To izdarījāt jūs

Paskaidrojums

Nellija Ločmele atteicās publicēt manu kārtējo sleju savā žurnālā. Arguments bija, ka es nekompetenti spriežu par koalīcijas veidošanu. Ka patiesībā Vienotība neaicina Saskaņas Centru veidot valdību tāpēc, ka... viņi nevar vienoties par budžeta deficīta apjomu, Latvijas misiju Afganistānā utt... Jā, es šaubos, ka tā tas ir. Cik var saprast no ziņām, nekāda kaulēšanā par budžeta cipariem un citu valdībai būtisku jautājumu apspriešana starp Vienotību un SC centru nenotiek vispār: SC gandrīz katru dienu oficiāli atkārto – ka tā arī nav saņēmis nekādu piedāvājumu no Vienotības, izņemot nekonkrētus solījumus “sadarboties parlamentā”. Paralēli tam Dombrovska k-gs lauza galvu – kā apvienot to, ko viņš sauc par “sadarbību ar SC” un Visu Latvijai! vienā koalīcijā, pasludinot, ka labākā koalīcija būtu no 4 partijām (un laikam ideālā no visām Latvijā eksistējošām?). Man ir interesanti, kas tik vērtīgs ir VL, ka Vienotība tik ļoti baidās pazaudēt tieši šos 8 deputātus? Kāpēc sabiedrības šķelšana tiek uzskatīta par mazāku risku, nekā ārzemniekiem apsolīta budžeta pieņemšana?

Nu, OK, nepaņēma Ir to rakstu – nevajag. Ne ko citu laikam arī nevajadzēja gaidīt no izdevuma, kas pirms vēlēšanām (tikpat kā) neslēpa savas simpātijas pret Vienotību.

Protams, tas, ko uzrakstīju, nav nekāda analītika un bija paredzēts publikācijai citā rubrikā. Lasīt to, ko uzrakstīju, ir nepatīkami. Rakstīt arī bija pretīgi. Es nemācēju būt tik vieds, lai pateiktu to visu, neizraisot sevī un citos pazemojošas emocijas. Par nacionālo tēmu vajadzētu runāt citādi. Vēsāk? Tāpēc zemāk rakstīto aicinu vērtēt tikai kā vārdos materializētu emociju. Manu personīgo sāpi. Jo esmu pa pusei latvietis, un sakot “latvieši”, es pieskaitu arī sevi. Tā ir sanācis, ka “asins līmenī” man ir vienādi sāpīga abu tautību aizskaršana. Es pat teiktu, ka šobrīd būt krievam man ir apzināta izvēle. Ja pie mums tiktu diskriminēti latvieši – es izvēlētos būt latvietis. Mana sena un dziļa pārliecība ir, ka par krievu tiesību ievērošanu jārūpējas tieši latviešiem, par veciem cilvēkiem – jauniešiem, par homoseksuālistu vienlīdzību – heteroseksuāļu vairākumam, bet par ievainotiem dzīvniekiem – cilvēkam. Aiz tīrās mīlestības pret taisnīgumu, lai varētu dzīvot taisnīgā pasaulē ar tīru sirdsapziņu. Un kad šis ētiskais nosacījums ir izpildīts, var sākt apspriest, vai budžeta deficītam jābūt 6% vai 6,5% un citus svarīgus saimnieciskus jautājumus.

Pat labāk, ka šīs dziļi personīgs teksts tiek publicēts Satori portālā, jo tepat, mazliet pa labi no manis, savos blogos jau ir izteikušies Vilnis Vējš, Klāvs Sedlenieks un Arnis Balčus – viņu viedokļi padara zemāk aprakstīto drūmo ainu mazāk bezcerīgu.

