatas tiek lasītas bibliotēkā, pārsvarā tika iegūti šādi: reizi mēnesī vai retāk tiek organizētas uzskaites dienas, kurās speciālās veidlapās  atzīmē, cik grāmatu šajā dienā lasīts – kurās nozarēs, kurās valodās u.tml. Uzskaites dienās tiek reģistrēts arī katrs lasītāja jautājums – pat, ja tas ir tikai lūgums aizņemties pildspalvu. Kopējo gada statistiku vēlāk aprēķina pēc īpašas formulas. Lai dati būtu objektīvi, uzskaites dienas jāieplāno tā, lai tās aptvertu visas nedēļas dienas un visus gada mēnešus, tomēr bibliotekāri, protams, liek lietā visas savas prognozēšanas prasmes, lai izvairītos no tā, ka statistikas diena varētu iekrist kādā tukšākā pirmssvētku, pēcsvētku vai hokeja dienā.

Skaidrs, ka šāda sistēma lielā mērā ir pakļauta nejaušībai. Piemēram, ja kāda uzskaites diena iegadās tad, kad vēsturnieku 1. kursam ir uzdots referāts par Latvijas senvēsturi, tad gada statistikā vēsture izkonkurēs personāla vadību, savukārt, ja bibliotēkā šajā dienā iegriezīsies divas centīgas draudzenes, kas, meklējot materiālus kursa darbam, pārskatīs pilnīgi visas grāmatas no personāla vadības plaukta, personāla vadība ņems virsroku.

Šobrīd visas lielākās bibliotēkas, t.sk. Latvijas Nacionālā bibliotēka, izmanto elektroniskas grāmatu aprites uzskaites sistēmas. Lasītāji grāmatas rezervē elektroniskajā katalogā, vai arī tās tiek reģistrētas sistēmā izsniegšanas – nodošanas brīdī. Proti, teorētiski mūsu rīcībā ir gandrīz nevainojami dati par to, kas tieši un cik daudz ir lasīts. Tomēr izrādās, ka tīri tehniski datu apkopošana var izrādīties diezgan ķēpīga, kā arī praksē nekavējoties atklājas dažādie gadījumi, kas skeptiskam prātam liek šaubīties un lauzīt galvu.

Piemēram, pirmajā acu uzmetienā varētu šķist, ka tās grāmatas, kuras kāds lasītājs ir tikai rezervējis, noklikšķinot uz ieraksta elektroniskajā katalogā, bet tā arī nekad nav atnācis apskatīt – tās nekādā gadījumā nevajadzētu iekļaut lasīšanas statistikā. Taču tad jau, strikti ņemot, nevajadzētu reģistrēt arī tos gadījumus, kad lasītājs paņem 11 grāmatas un pēc pusstundas atdod tās atpakaļ – viņš taču pilnīgi noteikti nav paguvis tās izlasīt! Un kur nu vēl visas tās kopijas – kur ir garantija, ka mājās tās tiks izstudētas?

Cita starpā filozofijas lasītājiem ir īpaši raksturīgi kaut ko vēlēties, bet nenonākt līdz lasīšanai. Īpaši vasaras mēnešos, kad personāla vadības studentes relaksējas saulainajās pludmalēs, grāmatu pieprasījumu printeris mēdz izdrukāt garus vēlmju sarakstus ar progresīvu, nesen iegādātu filozofiska rakstura grāmatu nosaukumiem. Bibliotekāra sirds priekā salecas, jo viņš pēkšņi jūt, ka darbs nav bijis velts un nodokļu maksātāju nauda nav šķiesta pa tukšo. Taču dienas rit, un gudrību mīlošais lasītājs tā arī neparādās. Nav jābūt filozofam, lai aptvertu, ka tas ir tikai saprotami un likumsakarīgi – vēlmju piepildīšana taču neved pie laimes, tā ved tikai pie arvien jaunām vēlmēm.

Maijas un Riharda Kūļu grāmatas "Filosofija" vecais formulārs, proti, kartīte, kur agrāk spieda zīmogu ikreiz, kad grāmata tika izsniegta. Tajā var redzēt, ka pirms izrakstīts šis formulārs, grāmata lasīta jau 902 reizes. Foto: Anda Baklāne

Pirms ķerties pie konkrētās statistikas, vēl pāris vārdu par tehniskajām grūtībām, kas tika minētas iepriekš. Proti, lai izgūtu statistikas datus, grāmatas jāatlasa pēc konkrētiem parametriem jeb metadatiem. Nav iespējama atlase pēc pazīmes „filozofija”, jo tieši tāpat kā inteliģentie ¼ Satori lasītāji, kuri nekavējoties varētu jautāt „jā, bet kas ir filozofija?” un „kā tad ar zinātņu demarkācijas problēmu?”, arī bibliotēkas katalogi un uzskaites sistēmas uz šiem jautājumiem viennozīmīgi atbildēt nevar.

