Rīgas Starptautiskais kinofestivāls jeb Riga IFF šogad aicina – zini savu filmu! No 18. līdz 31. oktobrim Elizabetes ielas kinoteātros festivāla ietvaros tiek piedāvātas 180 filmas. Raugoties uz plašo kino piedāvājumu, izlēmām vaicāt Satori draugiem – kino cienītājiem un skatītājiem –, kādi apsvērumi viņiem ikdienā liek izvēlēties konkrētu filmu vai seriālu. Lūk, ko viņi atbildēja.
Intars Rešetins, aktieris
Filmu izvēlē svarīgi vairāki komponenti – tēma, režisors, aktieri, tad seko ieteikumi no cilvēkiem, kuru viedokļus respektēju, tad, iespējams, balvas un atsauksmes. Esmu ievērojis, ka pēc "Oskara" ceremonijas mēdzu noskatīties tās filmas, kas tikušas pie balvām.
Krista Anna Belševica, dzejniece
Man ir draugi, ar kuriem man ir līdzīga filmu gaume, un ir tādi, ar kuriem tā atšķiras. Pirmo ieteikumus lieku skatāmo sarakstā, otro – labāk neskatāmo. Tad kaut kā izvelku vidējo. Bet biežāk vados pēc tā, ko rāda vietējie kinoteātri, piemēram, "Kino Bize" vai "Splendid Palace". Zinu, ka filmas, ko viņi rādīs, būs vairāk vai mazāk viena vakara izklaides vērtas. Paskatos arī filmu aprakstus, kuros to veidotāji cenšas likt akcentus uz populāro, tendenci, mākslinieciskumu, sižetu utt. Tad pēc liktajiem uzsvariem var saprast, vai kaut kas piestāv konkrētā vakara garastāvoklim. Mākslas filmām gan bieži skatos arī treilerus, jo tas ļauj atlasīt filmas, kuras ir arī specifiskā veidā uzņemtas. Esmu cilvēks, kuram sniedz baudījumu formas pielāgošana saturam interesantos veidos, un tam bieži pievēršu uzmanību arī filmās. Ja galīgi nav ideju, skatos, kas ir nominēts kādam filmu festivālam, izņemot "Oskarus", kuru nominācijas mani pēdējos gadus ārkārtīgi garlaiko. Vai arī meklēju jaunākās dokumentālās filmas, jo sliktu dokumentālo filmu ir daudz mazāk nekā sliktu mākslas filmu. Bet, jā, cilvēki, kuri iesaka labas filmas, ir zelta vērtē. It sevišķi, ja viņi raksta personīgos blogus. Vai ir mani draugi.
Sergejs Timoņins, kinoblogeris
Es kā "KinoKults.lv" veidotājs un filmu fans sekoju līdzi projektiem no to izziņošanas līdz iznākšanai kinoteātros (vai citur, kā tas notiek mūsdienās), tāpēc jau starta stadijā zinu, vai šī filma mani interesēs vai ne. Savu izvēli pārsvarā balstu uz filmas veidotājiem – režisors, scenārija autors (bieži vienā personā, ja tas ir autorkino) un abu iepriekšējie darbi ir noteicošie. Vēl ir kādi pieci līdz astoņi cilvēki, kuru viedoklim sekoju un uzticos gan dzīvē, gan virtuāli. Ārpus šī loka ir vēl daudz cilvēku, kuru viedokļiem sekoju (vienmēr interesanti, ko par filmu pateiks Bredšovs no "Guardian" vai Traverss no "Rolling Stone"), taču tie mani neietekmē. Interesanti, ka negatīvas atsauksmes par jebko, kas mani ir ieinteresējis un ko vēlos redzēt, nekad mani no tā neatturēs, bet īpaši pozitīvas atsauksmes par kaut ko, ko nebiju plānojis skatīties, var mani motivēt tomēr pievērst tam uzmanību.
Lauris Veips, dzejnieks, tulkotājs
Bieži vien skatos filmas un seriālus, ko iesaka cilvēki, kas man patīk. Taču vēl biežāk sekoju atsevišķiem režisoriem vai saistītu režisoru grupām (franču jaunais vilnis, Honkongas jaunais vilnis utt.), kuru vārdus pietiekami bieži esmu dzirdējis sev interesantos kontekstos.
Valters Dakša, grāmatizdevējs
Filmas tā arī nebūtu sācis skatīties un būtu pieturējies pie melnās un baltās krāsas kombinācijām uz papīra, ja vien sarunās ar kinošņikiem mani nekaitinātu mūžīgās atsauces uz kino. Tā nu filmēšanas laukumā, kuru jūlijā sargāju, noskatījos trīs filmas, ko man ieteica ar tekstu "tavai gaumei piemērotākās", un aizrāvos ar Tarkovska spoguļiem, grāmatām un augstsprieguma izolatoriem. Pēc atelpas esmu ķēries pie operatora Stararo filmu skatīšanās. Kā kino skatītājs dzīvoju pirmlaikā "before the revolution" no latviešu režisoru, operatoru, kvarķirņiku un bāra "Bolderāja" apmeklētāju ieteikumiem ar tendenci skatīties kopotos rakstus. Kas zina, kur šāda skatīšanās aizvedīs – esmu jau sācis kolekcionēt augstsprieguma izolatorus. Iraid jau astoņi, tikpat uzdāvināti draugiem.
Lolita Tomsone, aktīviste, Žaņa Lipkes memoriāla vadītāja
Draugi iesaka, "Netflix" pasaka priekšā, kaut kur lasīts, ka noteikti jānoskatās. Ir dienas, kad var pavilkt nopietnu kino, ir dienas, kad skatos izklaidējošus niekus – bezgalīgus stendapus vai savādas dokumentālās filmas par dabu.
0