Lūk, teksts, ko atteicās publicēt laikraksts Ir, ar dažiem papildinājumiem:

Dārgie latvieši! Citā situācijā tāda uzruna būtu vien nepamatots vispārinājums, bet, pateicoties vēlēšanām, tas uz brīdi kļuvis iespējams. Vismaz saistībā ar tēmu, ko vēlos apspriest. Šajā šaurajā kontekstā par latviešiem sevi var uzskatīt visi, kas nobalsoja par Vienotību. Varētu teikt – jūs to izdarījāt! Bet jāsaka – to izdarījāt jūs.

Jūs ievēlējāt partiju, kas tūlīt – ar jūsu klusu piekrišanu – apvienosies koalīcijā ar nacionālmargināļiem un partiju, ko iedvesmo ekonomiskos noziegumos apsūdzēta persona ar apšaubāmu reputāciju. To izvēlējāties jūs. It kā tepat blakus ir arī cits variants. Lai dabūtu vairākumu parlamentā, pietiktu apvienoties ar vienu vienīgu partiju, kurai ir otrs labākais rezultāts vēlēšanās. Atšķirībā no nacionāli uzbudinātiem radikāļiem un Lemberga visēdājiem, Saskaņas centram nacionālajā jautājumā ir uz samierināšanu vērsta pozīcija, bet ekonomikā tam ir Eiropā tik populārie sociāldemokrātiskie uzskati. Ne mazāk svarīgi, ka tāda valdība apmierinātu vēlētāju vairākumu, arī latviešu vidū. Bet SC ir viens nepārvarams trūkums – jā, viņi ir krievi. Esmu pārliecināts, katra latvieša galvā šī atbilde radās automātiski, vēl mirkli pirms acis to izlasīja.

Rodas iespaids, ka, pabraukājot pa pasauli, latvieši sapratuši – atklāts nacionālisms un ksenofobija – tas nav trendīgi. ES arī stāv par to iecietību, tāpēc būtu kaut kā neērti tā, pa taisno balsot par tiem nosvīdušajiem kultūristiem, kas ar lāpām un pusnacistiskiem saukļiem staigā pa Vecrīgu; un tas Lembergs ir pārāk odiozs, lai pieklājīgs latvietis par viņu balsotu. Bet rezultāts ir tāds pats – jūs nobalsojāt par pusnacistiem un viltus zaļajiem – viņi tagad būs jūsu valdībā. To izdarījāt jūs, kas balsojāt par Vienotību.  

Tagad jums būs jāsarkst ārzemju draugu priekšā par mežonīgiem kliedzieniem, kas ik pa brīdim atskanēs no valdības – ne no tumšā opozīcijas stūra, kur tiem būtu īstā vieta, bet no valdošās koalīcijas. Jums būs arī jāatbild uz neērtiem jautājumiem par oligarhu ietekmi. Taču galvenais, protams, ir tas, lai tie krievi nenokļūtu pie portfeļiem.

Un tas nekas, ka SC vēsturē nav korupcijas skandālu, bet Jaunajām laikam un Co gan sanāca tik ļoti diskreditēt sevi trekno gadu politikā, ka tagad jāslēpjas aiz Vienotības izkārtnes un Dombrovska plīša figūras. Daudz šausminošāk, protams, būtu, ja kāds ministrs runātu latviski ar krievu akcentu. Jūs izlēmāt to nepieļaut. Jo riebums pret krieviem laikam ir lielāks nekā bailes no zagļiem un tumsoņām. Ja tā nav – skaļi pasakiet to tagad jūsu ievēlētai partijai.