Vai cita veida problēma: piemēram, mēs gribētu uzzināt, cik reižu lasīts F. V. Nīcšes darbs „Tā runāja Zaratustra”. Bibliotēkā ir atrodami vismaz seši šī darba izdevumi latviešu valodā, kā arī izdevumi vācu valodā un angļu tulkojumi vairākās versijās, un šīs grāmatas izvietotas dažādās LNB struktūrvienībās. Lai apkopotu datus par to, cik reižu lasīts šis darbs, būtu mehāniski jālasa kopā informācija par katru no izdevumiem. Protams, tas ir paveicams, taču ņemot vērā to, ka cilvēka mūža ilgums ir ierobežots, šoreiz pievērsīšos tikai datiem par grāmatām, kas lasītas (vai izsniegtas, ja gribam būt precīzi) Sociālo zinātņu lasītavā, tādējādi šī statistika nav uzskatāma par oficiālu un pilnīgu LNB statistiku.

Kopumā 2010. g. grāmatas no nepilnus 4 000 lielās filozofijas grāmatu kolekcijas lasītas 3563 reizes. 

 

Populārākie autori (visi darbi un šiem autoriem veltītas grāmatas):

Platons – 67 izsniegumi

Mišels Fuko – 58 izsniegumi

Imanuels Kants – 45 izsniegumi

Fridrihs Vilhelms Nīcše – 35 izsniegumi

Edmunds Huserls – 35 izsniegumi

 

Populārākie latviešu autori:

Skaidrīte Lasmane – 29 izsniegumi

Andris Rubenis – 24 izsniegumi

Maija Kūle – 23 izsniegumi

Augusts Milts – 18 izsniegumi

Ella Buceniece – 12 izsniegumi

 

Populārākās grāmatas:

Čopra, D. Spēks, brīvība, žēlastība: smeļot no mūžīgas laimes avota. Rīga: Atēna, 2007. – 28 izsniegumi

Fuko, M. Patiesība. Vara. Patība. Rīga: Spektrs, 1995. – 17 izsniegumi

Kūle, M., Kūlis, R. Filosofija: [eksperimentāla mācību grāmata]. Rīga: Zvaigzne ABC, 1998. – 15 izsniegumi

Spinoza, B. Ētika. Rīga: Zvaigzne ABC, 1998. – 12 izsniegumi

Rietumeiropas morāles filozofija: antoloģija/ Skaidrītes Lasmanes sakārtojums. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2006. – 11 izsniegumi

 

Salīdzinājumam biežāk lasītās grāmatas citās Sociālo zinātņu lasītavas nozarēs:

Dombrava, E. Radošais mārketings. Rīga: Biznesa augstskola „Turība”, 2008. – 39 izsniegumi

Sabieriskās attiecības praksē/ redaktore Anne Gregorija. Rīga: Lietišķās informācijas dienests, 2007. – 32 izsniegumi

Niedrītis, J. Ē. Mārketings. Rīga: Biznesa augstskola „Turība”, 2008. – 28 izsniegumi

 

Lasītāko grāmatu statistika varētu likt maldīgi domāt, ka filozofija ir gandrīz tikpat populāra kā mārketings, sabiedriskās attiecības vai uzņēmējdarbība, tomēr realitātē neskaitāmas lietišķo nozaru grāmatas katru gadu tiek izsniegtas vairāk kā 20 reizes, kamēr filozofijas nozarē ir salīdzinoši nedaudz grāmatu, kas tiek lasītas vairāk kā 10 reizes gadā, daļa tiek pacilātas vien pāris reižu, bet vislielākā daļa netiek lasītas nemaz, tostarp nepieklājīgi liels skaits to grāmatu, kas ikgadējās atskaitēs par jaunieguvumiem tiek minētas kā „vērtīgākie izdevumi”.

Tā kā grāmatas latviešu valodā Nacionālajā bibliotēkā ienāk „automātiski” (saskaņā ar Obligāto eksemplāru likumu), gandrīz visu laiku, kas tiek atvēlēts krājuma veidošanai, bibliotekārs pavada meklējot un izvēloties grāmatas svešvalodās – šīm grāmatām tiek tērēta arī lauvas tiesa krājuma veidošanai atvēlēto līdzekļu. Tomēr nemainīgi gadu no gada populārākās ir grāmatas latviešu valodā. Šķiet, viens no galvenajiem Platona popularitātes iemesliem ir tulkojumu pieejamība, līdzīgi kā ētika ir cieņā, pateicoties S. Lasmanes, A. Rubeņa un A. Milta mācību grāmatām. Ja savulaik man šķita, ka tulkojumi latviešu valodā ir galvenokārt vienkārši ekskluzīvi lingvistiski vingrinājumi, kas domāti formālai latviešu valodas attīstības nodrošināšanai, tad, kopš strādāju bibliotēkā, man radies iespaids, ka to praktiskā nozīme pagaidām ir milzīga.

