Mākslā, teātrī un literatūrā nostalģija var būt kā rasenes slazds – pārāk ilgi gremdējoties jaunības atmiņās, idealizējot tās, var iestigt to saldajā nektārā un diezgan viegli samuļļāt pašam savu skatu uz dzīvi tagadnē. Leļļu teātra izrādei izdodas šajā slazdā neiekrist.
Cilvēki, kuri neseko līdzi Eirovīzijas drāmām, ir kā ceļinieki jūras krastā, viņi rimti iet tālāk, kamēr milzīgs un skaļš karnevāla kuģis, kurā notiek kaislīgas dejas, kaimiņi demonstratīvi dauza durvis, svaidās ar gliteriem, čukst un gaudo kaut ko, kas šajā izdomātajā pasaulē skaitās dziesmas, turpina šķelt viļņus un visdrīzāk peld uz Zviedriju.
Ļoti daudzu nāciju pašidentitātes pamatā ir tēzes par "zelta pagātni", kurā gan darba tikums bijis godā, gan bijusi lielāka saticība, tiekšanās uz izglītību un tā tālāk. Retāki ir gadījumi, kad šajā komplektā ir arī pareizi dzeršanas paradumi (Kulbergs: "atceramies Latvijas vēsturi [..], mūsu alus kultūru").
Manam dēlam ir pieci gadi. Pēdējo divu gadu laikā pilnīgi noteikti esmu bijusi vairāk bērnu ballītēs nekā pieaugušo. Interesantas, kaislību pilnas pieaugušo ballītes beidzas ap 25 gadu vecumu. Tad tikai sanāk, ēd, dzer, runā. Ja grib kaut ko interesantāku – uzreiz jāpiesaista finansējums no Kultūrkapitāla fonda.
"Atsaucīgo māmiņu forumā" veidotais stāsts parāda, ka Latvijā sievietes centrālā identitātes ass ir mātes loma, kam seko viss pārējais, kas raksturo sievieti. Vispirms ir "atsaucīgā māmiņa" un tikai tad sieviete – tiek pieņemts, ka visas sievietes ir mātes vai potenciālās mātes.
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
IelogojiesTev vēl nav Satori konta un vēlies to izveidot?
Reģistrējies
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
IelogojiesNeuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.
Paldies!
Domas
04.11.2014
7
Latvietis un karš