Jo, kā savādāk, ja ne ar primitīvu etnisku neiecietību izskaidrot šo atteikšanos sadarboties ar populārāku partiju, bet dot priekšroku dobeļjūgendam? Vai SC noliedz Latvijas neatkarību? Nē. Neciena latviešu kultūru? Pieprasa krievu valodai valsts valodas statusu? Pārstāv Putina asiņaino režīmu un imperiālistiskās tieksmes? Kāpēc to nepierādīt publiski? Manās acīs daudz vairāk izsaka fakts, ka Gazprom intereses Latvijā līdz šīm efektīvi īstenojušas tieši valdošās latviešu partijas. Piemēram, tieši tikko Satversmes aizsardzības birojs noraidīja “īsto patriotu” nepamatotās aizdomas, uz kurām pirmsvēlēšanu drudzī nekautrējās spekulēt “nacionālie spēki”. Bet arī tas, protams, nav pietiekami spēcīgs arguments par krieviem. Un Sandrai Kalnietei pietiek bezatbildīgi atkārtot mantru-biedekli par to, ka SC pārstāv Maskavu, lai latvietis tam noticētu, un aiz bailēm pat nepalūgtu politiķei pierādījumus tik nopietnā apsūdzībā, bet mestos balsot par Vienotību, kas glābs Latviju no Putina.

Šobrīd latviešu nepretošanās Vienotības ksenofobiskai rīcībai vēlreiz parāda, ka, lai apliecinātu savu nacionālo piederību, latvietis ir gatavs pārkāpt ētikas likumus, veselo saprātu un pat noliegt acīmredzamo – Latvija nevar būt monoetniska valsts, un tas ir tikai normāli un apsveicami, ka tās pārvaldē piedalās arī citas tautības un tām jābūt proporcionāli pārstāvētam arī ierēdņu aprindās. Nenormāli ir atņemt tiesības balsot un citādi represēt. Vietējo krievu pārstāvēšana varas institūcijās, ko šobrīd daži mēģina iezīmēt kā apokalipsi, varēja kļūt par jaunu sākumu. Sākumu Latvijai, kur par vienojošo asi kļūtu nevis nacionālistiskā grupēšanās, bet, piemēram, labklājība vai kāda cita patiesi universāla vērtība. Ideju konkurenci jūs kārtējo reizi apmaināt pret etnisko cīņu, ar kuru atkal varēs spekulēt visādi politiskie kropļi. To šobrīd darāt jūs. Palaižat garām vēl vienu iespēju padarīt Latvijas krievus par savējiem.

Protams, ir arī tīri politiskas nesaskaņas divu populārāko partiju starpā. Kamēr SC, būdams opozīcijā, var atļauties populistiskus solījumus, Vienotība kļuvusi par savas iepriekšējās rīcības ķīlnieci – kaut kā jāpasludina ekonomiskā stagnācija valstī par stabilitāti ar attīstības pazīmēm, jāturpina iesāktās sāpīgas reformas – jāpilda, kas apsolīts kreditoriem, ar asinīm jāatstrādā Afganistānā ASV atbalsts. Un te Vienotība izvēlas vieglāko ceļu – ņem par partneriem tos, kas balsos paklausīgāk, bet elektorātu iebiedē ar krievu premjeru (kā Šlesers savus vēlētājus biedē ar Vienotības gejiem). Protams, jo, ja sāktos publiskā apspriešana “pēc būtības”, varētu izrādīties, ka uz lielāku sociālo aizsardzību vērsta SC vīzija par valsts nākotni gūtu lielāku atbalstu masās, ne kā repšistiski-manikālie plāni taupīt, nogriezt, samazināt un atņemt (piedošanu, Vienotība to sauc “konsolidēt”). Labāk mēs atgādināsim, ka viņi ir krievi, ar to taču pietiek, lai latvietis uztvertu signālu – bīstami.

Kaut krievu ierēdņu budžeta iestādēs ir nesamērojami maz (dažādos gados tika saukti dažādi cipari, kaut kas ap 5–7%, ja pareizi atceros), viens tomēr bija nonācis arī ievērojamā postenī (savējam, acīmredzot, roku pieskatīšanu nevarēja uzticēt) – vadīja KNAB (tagad gandrīz izšķīda Vienotības raibajās iekšās). Un te man jāatzīst – mūsu nesenā vēsturē ir viens pozitīvs piemērs, visas tautas varoņdarbs, kas mani ļoti iedvesmoja toreiz – šī cilvēka sabiedriskā aizstāvēšana pāri etniskiem aizspriedumiem. Tas nebija tautības, tas bija taisnīguma jautājums – labs solis sabiedrības attīstībā. Jo vairāk žēl tagad atkāpties.