Aplūkojot populārāko grāmatu sarakstu, akadēmiski izglītots Rietumu filozofs varētu ieblist, ka Dīpaks Čopra jau nu īsti neiederas šajā kompānijā – tāpat kā grāmatnīcās, arī bibliotēku klasifikācijas sistēmās New Age tipa ezotērika, līdz ar astroloģiju, numismātiku un fen šui, pieder pie filozofijas.

Maijas un Riharda Kūļu leģendārā mācību grāmata „Filosofija” ilgus gadus nesatricināmi bijusi filozofijas nozares lasītākais izdevums – tās krišana no pjedestāla šķiet taisni vai neticama. Tomēr konkurence ar Dīpaku Čopru šajā gadījumā bijusi negodīga, jo pēdējā pēkšņos panākumus nodrošina galvenokārt divu pastāvīgu lasītāju uzticība, kamēr „Filosofiju” katrs lasītājs parasti ņem tikai vienu reizi. Vienā paņēmienā visbiežāk izlasa arī Spinozas „Ētiku”, kuras pastāvīga atrašanās popularitātes virsotnē pati par sevi ir kā brīnums, jo grāmata liek krietni palauzīt galvu arī rūdītiem filozofijas studentiem. Iespējams, tā ir iekļuvusi kādos ne-filozofu obligātās literatūras sarakstos, vai arī atbilde ir vēl vienkāršāka – cilvēki to izvēlas nosaukuma dēļ – darbs ar nosaukumu „Ētika”, saprotams, ir visloģiskākā izvēle, ja vajag kaut ko uzzināt par ētiku.

Lai tu, mīļais lasītāj, kam slinkums nākt uz bibliotēku, arī varētu gūt priekšstatu par tām grāmatām, kas šeit tiek pieminētas, citēšu dažas rindkopas, kas man šķiet raksturīgas, zīmīgas, satriecoši radošas, mazliet smieklīgas vai kādā citā veidā interesantas.

 

E. Dombrava, Radošais mārketings – nemateriālo vērtību triumfs.

Mūsdienās galvenie ražošanas faktori ir informācija un zināšanas, par dominanti kļūst nemateriālās intereses – vēlēšanās attīstīt savu personību, palielināt savas prasmes un spējas. Tāda motivēta darbība ir ne tikai darbs, bet arī jaunrade, kuras avots ir radoša subjekta potenciāls. Pasaulē ražošanas industrijas izkonkurējušas radošās industrijas, kuru izcelsme balstās indivīda radošajā darbībā, prasmēs un talantā un kurām, izveidojot un izmantojot intelektuālo īpašumu, ir potenciāls celt labklājību un radīt jaunas darba vietas. (7. lpp.)

Izpētot savu pacientu sapņus un fantāzijas, K. G. Jungs atklāja tajos tēlus un idejas, kas nesaistījās ar cilvēka pieredzi vienas dzīves ietvaros. Visdīvainākais izrādījās tas, ka bezapziņas pamats bija saistīts ar mītiskām un reliģiskām tēmām, kas ir kopīgas visatšķirīgākajās kultūrās. Tā tika atklāti arhetipi (grieķu val. – „sākums” un tipos – „tēls”) – psihiskie tēli, kas paslēpušies bezapziņas dzīlēs un izraisa jaunu universālu ideju rašanos, veido uztveres, domāšanas, pārdzīvojumu modeļus, sava veida pirmatnējo priekšstatu par pasauli un dzīvi, kas nav atkarīgs no iegūto zināšanu daudzuma. (77. lpp)

Sistēma „arhetips- arhetipiskais tēls (simbols) – zīme” iedarbojas kā pamats markas tēla arhetipiskai modelēšanai. Arhetipi parādās cilvēku apziņā sapņos, mītos un leģendās caur arhetipiskiem tēliem (simboliem), kas kalpo kā centrālie elementi tirdzniecības markas veidošanai. Arhetipiskā modelēšana ļauj pārnest arhetipiskā tēla simbolisko nozīmi uz tirdzniecības markas tēlu, pēc tam uz pašu preci. Starp struktūras elementiem, kas ir tirdzniecības markas veidošana pamatā, viens no svarīgākajiem ir tirdzniecības markas mīts un reklāmas vizuālais tēls. Mūsdienās K.G. Junga arhetipu teorija atrada aktīvu lietojumu starptautisko reklāmas un izdevējaģentūru darbībā.. un ir viens no ietekmīgākajiem instrumentiem veiksmīgu zīmolu un efektīvas reklāmas veidošanā. Pētījumi liecina, ka zīmoli, kas atbilst noteiktam arhetipam, reāli un stabili palielina firmas peļņu un ienākumus. (78. lpp.)

