21.02.2020

"Balva par mūža ieguldījumu nerealizēto ideju izcilībā"

Ceturtdien noskatījos ltv1 Literatūri. Man vajadzēja laiku, lai es saprastu, kāpēc stāstā par Aspaziju , pēkšņi parādās Kristīne Krūze- Hermane un kaili vīrieši. Esmu pārliecināta, ka lielākā daļa tv skatītāju to tā arī nesaprata.
Tā plaisa starp zinošiem un nezinošiem tiek padziļināta ar trulu neatlaidību. Un tas šausmina un baida,ļoti.

Skaisle Jatalniece

pirms 1 mēneša

Es domāju, esmu pārliecināta, ka Latvijā kultūra tiek izmantota, ļoti aktīvi pie tam, lai manipulētu ar sabiedrību. Nevis lai kultūra mūs izglītotu, padarītu brīvākus un labākus, bet lai mūsu sabiedrība paliktu tāda viegli manipulējama patrula ļaužu masa.
Kā to mainīt? Nezinu. Slejas autoram katrā ziņā ir miljons reižu lielākas ietekmēšanas iespējas kā man, piemēram.

ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Paolo Džordāno

Sērgas laikā

Piepeši normalitāte ir vissvētākais, kas mums ir, nekad agrāk mēs tai tādu nozīmi neesam piešķīruši, un, ja uzmanīgi padomājam, mēs nemaz īsti nezinām, kas tā normalitāte ir: zinām vienīgi, ka vēlamies atgūt tiešo to.

Linda Curika

Atpakaļ uz skolu

Māja ir nekārtībā, un mūsu dekoratīvās žurkas pašlaik, vēlu vakarā, no bērna pamestā brokastu šķīvja ēd sakaltušus makaronus. Makaronus! Brokastu! Standarti šajā ģimenē ir ievērojami kritušies. Bet kurš gan to pamanīs? Katrā ziņā tie nebūs bērni, jo viņi jau otro stundu spēlē "Minecraft".

Agnese Cimdiņa

"Iepērkos – tātad esmu" jeb kur meklēsim identitāti, kad lielveikali slēgti

Kādas sekas identitātes krīzē būs ilgstošai lielveikalu, izklaides vietu un publisko pasākumu slēgšanai? Vairāki sociālie zinātnieki iepirkšanos un patērēšanu vistiešākajā veidā saista ar cilvēku pašidentitātes un jēgpilnas eksistences meklēšanu.

Arvis Viguls

Paradīzes putni dzied, iztikdami bez lokana zara*

Pagājušā gada nogalē izdevniecība "Literatūras KOMBAINS" laidusi klajā krievu dzejas antoloģiju "Dziedāšanas sezona" ar teiksmaino putnu gamajunu uz vāka. Antoloģijā lasāmas 10+1 autora tekstu kopas – vairāk nekā 200 lappušu dzejas.

Alise Zariņa

Nevienam nevajag depresīvas filmas

Lai arī Berlīnes Starptautiskā kinofestivāla laikā varēja jau nojaust pandēmijas draudīgo ķepu, nevienam tomēr vēl neienāca prātā, ka kinopasaulē šī ir pēdējā vētra pirms klusuma.

Jeļena Solovjova

Par dizainu krīzes laikā

Šī ir vērtīga mācību stunda publiskajam sektoram, kas daudzu gadu garumā ir stagnējis pakalpojumu digitalizācijā. Diemžēl pēdējos gados esam aktīvāk diskutējuši par pašvaldību logotipu krāsām un simboliku, nevis par to, kā uzlabot pakalpojumus pēc būtības,

Māris Zanders

Lielāka skaidrība būs jūnijā

Šobrīd neviens nevar kaut cik kvalitatīvi novērtēt pandēmijas ietekmi uz ekonomiku.

Rasa Jansone

Desmitgade. Nepāriet

1990. gada rudenī manā ciematā bija televizors un "Panorāma". Un tieši "Panorāmā" es izdzirdēju ziņu par kādu izstādi Rīgā. Izstādes nosaukums bija dīvains, tas mani dzina izmisumā ar savu nesaprotamo skaistumu, tas iekrita tukšā vietā, par kuru līdz tam brīdim vēl neko nenojautu.

Redakcijas sleja

21.02.2020

2

"Balva par mūža ieguldījumu nerealizēto ideju izcilībā"

Skaisle Jatalniece

pirms 1 mēneša

Skaisle Jatalniece

pirms 1 mēneša