Protams, kaut Raivis Dzintars jau tagad solās “būt neērts”, valdošā koalīcijā radikāļiem no VL/TB/LNNK visdrīzāk nebūs liela teikšana lēmumu pieņemšanā. Un tomēr – es nezinu, vai tas kaut cik attaisno Vienotības ētisko neizvēlīgumu, jo arī šeit par bremzējošo faktoru radikālisma un neiecietības izplatīšanai kalpos ne tik daudz latviešu iekšējā nostāja, cik ārējie spēki – t.i. Eiropas Savienības prasības cilvēktiesību jautājumos un globālā biznesa unificējoši-internacionālā daba. Iespējams, pat nacionālos jautājumos Vienotības izveidotā koalīcija nebūs pārāk barga pret krieviem un mācēs precīzāk, nekā tas bija līdz šim, novilkt robežu – kur beidzas latviešu tiesības un sākas krievu ciešanas. Man gribētos tam ticēt, bet kur lai ņem tam pamatu? Ne jau Kalnietes vai Āboltiņas pirms vēlēšanām teiktajā. Diemžēl, uz doto brīdi latviešu nācija spēj pieņemt kā vienlīdzīgu un iemīlēt tikai tādu tautu, kas ir sarukusi (ne bez latviešu aktīvas palīdzības!) aptuveni līdz mūsdienu līvu skaitam, lielāku minoritāšu “pieskatīšanu” viņiem uzticēt nevar, jo tās izraisa latviešos vien bailes un agresivitāti. Tā saucamās “integrācijas” nepamanāmie rezultāti to labi pierāda .

Pēc visa teiktā var likties, ka man patīk SC. Nē, man nepatīk. Tāpat kā jūs, noteikti ne visai apmierina Vienotība. Visus politiķus vienmēr jātur aizdomās. Man nepatīk Rubika rēgs, mūsdienīgu, apgaismotu personību un ideju trūkums SC; iespējams, tiekot pie varas, SC sasmērētos ne mazāk, kā latviešu partijas līdz šim. Es tikai novērtēju, ka viņi mācēja atteikties no šovinistiskiem žestiem pirms vēlēšanām, no kā neatturējās “civilizētā” Vienotība, liedzot man iespēju par sevi nobalsot. Bet šeit es izmantoju tikai nosacītas vienības – ar 33 un 29 vietām parlamentā ir nonākušas populārākās partijas, kuras vēlētāju acīs šķir tieši etniskā piederība.

Un ja varu sadala pēc etniskā principa, arī atbildība būs jāuzņemas līdzīgi. Tā ir jūsu valsts, un 20 gados jūs to tik tālu novedāt. Tagad katru reizi, kad mājās izsit korķus, nepieslēdz apkuri, paaugstina nodokļus, samazina pensijas, paliek dārgāka gāze, zviedru banka atņem dzīvokli, ko pirms tam pati ietirgoja pa dārgo, draugi aizbrauc uz ārzemēm, bet ārzemnieki nopērk kārtējo šejienes uzņēmumu, bērni nedzimst, IKP nepieaug, nav par ko uzcelt laikmetīgās mākslas muzeju, jostas savilkšana līdz 6% budžeta deficītam saīsina cilvēkiem dzīvi, bet eksporta/ importa attiecības joprojām ir nevēlamās proporcijās... – jums jāsaka sev – mēs, latvieši, to esam izvēlējušies. Ne jau tāpēc, ka krievi nepieļautu tās pašas kļūdas, ne! Tikai tāpēc, ka krievi nepiedalās.  

12.10.2010.