 

 

D. Čopra, Spēks, brīvība, žēlastība – patiesība par sarkano krāsu.

Sajūtu pieredze ir pilnībā iluzora; tā ir īslacīga kā fantāzija vai sapnis. Vai patiesi pastāv sarkanā krāsa? Ikviena tevis ieraudzītā krāsa ir konkrēts gaismas viļņa garums, un gaisma, ko tu īstenībā uztver, ir pastāvošā daļa. Cik ilgi vari turēties pie māņu pasaules? Tu varbūt domā, ka esi ķermenis, ko sajūtas ierobežo telpā un laikā, bet ķermenis ir neredzamu vibrāciju lauks, kam nav robežu telpā un laikā. [..]

Tavs pamats, īstā būtība ir apziņas lauks, kas mijiedarbojas pats ar sevi un tad kļūst gan prāts, gan ķermenis. Citiem vārdiem sakot, tu esi garīga apziņa, kas tad aptver, rada, pārvalda un kļūst prāts un ķermenis. Tavs īstais „es” nav atdalāms no intelekta modeļiem, kas caurstrāvo ikvienu radības šķiedru. (25.-26. lpp.)

 

B. Spinoza, Ētika – neeksistē nekas tāds, no kā neizrietētu kaut kādas sekas (izvēlēti fragmenti, kurus kāds centīgs lasītājs atzīmējis ar zīmuli).

XV teorēma

Kas sevi un savus afektus izprot skaidri un noteikti, tas mīl Dievu, un, jo vairāk viņš sevi un savus afektus izprot, jo vairāk. (329. lpp.)

XVIII teorēma

Neviens nevar ienīst Dievu (330. lpp)

XXXV teorēma

Dievs mīl pats sevi ar bezgalīgu intelektuālu [uz izpratni balstītu] mīlu. (342. lpp.)

XXXVI teorēma

Intelektuālā [uz izpratni balstītā] dvēseles mīlestība pret Dievu ir pati Dieva mīlestība, ar kuru Dievs mīl pats sevi, nevis ciktāl viņš ir bezgalīgs, bet ciktāl viņš var izpausties caur cilvēku dvēseles būtību, ja tā tiek aplūkota [izprasta] mūžības aspektā, proti, intelektuālā dvēseles mīlestība pret Dievu ir daļa no bezgalīgās mīlestības, ar kuru Dievs mīl pats sevi. (342. lpp.)

XXXVII teorēma

Dabā nav nekā tāda, kas būtu pretējs šai intelektuālajai [uz izpratni balstītajai] mīlestībai jeb, labāk sakot, kas tai varētu darīt galu. (344. lpp.)

 

M. Kūle, R. Kūlis, Filosofija – nobriest filosofijai un mācīties no klasiķiem

 

 

Nav iespējams izvēlēties pasvītrotos fragmentus, jo grāmatā gandrīz viss ir pasvītrots.

 

M. Fuko, Patiesība. Vara. Patība – ieraudzīt to, kas visu laiku bijis acu priekšā.

Jūs atminaties, kāds bija mans veikums – īsas norādes kriminālās tiesvedības vēsturē, atsevišķas nodaļas par psihiatrijas attīstību un institucionalizāciju XIX gadsimtā, piezīmes par sofistiku, grieķu naudu un viduslaiku inkvizīciju, seksualiātes vēstures uzmetums.. Pētījumi ir ievilkušies, vairs nevirzās uz priekšu, atkārtojas, nav saistīti, būtībā tiek atkārtots viens un tas pats vai vispār nekas. Vārdu sakot, šie pētījumi nedod secinājumus.

[..]

Tā kā darbs, par kuru jums stāstīju, bija fragmentārs, atkārtojās un tam trūka kontinuitātes, to varētu salīdzināt vai nosaukt par drudžainu laiskumu, kāds raksturīgs bibliotēku, dokumentu, uzziņu, apputējušu rakstu, nekad nelasītu tekstu, bibliotēku plauktos iegūlušu grāmatu mīļotājiem. Šis darbs līdzinās aizņemta cilvēka inercei, kurš pauž nevienam nevajadzīgas , pompoza rakstura zināšanas, parvēnija bagātību. Tās piestāvētu visiem, kuri jūtas solidāri ar vienu no senākajām Rietumu organizācijām, kuru antīkā pasaule, manuprāt, nepazina un kura nebija iznīcināma, tā izveidojās līdz ar kristietības pirmssākumiem, iespējams līdz ar pirmajiem klosteriem, es runāju par lielo, trauslo un dedzīgo nevajadzīgās erudīcijas masonismu. (32.-33. lpp.)

Anda Baklāne

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!